Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Salīdzinot ar 2021.gadu Rīgas lidostā starp lidsabiedrībām, kuru tirgus daļa pārsniedz 1%, vairs nav Krievijas "Aeroflot".

Gadu iepriekš "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita bija 57,2%, "Ryanair" - 21,2%, bet "Wizz Air" - 5,5%.

Jau ziņots, ka lidostā "Rīga" pērn apkalpots 5,381 miljons pasažieru, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpoti 2,353 miljoni pasažieru.

Kopumā pērn lidostā "Rīga" apkalpoti 54 818 lidojumi, kas, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieaugums par 40%. No tiem 48 427 bijuši pasažieru reisi, kas ir par 69% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika apkalpoti 28 694 pasažieru lidojumi.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

airBaltic turpina slēgt līgumus par savu lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumu par "Airbus" lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām.

Līdz šī gada septembra beigām bija izīrētas 11 lidmašīnas - piecas lidsabiedrībai "Eurowings", divas - "Eurowings Discover" un četras - "SAS". Šobrīd "airBaltic" izīrē deviņus lidaparātus - piecus "Eurowings", divus - "Eurowings Discover" un divus - "SAS".

"airBaltic" pārstāvji norādīja, ka šie līgumi ir sezonāla rakstura, taču konkrētus termiņus atklāt liedz līgumu konfidencialitātes nosacījumi.

Lidsabiedrības pārstāvji arī atbildēja apstiprinoši, ka "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumus par lidmašīnu izīrēšanu. "Šis biznesa modelis pašreizējos apstākļos tiek turpināts," norādīja "airBaltic" pārstāvji, skaidrojot, ka no 30.oktobra "airBaltic" izīrēs līdz sešām lidmašīnām Šveices lidsabiedrībai "Swiss International Air Lines".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 2023.gadā plāno pārsniegt 600 miljonu eiro ieņēmumus, kas būtu par 45% vairāk nekā šogad, norādīja "airBaltic" pārstāvji.

Kā skaidroja lidsabiedrībā, prognozes liecina, ka 2023.gadā aviācijas industrija turpinās strauju pēcpandēmijas atlabšanu.

Nākamgad lidsabiedrība "airBaltic" plāno 45% ienākumu pieaugumu, kopumā ieņēmumiem pārsniedzot 600 miljonus eiro. "Uzņēmums turpinās palielināties - gan lidmašīnu skaita, gan pārvadāto pasažieru, gan izpildīto lidojumu, gan galamērķu skaita ziņā," pauda uzņēmuma pārstāvji, piebilstot, ka 2023.gada "airBaltic" stratēģija balstās ienākumu un izdevumu pozīciju izlīdzināšanā, tomēr arī šeit jāņem vērā ģeopolitiskā situācija.

"airBaltic" pārstāvji arī izteica cerību par veiksmīgu un atbalstošu sadarbību ar jauno satiksmes ministru un valdību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības airBaltic darbinieku skaits pārsniedzis 2 000, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš lidsabiedrības dibināšanas 1995. gadā.

Jaunākais airBaltic komandas loceklis būs daļa no klientu attiecību komandas lidsabiedrības galvenajā birojā Rīgā.

“2 000 darbinieku robežas sasniegšana lidsabiedrībā airBaltic ir vēl viens nozīmīgs atskaites punkts, ko mēs šogad kopā esam sasnieguši. Profesionāla un augsti motivēta komanda ir mūsu galvenais virzītājspēks pretī ilgtspējīgai izaugsmei,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs pastāvīgi sekojam līdzi jaunākajām tendencēm darba tirgū un darbinieku atsauksmēm. Mūsu komanda jau strādā hibrīda modelī, un no nākamā gada airBaltic plāno turpināt uzlabot un izmēģināt elastīga darba iespējas biroja darbiniekiem, piedāvājot trīs darba moduļus – fiksētu, hibrīda un attālinātu. Mēs uzskatām, ka tas uzlabos mūsu komandas labsajūtu, motivāciju un produktivitāti, tādējādi vēl vairāk atbalstot mūsu virzību, veidojot inovatīvu un ilgtspējīgu organizāciju,” piebilst M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" sestdien, 31.decembrī, sagaidījusi 36. "Airbus A220-300" lidmašīnu ar reģistrācijas numuru "YL-ABM", informē uzņēmumā.

Šī ir septītā "Airbus A220-300" lidmašīna, kas "airBaltic" piegādāta aizvadītajā gadā. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020.gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām. Kā norāda uzņēmumā, šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Līdz šim "airBaltic" ar "A220-300" lidmašīnām ir pārvadājusi teju 10 500 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi vairāk nekā 120 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 263 000 stundu.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" 2021.gadā pārvadāja kopumā 1,628 miljonus pasažieru, kas ir par 21,4% vairāk nekā pirmajā pandēmijas gadā - 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” šā gada septiņos mēnešos apkalpojusi 2,8 miljonus pasažieru - par 302% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2022.gada septiņos mēnešos.

Šā gada jūlijā lidostā apkalpoti gandrīz 606 tūkstoši pasažieru, un, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pasažieru skaits ir pieaudzis par 104 procentiem. Gada septītajā mēnesī lidosta “Rīga” ir sasniegusi 72 % no pirmskrīzes pasažieru skaita, bet gada griezumā – 64 % no 2019.gada rādītājiem.

Pakāpenisku lēnu pieaugumu lidostā “Rīga” uzrāda arī tranzīta pasažieru plūsma, kas būtiski samazinājās pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Aviokompānijām veidojot jaunus tranzīta maršrutu piedāvājumus, jūlijā jau vairāk nekā piektā daļa (23 %) ceļotāju izmantoja Rīgu kā pārsēšanās punktu uz tālākiem galamērķiem.

Vairāk nekā pusi (54 %) jeb 331,6 tūkstošus pasažieru jūlijā pārvadāja nacionālā aviokompānija “airBaltic”, izpildot arī vislielāko lidojumu skaitu – 2880 lidojumus (56 %) savukārt gandrīz 28 % jeb 168,4 tūkstoši pasažieru izmantoja Īrijas zemo cenu aviokompāniju “Ryanair”, kas veica 974 lidojumus jeb ap 19 % no visiem apkalpotajiem lidojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic mainījusi tās formastērpu noteikumus, atvieglojot noteikumus lidmašīnu apkalpes locekļiem, pilotiem un virszemes apkalpošanas darbiniekiem. Tagad pieņemama ir lielākā daļa tetovējumu, frizūru un pīrsingu, un tie var palikt redzami arī tiešo darba pienākumu pildīšanas laikā.

“Līdz šim mēs piemērojām tādus pašus noteikumus kā lielākā daļa lidsabiedrību – tetovējumi bija atļauti tikai tad, ja tos ir iespējams viegli paslēpt zem apkalpes standarta formastērpa. Tagad esam ievērojami mīkstinājuši šos noteikumus, ļaujot mūsu darbiniekiem demonstrēt savu individualitāti ar saviem tetovējumiem, frizūrām vai pīrsingiem, ja viņi tā vēlas,” teic Alīna Aronberga, airBaltic vecākā viceprezidente personāla vadības jautājumos.

Lai kļūtu par lidmašīnu apkalpes locekli, airBaltic kandidātiem piedāvā apmaksātas astoņas nedēļas ilgas apmācības. Kandidātam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam ar vidējās izglītības atestātu, kā arī labām latviešu un angļu valodu zināšanām. Apkalpes loceklim ir jābūt draudzīgai, pozitīvai un izaicinājumiem gatavai personībai. Kakla, sejas un galvas, kā arī potenciāli aizvainojošiem tetovējumiem pienākumu pildīšanas laikā ir jābūt aizsegtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidosta Rīga samazinās apgaismojuma intensitāti un apkures temperatūru

Db.lv, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta "Rīga" enerģijas taupīšanai no nākamās nedēļas samazinās apgaismojuma intensitāti iekštelpās un ārpus telpām, kā arī pielāgos apkures temperatūru terminālī un darba telpās, informē lidostas pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka ir izstrādāts lidostas enerģijas taupības pasākumu kopums 2022.-2023.gada apkures sezonai.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidostas darba procesu specifikas un augsto drošuma prasību dēļ iespējas samazināt enerģijas patēriņu ir ierobežotas, tomēr ir izstrādāts pasākumu kopums, kas ļaus, saglabājot atbilstošu drošuma līmeni, samazināt enerģijas patēriņu gaidāmajā apkures sezonā. Šie pasākumi skars gan klientus, gan darbiniekus, tāpēc lidosta aicina ikvienu uz sapratni un atsaucību.

Pasažieriem un lidostas termināļa apmeklētājiem jārēķinās, ka terminālī no nākamās nedēļas gaisa temperatūra tiks nodrošināta 19-20 grādu robežās. Tur, kur tas iespējams - gan terminālī, gan darba telpās, gan lidostas teritorijā ārpus telpām - tiks samazināta apgaismojuma intensitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bistro Balts cer atvērt kafejnīcas lidostā un Rīgas klusajā centrā

LETA, 06.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bistro tīkls "Balts" cer paplašināt kafejnīcu tīklu un atvērt tirdzniecības vietas lidostā "Rīga" un galvaspilsētas klusajā centrā, sacīja zīmolu "Balts" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Shiro" pārstāve Liene Kuplā.

Viņa pauda, ka nākotnē saredz "Balts" arī "Rail Baltica" pasažieru terminālos.

Vaicāta par laika periodu, kurā "Balts" plāno īstenot plānus par kafejnīcu atvēršanu Rīgas centrā un lidostā, Kuplā skaidroja, ka tas lielā mērā atkarīgs no telpu pieejamības.

"Regulāri lidostai atgādinām par savu interesi, bet līdz šim esam saņēmuši atbildes, ka telpas nav pieejamas," sacīja Kuplā, piebilstot, ka arī klusajā centrā par telpu nomu konkurence ir sīva, turklāt ne visas pieejamās telpas ir atbilstošas bistro konceptam.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāve sacīja, ka pagājušā gada nogalē Rīgā atklāts jau ceturtais bistro "Balts". Tas atrodas "Panorama Plaza" telpās Pārdaugavā. Šīs tirdzniecības vietas primārā funkcija ir kalpot par maltīšu nodošanas punktu sadarbības partneru - "Wolt" un "Bolt Food" - kurjeriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 6.februāra, tiks veiktas izmaiņas 22. maršruta autobusa sarakstā darba dienās un brīvdienās, nodrošinot pasažieru pārvadājums uz starptautisko lidostu "Rīga" agrajās rīta un vēlajās vakara stundās.

Kā informē "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, turpmāk pasažieri lidostā varēs nokļūt plkst.5.20 no rīta, savukārt gan darba dienu, gan brīvdienu vakaros pēdējais autobuss no lidostas izbrauks arī pēc pusnakts - plkst.0.40.

Darba dienās tiks organizēti pieci papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 no galapunkta Abrenes ielā uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu.

Vakarā plkst.0.40 autobuss kursēs no lidostas uz Abrenes ielu, attiecīgi veicot pirms tam arī reisu plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Brīvdienās tiks veikti septiņi papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 reisi no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu. Naktī plkst.0.10 un plkst.0.40 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu, veicot pirms tam arī reisus plkst.23.25 un plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Latvijā

Db.lv, 07.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām.

Tā Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 4.novembrī sprieda aviācijas nozares eksperti.

Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules vadošās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% SAF jeb ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam.

“Aviācijas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tādēļ, lai nodrošinātu līderību Baltijā un konkurētu ar Ziemeļvalstu aviācijas centriem, ir svarīgi sekot līdzi visām jaunākajām tendencēm un runāt ar pašmāju un arī ārzemju partneriem par Latvijas uzņēmu iesaisti SAF degvielas tehnoloģiju izpētes un ražošanas procesos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu vides neitralitātes mērķus un nodrošinātu mūsu aviācijas nozares enerģētisko neatkarību, kā arī stiprinātu konkurētspēju un garantētu turpmāko izaugsmi,” norāda Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā energoresursu krīzes apstākļos saglabāt Ziemassvētku dekoratīvo apgaismojumu?

Sadarbības materiāls, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?

Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" savā finanšu pakalpojumu portfelī radījis jaunu produktu, kas nākamgad tiks prezentēts sadarbībā ar "Visa", norādīja "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka 2023.gads "Latvijas pastam" būs jaunu izaicinājumu gads, ko iezīmēs noteikts pagrieziens līdz ar uzņēmuma jaunās vidēja termiņa stratēģijas pieņemšanu.

"Daudz intensīvāk strādāsim pie pakalpojumu digitalizācijas - attīstot klientiem draudzīgu pašapkalpošanās platformu kombinācijā ar robotizētajiem un automatizētajiem sūtījumu tālākas virzīšanas risinājumiem," norādīja Vilcāns, starp būtiskākajiem investīciju projektiem minot gan pakomātu tīkla paplašināšanu, gan sūtījumu apstrādes un tālākas virzīšanas procesu viedāku organizēšanu, paredzot jaunas automatizētās šķirošanas līnijas ieviešanu.

Pēdējo gadu laikā "Latvijas pasts" aktīvi attīstījis tādus pakalpojumus kā pasta tranzīta sūtījumu plūsmas nodrošināšana starp dažādām pasaules valstīm, komerckravu pārvadājumus Baltijas valstīs un pakomātu sūtījumu segmenta paplašināšanu. Vilcāns norādīja, ka tie ir pakalpojumu virzieni, kuros "Latvijas pasts" prognozē arī turpmāku pieprasījuma palielināšanos, līdz ar to nepieciešama atbilstošas infrastruktūras izveide, veicinot šo un citu pakalpojumu izaugsmi ilgtermiņa attīstības perspektīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru