Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

Piemēroti tirgus apstākļi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" iziešanai biržā, iespējams, varētu būt pavasarī, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, lai "airBaltic" veiktu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un palielinātu kapitālu, kapitāla tirgos ir jābūt labvēlīgai situācijai.

"Tā tāda nebija pagājušajā gadā, tā tāda nav arī šodien. Situācija varētu mainīties pavasarī, jo mēs redzam, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, iespējams, ir gaidāmas pārmaiņas. Bet šodien mēs to vēl nezinām," teica Gauss.

Komentējot, kāda ir pašreizējā situācija ar stratēģisko investoru, Gauss sacīja, ka tas ir akcionāru jautājums, kurā Latvijas valsts jau ir sniegusi paziņojumus. "Es varu tikai atkārtot to pašu, ka tas ir sagaidāms un notiek pozitīva virzība. Gala lēmums, protams, ir abu pušu - jaunā akcionāra un Latvijas valsts - ziņa," sacīja Gauss.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" pasažieriem, kuri ir pieprasījuši atpakaļ naudu par biļetēm uz atceltajiem reisiem vasaras sezonā, būs jāatmaksā vairāk nekā viens miljons eiro, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka summa attiecas uz naudu, ko daļa pasažieru ir pieprasījuši atpakaļ naudas vai dāvanu kartes kupona veidā.

Gauss salīdzināja, ka aptuveni tik daudz naudas "airBaltic" nopelna vienā dienā no jaunām rezervācijām."Tātad arī finansiāli aviokompānija to var viegli izdarīt, jo daži cilvēki spekulēja un teica, ka tas apgrūtina mūsu situāciju. Nē, nemaz ne. Tas ir standarta bizness," viņš uzsvēra.

Komentējot, vai visi pasažieri ir informēti par atceltajiem reisiem, Gauss sacīja, ka tas ir procesā, tomēr gandrīz visi ietekmētie pasažieri ir apkalpoti.

"Mēs te runājam par lidojumiem, kas ir vasaras sezonā. Tādēļ ir iespējams, ka kāds, kuram ir lidojums septembrī, vēl nav atbildējis uz mūsu e-pastiem, jo cilvēkiem tas pagaidām nav tik svarīgi," sacīja Gauss.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu un ar to saistītajiem jautājumiem varētu turpināties vēl vienu līdz divus gadus, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka dzinēju veiktspēja ir laba, bet dzinēju nav pietiekami daudz. Attiecīgi, iespējams, "airBaltic" būs jāslēdz līgumi ar citām aviokompānijām, lai tās lidotu "airBaltic" vietā.

"Līdz ar to vēl vismaz vienu vai divus gadus tam būs arī finansiāla ietekme, jo mums nebūs pieejamas visas mūsu lidmašīnas," sacīja Gauss.

Gauss teica, ka tas attiecas arī uz visiem citiem jaunajiem dzinējiem pasaulē, jo patlaban pasaulē uz zemes stāv aptuveni 700 lidmašīnu jauno dzinēju trūkuma dēļ.

"Kļūst labāk, bet tas vēl nav beidzies," norādīja Gauss.

Komentējot, vai aviokompānija varētu saņemt kompensācijas saistībā ar šo problēmu, viņš teica, ka "airBaltic" gada pārskatos ir rindiņa, kas saucas komerclīgumi, kurā ir redzamas kompensācijas, ja kaut kas nedarbojas, kā nākas, bet ar to nekad nav bijis pietiekami.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" bijušais valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš no amata tika atbrīvots šogad aprīļa sākumā, uzskata, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības pēc viņa atlaišanas.

"Pamatojoties uz darba līgumu uzskatu, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības," sacīja Gauss, jautāts, vai viņš pieprasīs kompensācijas izmaksu.

Viņš apstiprināja, ka pēdējais maksājums, kuru saņēmis, bija atlaišanas dienā, un kopš tā laika citi maksājumi nav bijuši.

Vienlaikus Gauss sacīja, ka lēmums par viņa atlaišanu bija politiski motivēts, un, pauda viedokli, ka "airBaltic" labākais risinājums būtu viņa atgriešanās darbā uzņēmumā. "Tomēr es palieku atbalstošs uzņēmumam un paturu tiesības, ja nepieciešams, šo jautājumu pārskatīt nākotnē," viņš teica.

"airBaltic" pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss norādīja, ka IPO sāksies tad, kad aviokompānija to paziņos. "Mēs paredzam, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā pusē. Būtībā mēs esam gatavi - "airBaltic" ir stāsts, moderna flote, vadības komanda, kā arī aviokompānija var dubultot savu lielumu," viņš minēja.

Viņš norādīja, ka aviokompānija gatavojas IPO, bet ir vajadzīgi arī atbilstoši tirgus apstākļi. "Patlaban mēs saskatām šo iespēju, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā puse. Mēs gaidām šos pareizos tirgus apstākļus pirms paziņojam, ka veiksim IPO" uzsvēra Gauss.

Komentējot potenciālā stratēģiskā investora iesaisti pirms IPO, Gauss norādīja, ka diskusijas ar investoru turpinās nepārtraukti. Viņš uzsvēra, ka nekas netiek kavēts un diskusija attīstās, neatklājot investora vārdu un potenciālo akciju skaitu, ko tas varētu iegādāties.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saistībā ar ražotāja ierobežotām iespējam laikus veikt lidmašīnu dzinēju apkopi līdz 31.maijam īstermiņā nomās papildu lidmašīnas ar apkalpi no "XFly", "Carpatair", "Danish Air Transport" un "Cyprus Airways", informē "airBaltic" pārstāvji.

"XFly" piedāvās "Bombardier CRJ-900NG" lidmašīnas ar 88 sēdvietām, "Danish Air Transport" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām, "Carpatair" - "Airbus A319-100" ar 150 sēdvietām, bet "Cyprus Airways" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka lidsabiedrība ir stingri apņēmusies pildīt līgumsaistības pret pasažieriem un partneriem. Tomēr pagarinātais "Pratt & Whitney" dzinēju apkopes laiks rada "airBaltic" darbības traucējumus.

"Viņi, kā ilggadējs "airBaltic" partneris, atkal nav spējuši turēt solījumu attiecībā uz lidmašīnu sagatavošanas laiku saīsināšanu. Tādēļ "airBaltic" nodrošina rezerves kapacitāti ACMI nomas līgumu veidā," skaidro M.Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" saprot, ka šī ir nepatīkama situācija, tomēr saglabā optimismu, ka tā drīzumā tiks atrisināta.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publiskojusi papildinājumus lidojumu sarakstam gaidāmajai 2024. gada vasaras sezonai, informē airBaltic.

Pievienojot divus jaunus maršrutus – no Tallinas (Igaunija) uz Burgasu (Bulgārija) un no Tamperes (Somija) uz Palmu de Maljorku (Spānija) –, lidsabiedrība plāno piedāvāt lidojumus trīspadsmit jaunos maršrutos no Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kā arī no tās jaunākās bāzes – Tamperes.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Turpinot izvērtēt tirgus dinamiku un pasažieru pieprasījumu, airBaltic ir būtiski paplašināt savu maršrutu tīklu un uzlabot savienojamību Baltijā un Tamperē (Somijā). Šoreiz esam izvērtējuši iespēju paplašināt savu tīklu Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. Tādi galamērķi kā Burgasa un Palma de Maljorka padara mūsu piedāvājumu vēl pievilcīgāku un daudzveidīgāku.”

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais 2024.gada vasarā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka kompānija turpina strādāt pie akciju publiskā piedāvājuma izteikšanas, tostarp rudenī paredzēts nolīgt padomniekus un bankas šī procesa īstenošanai.

Tāpat Gauss sacīja, ka "airBaltic" akcijas plānots kotēt "Nasdaq Riga", kā arī kādā no Eiropas lielāko pilsētu biržām.

Jau ziņots, ka 2020.gada jūlija sākumā Eiropas Komisija (EK) atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Vienlaikus EK lēmums paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

2020.gada septembrī Gauss intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nodrošinās pop-up lidojumus no Rīgas uz Liepāju gan 2024. gada pasaules rallija čempionāta (WRC) posma Latvijā Tet Rally Latvia, gan mūzikas festivāla Summer Sound norises laikā.

Reisi paredzēti no 11. jūlija līdz 22. jūlijam un no 1. augusta līdz 5. augustam, veicot lidojumus divas reizes nedēļā (uz Liepāju ceturtdienās un sestdienās, bet uz Rīgu pirmdienās un piektdienās). Vienvirziena biļešu cenas ekonomiskajā un biznesa klasē ir noteiktas attiecīgi 39 EUR un 99 EUR. Ekonomiskajā klasē būs tikai viens papildu pārdošanas līmenis.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Par lidojumu atsākšanu uz Liepāju mēs diskutējam jau kopš pandēmijas, un zinām, ka pieprasījums ir, jo daudzi cilvēki vēlas regulāri ceļot starp galvaspilsētu un Latvijas trešo lielāko pilsētu darba, mācību, kultūras un izklaides nolūkos. Esam gandarīti izmantot mūsu jauno pop-up lidojumu konceptu, lai nodrošinātu netraucētu ceļošanu uz šīs vasaras lielākajiem pasākumiem – ralliju un mūzikas festivālu, tādējādi nodrošinot tīkla efektivitāti un uzlabojot savienojamību ar Rīgu un arī citām valstīm.”

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic gatavojoties publicēt finanšu rezultātus par 2024. gada pirmo ceturksni, sākotnējie dati jau liecina par pozitīviem ieņēmumu rādītājiem, informē lidsabiedrība.

Pēc rekordaugstiem rezultātiem pagājušajā gadā airBaltic turpina demonstrēt darbības kvalitāti un pārliecinošus uzņēmējdarbības rādītājus. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasnieguši aptuveni 132 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn un jauns rekordaugsts rezultāts gada pirmajiem trīs mēnešiem. Turklāt pārvadāto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 20%, tādējādi arī fiksējot visu laiku augstāko rezultātu pirmajam ceturksnim.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Pašreizējie rādītāji liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī airBaltic ir turpinājusi demonstrēt spēcīgus finanšu un darbības rezultātus. Mūsu sākotnējie rezultāti liecina par labu ceturksni, pateicoties tam, ka esam palielinājuši lidojumu skaitu, uzlabojuši savu darbību un koncentrējušies uz labāku klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir palīdzējušas mums piesaistīt vairāk pasažieru un uzlabot rezultātus.”

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ceturtdien saņēmusi 50. "Airbus A220-300" lidmašīnu ar īpašo krāsojumu, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirms astoņiem gadiem "airBaltic" kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas sāka veikt lidojumus ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

"Saņemot "airBaltic" 50. "A220-300" lidmašīnu, tā iezīmē mūsu sākotnējā lidmašīnu pasūtījuma noslēgšanu, un esam pusceļā līdz "airBaltic" mērķa sasniegšanai, lai līdz 2030.gadam lidojumus veiktu ar 100 viena tipa "Airbus A220-300 lidmašīnām" un dubultotu flotes izmēru," piebilst Gauss.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka, paplašinoties "airBaltic", Rīgas lidosta turpina attīstīties kā svarīgs transporta mezgls, vēl vairāk apliecinot Latvijas apņemšanos nodrošināt inovācijas, darba vietas un ilgtspējīgu izaugsmi aviācijas nozarē.

Fokker Next Gen N.V. (Fokker Next Gen) – revolucionārs ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu ražotājs, kas plāno ražot lidmašīnas gan Nīderlandē, gan Latvijā –, un Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņo par saprašanās memoranda parakstīšanu, kas veido pamatu sadarbībai nākotnē aviācijas nozarē.

Šis memorands ļaus izmantot airBaltic pieredzi un zināšanas, lai veicinātu Fokker Next Gen ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu attīstību. No airBaltic perspektīvas šī ir iespēja izpētīt ūdeņraža lidaparātus, kas būtu piemēroti lidsabiedrības maršrutiem.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Mēs novērtējam, ka Baltijas reģionā tiek strādāts pie šādiem inovatīviem risinājumiem. Mums ir viena no jaunākajām lidmašīnu flotēm Eiropā, un esam apņēmušies iesaistīties nozares mēroga dekarbonizācijas iniciatīvās. Tomēr mēs arī saprotam, ka aviācijas nozarei ir nepieciešami kopīgi centieni jaunu tehnoloģiju izstrādē, lai sasniegtu savas ilgtermiņa apņemšanās.”

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sola turpināt paplašināšanos Viļņā un palielināt gan tur bāzēto lidmašīnu skaitu, gan piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, paziņoja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Mēs paplašināmies Viļņā. Katru gadu mēs palielinām galamērķu no Viļņas skaitu. Tāpēc mēs turpinām paplašināt savu klātbūtni šeit, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu un turpināt paplašināties Viļņā," Gauss sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja, ka "airBaltic" ir tirgus līderis Rīgā, Igaunijā, Somijas Tamperes lidostā, taču Viļņas lidostā Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir trešā lielākā tirgus daļa. Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" mērķis ir paplašināties Viļņā un ieņemt arvien lielāku tirgus daļu.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums plāno līdz 2030.gadam dubultot lidmašīnu floti, tādēļ "airBaltic" var arī vairāk nekā dubultot floti Viļņā. Pašlaik "airBaltic" Lietuvas galvaspilsētā pastāvīgi uztur divas lidmašīnas, lai gan Tallinā, kas ir mazāka nekā Viļņa, tai ir četras.