Jaunākais izdevums

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

"Vissatraucošākais laiks bija marts un aprīlis. Plaša patēriņa produktiem apgrozījums palielinājās un, kā daudziem pārtikas ražotājiem, mums bija teju vai otrie Ziemassvētki, jo lielveikali iepirka rezerves, bet tad sekoja pamatīgs kritums. Arī Skandināvijā veikali darīja to pašu, bet nevis martā, bet aprīlī. Turpretī jauno produktu izstrāde un piegāde praktiski apstājās, nokritās uz nulli. Bija jāspēj sabalansēt visus virzienus, lai uzņēmums varētu iziet cauri šim sarežģītajam laikam. Saņēmām atbalstu gan no valsts, gan arī no īpašniekiem un tikām cauri veiksmīgi. Situācija arvien ir ļoti riskanta un mēs ieviešam visu, ko vien var iedomāties, lai samazinātu iespējamos riskus līdz minimumam, jo kartupeļu pārstrāde notiek tikai trīs mēnešus gadā un apstāties uz divām nedēļām nozīmē pazaudēt kartupeļus, jo cieti nevar ražot decembrī," norāda J. Garančs.

Uzņēmums kartupeļu cieti ražo trīs mēnešus gadā un jaunā sezona ir tik tikko kā sākusies. "Sākām ar bioloģiskajiem kartupeļiem un izskatās, ka būs laba raža. Nekādi rekordi nebūs, bet raža ir laba. Lielākais izaicinājums bija lietainais septembra sākums, kas apgrūtināja kartupeļu novākšanu, bet cerams, ka visa raža tiks novākta un pārstrādāta," saka J. Garančs.

Runājot par apjomu, viņš teic, ka tas šosezon nebūs ļoti liels, jo šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pārdošanai "jānoķer" ražošana. Pirms dažiem gadiem bija situācija, kad varēja pārdot vairāk nekā saražot, bet tagad ražošana ir attīstīta tiktāl, ka lielākais izaicinājums ir pārdošana.

Uzņēmums ražo ne vien kartupeļu cieti, bet arī pelēko zirņu miltus, kas ļauj ražošanā aizstāt olas, pienu un miltus. Šajā finanšu gadā, kas sākās šī gada 1. septembrī, uzņēmums plāno pārdot par 40% vairāk pelēko zirņu olbaltumvielu nekā pērn. Konkrētus skaitļus J. Garančs vairās nosaukt, jo nozarē valda sīva konkurence.

Šobrīd pelēko zirņu miltus uzņēmumam ražo ārpakalpojuma sniedzējs Somijā. Taču ir plānots ražošanu veikt Latvijā – Alojā. "Diemžēl šis turbulentais gads mums pavasarī neļāva uzsākt investīciju projektu. Pievērsāmies tam augustā, šobrīd notiek iekārtu pasūtīšana, lai līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam varētu pabeigt ražotnes pirmo etapu. Telpas ir sagatavotas, daļa iekārtu jau atvestas, notiek to uzstādīšana," saka J. Garančs. Projekta pirmajā kārtā uzņēmums investējis 300 tūkstošus eiro.

Alojā ražotos miltus jau izmanto industriālie ražotāji, piemēram, Nīderlandē kāds uzņēmums tos izmanto pankūku un mafinu miltu maisījumā, Itālijā tiek ražota jauna bezglutēna pasta, Dānijā top bioloģiskās uzkodas ar augstu olbaltuma sastāvu, bet Vācijā – vegāniskie burgeri. Viens no jaunākajiem produktiem ir vegāniskais siers. Alojā ražotās pelēko zirņu olbaltumvielas padara to unikālu, jo produkts satur 6% olbaltumvielu, kamēr citās augu izcelsmes siera alternatīvās olbaltuma saturs ir tuvu nullei. "Protams, tas tāpat ir mazāk nekā govs piena sierā, bet ievērojami vairāk nekā citos vegāniskajos sieros," teic J. Garančs.

J. Grančs atzīst, ka Covid-19 nobremzēja attīstības projektus, jo visi pārtikas ražotāji fokusējās uz esošajiem produktiem un bija daudz gausāki investēt inovācijās. Taču vasaras otrajā pusē situācija mainījās un tika atrasti risinājumi, kā turpināt attīstības projektus. Šobrīd Eiropā top vairāk nekā 100 jauni produkti, kuros kā viena no sastāvdaļām ir "Aloja-Starkelsen" izstrādātās pelēko zirņu olbaltumvielas.

Uzņēmums pārsvarā sadarbojas ar pārtikas produktu ražotājiem, bet ir uzsākta sadarbība arī ar izplatītāju, kas ar savu zīmolu Alojā ražotos miltus piedāvās veikalos, lai tie būtu pieejami ne tikai industriālajiem ražotājiem. "Esam uzsākuši sadarbību ar jaunu zīmolu Latvijā "Jurgensburg", kas apvienos vairākus Latvijas bioloģisko produktu ražotājus zem viena spēcīga zīmola. Šis zīmols nepieder mums, bet ar tā starpniecību mūsu zirņu un pupu milti drīzumā būs pieejami veikalos," stāsta J. Garančs.

SIA "Aloja-Starkelsen" ražo arī lauka pupu miltus. Apjomi ir mazāki, jo šim produktam nav tādu funkcionālo priekšrocību kā pelēko zirņu miltiem, bet starp abiem produktiem veidojas laba sinerģiju un lielā daļā produktu tiek izmantoti abi milti.

Drīzumā veikalu plauktos ar uzņēmuma paša zīmolu parādīsies arī cepamais pulveris un vaniļas cukurs. Uzņēmums šos produktus jau sen ražo Zviedrijas tirgum, kur tam ir 90% tirgus daļa, bet Latvijā tos līdz šim nepārdeva. Covid-19 laikā, domājot par biznesa iespējām, radās doma startēt arī vietējā tirgū.

Alojā esošais pārtikas uzņēmums SIA "Aloja-Starkelsen" ir dibināts 2004. gadā un tas pieder Zviedrijas zemnieku kooperatīvam "Sveriges Starkelseproducenter, forening u.p.a.". Uzņēmums ražo kartupeļu cieti, pelēko zirņu un lauka pupu miltus, kā arī cepamo pulveri un vaniļas cukuru. SIA "Aloja-Starkelsen" produkciju eksportē uz 32 valstīm un eksports veido 86% no apgrozījuma. Uzņēmumā strādā 78 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemē uz vēl pieciem autoceļiem sākusies seguma atjaunošana, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sākušies seguma atjaunošanas darbi:

  • uz autoceļa Alauksts-Garkalne (P3) posmā no Podkājām līdz Plānupei (11,40.-19,48. km) Ropažu novadā;
  • uz autoceļa Limbaži-Salacgrīva (P12) posmā no Annasmuižas tilta līdz Salacgrīvai (42,173.-44,317. km);
  • uz autoceļa Limbaži-Aloja (P13) posmā no Pociema Zeltiņiem līdz Alojai (16,317.-31,939. km);
  • uz autoceļa Ainaži-Matīši (P15) posmā no Ainažiem līdz Vecvietām (2,6.-16,2. km) Salacgrīvas novadā un
  • uz autoceļa Valmiera-Smiltene (P18) posmā no divlīmeņu satiksmes mezgla krustojumā ar Valmieras šoseju (A3) Valmierā līdz Cempmuižai (0,352.-11,605. km).

Šonedēļ remonta posmos lielākoties noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvdarbi paredz iesēdumu remontu un profila labošanu, kur tas nepieciešams, ar sekojošu virsmas apstrādi, līdztekus sakārtos arī ūdens novades sistēmu.Visos šajos posmos uz ceļiem strādā SIA Binders par kopējo līgumcenu vairāk nekā 4,37 miljoni eiro (ar PVN). Par šo naudu tiek atjaunots segums arī uz autoceļa P12 posmā no Pāles līdz Kliku ezeram (21,000.-29,528. km) Limbažu novadā, kur darbi sākās jau jūlija beigās un kur šonedēļ ir viens luksoforu posms.

Komentāri

Pievienot komentāru