Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Viņa atzīmēja, ka «airBaltic» ir pirmā aviokompānija pasaulē, kas sāka lidojumus ar attiecīgo lidmašīnu, tāpēc sagaidāmi dažādi tehnikas pilnveidojumi un uzlabojumi.

«CS300 lidaparātu ieviešanas plāns jau iepriekš paredzēja pastiprinātu uzmanību, kā arī rezerves lidmašīnu pieejamību gadījumā, ja kāds no jaunajiem lidaparātiem kādu iemeslu dēļ plānoto reisu nevarēs izpildīt. Līdzīgi kā citās tehnoloģiju jomās, arī aviācijā jaunām iekārtām raksturīgas zināmas tehniskas nianses, kam sākuma periodā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un veikta pilnveidošana. CS300 nav izņēmums, un - līdzīgi kā visām jaunajām lidmašīnām - to ieviešana prasa papildu uzmanību saistībā ar dažādu ražotāju detaļu un sistēmu sasaisti,» skaidroja nacionālās aviokompānijas pārstāve.

Kā ziņots, nacionālā aviokompānija drošības apsvērumu dēļ uz laiku bija apturējusi jauno «Bombardier» lidmašīnu lidojumus un atsaukusi to reisus līdz brīdim, kad tiks veikta šo lidaparātu tehniskā pārbaude.

«airBaltic» sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede vakar, 11.oktobrī, pauda ka lēmums uz laiku apturēt lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām saistīts ar tehniskiem iemesliem.

Tāpat vēstīts, ka «airBaltic» augustā saņēma septīto no 20 pasūtītajām Kanādas ražotāja «Bombardier» CS300 lidmašīnām. Paredzēts, ka līdz gada beigām lidsabiedrības flotē būs kopumā astoņi CS300 gaisa kuģi. Savukārt atlikušās lidmašīnas plānots saņemt līdz 2019.gada beigām.

Līdz šim «airBaltic» ar jaunajām «Bombardier CS300» lidmašīnām veikusi vairāk nekā 2600 lidojumus un nolidojusi vairāk nekā 6700 stundu, pārvadājot vairāk nekā 300 000 pasažierus.

Lidsabiedrība lidojumus ar CS300 lidaparātiem veic tādos maršrutos kā Amsterdama, Barselona, Roma, Maskava, Londona, Parīze, Vīne, Atēnas, Madride un citos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft pirmdien paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

«Tā kā CS300 ietaupa vairāk nekā 22% degvielas, tas sniedz iespēju saglabāt zemas operatīvās darbības izmaksas,» uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Tagad mēs sākam īstenot savas biznesa stratēģijas nākamo fāzi – Destination 2025, kuras ietvaros airBaltic paredz paplašināt uzņēmuma darbību. Jaunā biznesa plāna būtiskākā sastāvdaļa ir lielākas un ekskluzīvākas flotes izveide, kas sastāv tikai no CS300 tipa lidmašīnām, kas ir piemērotākās mūsu darbības tirgum,» viņš piebilst.

Jaunais biznesa plāns Destination 2025 ir balstīts uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – nodrošinot regulārus savienojumus uz galvenajām Eiropas pilsētām. Stratēģija paredz, ka airBaltic līdz 2025. gadam sasniegs būtisku pasažieru skaita un ienākumu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 3. februārī Rīgā sagaidījusi astoto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSH no kopumā 20 pasūtītajiem lidaparātiem, informē aviosabiedrībā.

Plānots, ka līdz šī gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.Šonedēļ airBaltic demonstrēs vienu no savām Bombardier CS300 lidmašīnām lielākajā Āzijas aviācijas izstādē – Singapūras aviošovā.

Līdz šim airBaltic ar Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 760 000 pasažieru. airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 7 354 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 19 345 stundas.

Līdz 2019. gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Bordo lidostu Francijā.

«Bordo ir airBaltic astotais šā gada jaunais vasaras galamērķis no Rīgas,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents.

airBaltic lido no Rīgas uz Bordo divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu, ceļā pavadot aptuveni trīs stundas un 30 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Bordo ir no 79 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft nesen paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apstiprināti noteikumi par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik arī Latvijā tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.

Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss").

Saistībā ar to ASV Nacionālā transporta drošības pārvalde ir uzsākusi izmeklēšanu, lai konstatētu «Swiss» gaisa kuģu dzinēju darbības atteikumu iemeslu. Aviokompānija «Swiss» lidojumus ar «Airbus A220» gaisa kuģiem veic pēc to rūpīgas pārbaudes.

Vienlaikus CAA norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tika izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paliek neatbildēti jautājumi par pilotiem un naudu jaunajām lidmašīnām

Egons Mudulis, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic turpmākam attīstības izrāvienam pasūta līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām. Ar šādu skaļu paziņojumu medijiem klajā nāca Latvijas nacionālā lidsabiedrība, parakstot pirkuma līgumu ar Bombardier Commercial Aircraft (BCA) par 30 CS300 lidmašīnu iegādi un iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus.

Pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām 60 lidmašīnu gadījumā būtu 5,9 miljardi USD. airBaltic ir divas iespējas, kā tikt pie lidmašīnām, – pirkt vai nomāt, sacīja M. Gauss, piebilstot, ka lēmums katras lidmašīnas gadījumā var atšķirties. Vaicāts, vai Bombardier ar tādu spēcīgu partneri kā Airbus aiz muguras nevarētu pacelt CS300 cenas, BCA prezidents Freds Kromers DB norādīja, ka tirgus ir tas, kas nosaka cenu.

Tomēr realitātē viss varētu arī nebūt tik skaisti, kā nacionālā lidsabiedrība to zīmē. Kā pirms airBaltic preses konferences norādīja viens no DB avotiem, lidsabiedrībai bija paredzēti divi attīstības varianti. Konservatīvais – visu lidmašīnu parku nomainīt ar CS300 līdz pat 40 vienībām - un optimistiskais – ja izdotos atrast jaunas investīcijas, tad varētu augt dubultā līdz pat 80 gaisa kuģiem, kas gan avotam šķiet pagalam nereāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bombardier no EgyptAir saņem CSeries lidmašīnu pasūtījumu 2,2 miljardu dolāru apmērā

LETA--AFP, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompānija «Bombardier» otrdien paziņoja, ka panākusi vienošanos pārdot līdz 24 «CSeries» lidmašīnām Ēģiptes aviokompānijai «EgyptAir» par gandrīz 2,2 miljardiem ASV dolāru (1,8 miljardiem eiro).

Saskaņā ar starp abiem uzņēmumiem noslēgto vienošanos «EgyptAir» pasūtījusi 12 «CS300» lidmašīnas, kā arī saņēmusi iegādes tiesības vēl 12 lidaparātiem, norāda «Bombardier».

1932.gadā dibinātā «EgyptAir» ir vecākā lidsabiedrība Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kas nodrošina lidojumus uz 70 galamērķiem 60 valstīs.

Kā vēstīts, Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» oktobrī paziņoja, ka iegūs vairākuma akcijas «Bombardier CSeries» lidaparātu programmā.

Vienošanās starp «Airbus» un «Bombardier» nodrošinās iespēju ievērojami samazināt «CSeries» lidaparātu ražošanas izmaksas un izmantot «Airbus» starptautisko klātbūtni tirdzniecības veicināšanai.

Kā ziņots, Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ir noslēgusi līgumu par 20 «CS300» sērijas lidmašīnu piegādi, kļūstot par pirmo lidsabiedrība pasaulē, kas saņēma un sāka lidojumus ar šīs sērijas lidmašīnām. «airBaltic» augustā saņēma septīto no 20 pasūtītajām «CS300» lidmašīnām. Paredzēts, ka līdz gada beigām «airBaltic» flotē būs kopumā astoņi «CS300» gaisa kuģi. Savukārt atlikušās lidmašīnas plānots saņemt līdz 2019.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šogad oktobrī svin 22. gadadienu kopš komerciālās darbības uzsākšanas. 1995. gada 1. oktobrī airBaltic veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu ar SAAB 340 lidmašīnu, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem. Šodien airBaltic veic tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem un tās floti šobrīd veido 30 lidmašīnas. airBaltic piedāvā savienojumus no Rīgas uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam, airBaltic piedāvā arī tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija).

airBaltic savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. Tā ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. airBaltic alvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 80.05% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%. airBaltic flotē ir 30 lidmašīnas: septiņas Bombardier CS300, 11 Boeing 737 un 12 Bombardier Q400 NextGen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Latvijas Aviācijas domnīca pulcē nozares gudros prātus

Egons Mudulis, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gauss: airBaltic no Tallinas piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs

Lelde Petrāne, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic papildinās maršrutu tīklu ar iecienītiem slēpošanas galamērķiem

Rūta Cinīte, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziemas lidojumu sezonā, kas sāksies oktorba nogalē, turpinās lidojumus uz Ženēvu, Tamperi un Gēteborgu, kā arī no jauna ieviesīs iecienītus slēpošanas galamērķus - Zalcburgu, Veronu un Popradu Augstajos Tatros, informē aviokompānija.

2017. gada ziemas sezonā aviokompānija iecerējusi palielināt lidojumu biežumu no Rīgas uz Londonu, Hamburgu un Prāgu. Tiks nodrošināts arī ērtāks grafiks lidojumiem uz Varšavu, darba dienās paredzot jaunus rīta un vakara lidojumus.

Sākot no 29. oktobra, airBaltic sadarbībā ar Etihad Airways veiks lidojumus Rīga - Abū Dabī maršrutā četras reizes nedēļā ar jauno Bombardier CS300 lidmašīnu.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem. Aviokompānija nodrošina tiešos lidojumus arī no Tallinas un Viļņas.airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 80.05% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais premjers V. Dombrovskis, kurš labi atalgotā Briseles amatā nonāca, «nomaucot ādu pār acīm» savas tautas brāļiem, lai parūpētos par zviedru pensionāru labklājību, nebūt nav vienīgais «veiksmes stāsta» autors Latvijā. Labi baroti Latvijas Bankas un FKTK ļaudis mums stāstīja, ka Parex glābšana nesīs mums labumu.

Nesenākā pagātnē kopumā ap 220 milj. eiro iepludināšana nacionālās lidsabiedrības caurajās kabatās tika un joprojām tiek attēlota kā vieds lēmums, jo nodokļos un pienesumā tautsaimniecībai kopumā tas jau sen esot atpelnīts (pēc Aviācijas Asociācijas aplēsēm, 2016. gadā airBaltic t iešais ieguldījums I KP bija 0,17% jeb 3 6,8 milj. eiro, kas bija 4% no visa pakalpojumu eksporta).

Pagaidām tas tā arī varētu būt, un nekas īsti neliecina, ka situācija šobrīd varētu būt radikāli atšķirīga. Cits jautājums ir, vai pienesums nevarētu būt lielāks un investēt nevajadzētu mazāk, ja lidmašīnu līzinga līgumu slēdzējiem būtu jāspēlē atklātām kārtīm, kas, iespējams, neļautu starpniekiem «uzvārīties». Bet ne par to stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē.

Tādu atbildi uz DB jautājumu par Ziemeļamerikas ražotāju kašķi sniedza AirBaltic. Uzņēmums atzīmē, ka jauno lidmašīnu darbības rādītāji un to ekspluatācija līdz šim bijusi sekmīga, līdz ar ko AirBaltic uzticība CSeries programmai saglabājas augstā līmenī.

Amerikāņu ražotāja sūdzības par kanādiešu konkurentu nule kā likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines, vēsta ārvalstu mediji. Departaments sākotnēji konstatējis, ka Bombardier guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām. Šis amerikāņu prejudiciālais nolēmums ir trieciens Monreālā bāzētās kompānijas izredzēm uzvarēt strīdā ar amerikāņu konkurentu Boeing, taču tarifi stāsies spēkā vienīgi tad, ja tos nākamgad apstiprinās ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija. Amerikāņu lēmums draud palielināt spriedzi starp ASV un tās sabiedrotajiem Kanādu un Lielbritāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» paziņojis, ka iegūs vairākuma akciju daļu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompānijas «Bombardier» «CSeries» lidaparātu programmā, ņemot vērā «Bombardier» tarifu nedienas ASV.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmusi, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām

Vienošanās starp «Airbus» un «Bombardier» nodrošinās iespēju ievērojami samazināt «CSeries» lidaparātu ražošanas izmaksas un izmantot «Airbus» starptautisko klātbūtni tirdzniecības veicināšanai, norāda abi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru