Jaunākais izdevums

Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016.gada, liecina jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020.gadu.

VID jau piekto gadu veic nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās "aplokšņu algas" nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Saskaņā ar VID novērtējumu 2020.gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019.gadu (2020.gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019.gadā - 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020.gadā veidoja 16,9%, 2019.gadā - 17,3%).

Pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies nedeklarētā VSAOI summa, proti, ja 2019.gadā netika deklarēts 479,31 miljons eiro, tad 2020.gadā nedeklarētā VSAOI summa ir sarukusi līdz 445,23 miljoniem eiro. Arī nedeklarētā IIN apjoms ir samazinājies, proti, ja 2019.gadā netika deklarēti 218,94 miljoni eiro, tad 2020.gadā - 198,14 miljoniem eiro.

Novērtējot VSAOI un IIN plaisas apjomu, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas ("aplokšņu algas") apmērs.

Kopumā salīdzinoši būtiskākie nedeklarētās darba samaksas īpatsvara uzlabojumi novērojami ar būvniecību saistītajās nozarēs, kas iespējams saistīts ar Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes ieviešanu un būvniecības nozarē noslēgtās ģenerālvienošanās darbības rezultātā.

Lai gan nedeklarētās darba samaksas saņēmēju skaits visos Latvijas reģionos ir diezgan līdzīgs, tomēr visbiežāk darba samaksa netiek deklarēta Rīgā (32,1%) un Pierīgā (30,4%).

Visbiežāk nedeklarētu darba samaksu saņem darbinieki tādās profesijās kā uzņēmumu vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, pārdevējs, būvstrādnieks un grāmatvedis. Visbiežāk nedeklarētās darba samaksas risks tika novērots darba ņēmējiem, kuru vecums ir no 55 līdz 64 gadiem.

Algas nodokļu plaisas samazināšanos pēdējo gados ir sekmējuši vairāki faktori. Kopumā to pozitīvi ir ietekmējusi sadarbība ar VID, kā arī normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņas, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Tāpat VID ieskatā algas nodokļu plaisu ir mazinājuši arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jauni atvieglojumi uzņēmējiem Covid-19 seku pārvarēšanai

LETA, 18.03.2021

Grozījumi nosaka pienākumu pašvaldību iestādēm prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

Parlamentā diskusijas radās par deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikumu likumā noteikt, ka ģimenes iegādāto datortehniku attālinātajām mācībām var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus, kas ir izdevumi par nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem.

Vairāki opozīcijas deputāti aicināja šo priekšlikumu atbalstīt, uzsverot, ka tas būtu liels atbalsts ģimenēm, jo primāri ģimenēm piešķirtais pabalsts nav domāts tieši viedierīču iegādei, taču tās ir nepieciešamas attālināto mācību īstenošanai.

Stepaņenko skaidroja, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu, Finanšu ministrija (FM) atzīmējusi, ka attaisnotie izdevumi var būt pakalpojums, ne prece. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda viedokli, ka, ja kāds vecāks izlemj šo pabalstu izmantot viedierīču iegādei, tad šo pirkumu varētu iekļaut pie nodokļu atvieglojumiem. Parlamentārietis teica, ka gribētu dzirdēt FM argumentāciju par to, kāpēc šis priekšlikums noraidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru