Eksperti

Algu pieaugums satraucoši augsts vēl pirms ekonomikas atveseļošanās

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Vidējā alga pērn palielinājusies par 66 eiro 

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā...

Uz vietas stāvēja elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares alga. Par spīti būtiskajam aktivitātes kritumam darba samaksa mākslā, izklaidē un atpūtā pamanījās augt par 1%. Tirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas pakalpojumos, finanšu pakalpojumos, nekustamo īpašumu biznesā un valsts pārvaldē algu pieaugums svārstījās ap 3-4%. Visstraujāk - par 10-15% - algas auga veselības aprūpē, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniedzējiem. Pārējās nozarēs strādājošajiem vidējā alga par pilnas slodzes darbu kāpa par 6-8%.

Publicējot algu statistiku par gada pēdējo ceturksni, CSP ir pārskatījusi uz augšu arī algu pieaugumus iepriekšējos ceturkšņos. Darba tirgus strukturālās izmaiņas ir sekmējušas vidējā atalgojuma pieaugumu.

Proti, visbiežāk darbību pārtraukuši vai strādājošo skaitu un nostrādāto stundu skaitu būtiskāk ir mazinājuši uzņēmumi nozarēs, kur maksā mazākas algas nekā vidēji ekonomikā. Iespējams, arī uzņēmumu līmenī darba devēji prioritāri ir centušies paturēt kvalificētākus speciālistus. Tādējādi arī pandēmijas laikā, neskatoties uz bezdarba kāpumu, vidējais algu pieaugums ir bijis visai straujš.

Tomēr vidējais bieži vien ir viduvējs rādītājs, lai redzētu pilnu bildi. Analizējot darba samaksu, vērts pievērst uzmanību tādam rādītājam kā atalgojuma fonds. Tas ir kopējais darbinieku atalgojums ekonomikā, kas atspoguļo arī izmaiņas nodarbināto skaitā un nostrādāto stundu skaitā. Šis rādītājs pagājušajā gadā auga par 2% - ievērojami lēnāk nekā bruto alga. Darba samaksas fonds visvairāk samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (-31%), bet kritums bija vērojams arī transporta un uzglabāšanas pakalpojumos (-7%), mākslā, izklaidē un atpūtā (-7%) un citos pakalpojumos (-2%). Tas nozīmē, ka ne visi strādājošie savos maciņos redz tik strauju algu kāpumu kā varētu spriest pēc vidējās algas datiem.

Daudziem vīrusa ierobežojumu dēļ ir samazinājušās darba slodzes, un pat tad, ja algas likme stundā nav mainījusies vai ir augusi, individuālā darba samaksa var būt samazinājusies.

Darbaspēka atalgojuma īpatsvars ekonomikā aug jau desmito gadu pēc kārtas un ir sasniedzis jaunu rekordu, 52% no IKP. Savukārt uzņēmumu peļņas daļa sarūk. Tas nozīmē, ka algu kāpums pārsniedz ražīguma kāpumu jeb darbinieki uzņēmumam nenopelna tik daudz, cik maksā viņu algošana.

Darbaspēka produktivitāte strauji samazinājās otrajā ceturksnī, bet uz gada beigām jau atgriezās pie mērenas izaugsmes. Daļēji tāpēc, ka nevarēja vai nedrīkstēja strādāt, daļēji tāpēc, ka kļuva grūtāk. Swedbank decembra pētījums atklāja, ka attālinātā darba veicējiem produktivitāte samazinājās gan tādēļ, ka samazinājās komunikācija ar kolēģiem un nebija piemēroti darba apstākļi, gan arī tādēļ, ka paralēli bija jāveic dažādi mājas darbi. Ja vīrusam atkāpjoties, pieprasījuma kāpums un investīcijas vecinās strauju ražīguma kāpumu, tad raizes par konkurētspēju un pelnītspēju atkāpsies.

Minimālās algas celšana no 430 līdz 500 eiro šī gada vidējās algas kāpumam pieliks klāt 1-2 procentpunktus. Līdz ar ekonomikas aktivitātes būtiskāku atkopšanos un bezdarba līmeņa samazināšanos gada otrajā pusē, pamazām sāks atgriezties darba spēka trūkuma problēma. Šie faktori dzīs algu pieaugumu uz augšu. Toties darba tirgus struktūra vērsīsies pretējā virzienā un vidējās algas izaugsmi nedaudz piebremzēs. Gaidāms, ka šogad vidējās bruto algas kāpums tuvosies 7%, bet 2022.gadā kļūs vēl straujāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru