Foto: AFP/SCANPIX/LETA

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies 

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 2019. gada 26. februāris plkst. 9:13

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

"20190226-0857-cap1.PNG"

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Noslēdzot pirmo prezidentūras gadu, 2018. gada janvārī Donalds Tramps izvirzīja Ķīnai ultimātu ikgadējā ārējā tirdzniecības pārpalikuma samazināšanā par 100 miljardiem ASV dolāru. Kā «stimulējošo» pasākumu kompleksu attiecīgo pārmaiņu ieviešanai Donalds Tramps ieviesa nodokļus pirmajam nelielam, Ķīnā ražoto preču sarakstam, kam jau aprīlī sekoja un tika pievienotas vēl 1300 preces par kopējo vērtību 50 miljardi ASV dolāru, kas veido 1/10 daļu no Ķīnas importa. Pret to Ķīna nekavējoties asi reaģēja un atbildēja, ieviešot nodevas Amerikā ražotām noteiktas kategorijas precēm, tādējādi abu valstu tirdzniecības karam tikai uzņemot apgriezienus. Abas puses 2018.gada jūnijā un augustā apmainījās ar «sitieniem», kā rezultātā Amerikas Savienotās Valstis 2018.gada 24. septembrī noteica 10% nodevu Ķīnā ražotām precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, ar nolūku paaugstināt nodevu likmi līdz 25% atzīmei, sākot no 2019. gada.

Tam sekoja abu valstu ar muitas nodevu apliekamo preču sortimenta paplašinājums, kas cenu izteiksmē sāka pārsniegt 300 miljonus ASV dolāru, Pēc tam abu valstu apliekamo preču apjoms cenu izteiksmē pārsniedza 300 miljardus ASV dolāru ar izteiktu ASV puses pārsvaru. Nešaubīgi, abu valstu tirdzniecības karā Ķīnas puse cieta un tika ietekmēta visvairāk, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, ņemot vērā to, ka Ķīnas ekonomika ir vairāk ieinteresēta preču apgrozījumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Neskatoties uz to, arī Ķīnai ir spēcīga trumpe jebkādu attiecību saspīlējuma ar Amerikas Savienotajām Valstīm gadījumā – proti, valūtas – ASV dolāru rezerves, kas izveidojušās izteiktā tirdzniecības pārpalikuma rezultātā.

Ķīnas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves šobrīd pārsniedz 3 triljonus ASV dolāru, un vairāk nekā 60% no tās valūtas rezervēm ir denominētas ASV valūtā. Ķīnas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves piedzīvoja savu rekordu 2014. gadā, tām sasniedzot 4 triljonu ASV dolāru atzīmi. (skat. 2. attēlu). Jāteic gan, ka daļa ārvalstu valūtas rezervju tika novirzītas Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kursa nostiprināšanai, kas būtiski pavājinājās, iesākoties tirdzniecības karam ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

"20190226-0859-cap2.PNG"

Nav mazsvarīgi norādīt, kad Ķīnas Centrālā banka ir lielākais ASV valsts parāda (valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru) turētājs (vairāk nekā 1,1 triljons ASV dolāru), un pastiprinātas Ķīnas dolāru aktīvu un parāda vērtspapīru pārdošanas gadījumā ASV dolāra vērtība būs nopietni apdraudēta.

Tādēļ pusēm ir vienkārši lemts panākt kompromisu, nepieļaujot vēl dziļāku un nekontrolētu attiecību pasliktināšanos. Turklāt finanšu tirgi jau tā negatīvi reaģēja uz šiem «militārajiem manevriem», kur katrs vēstījums par konflikta eskalāciju izraisīja pamatīgu turbulences pieaugumu. Tāpat būtisku samazinājumu piedzīvoja arī Ķīnas aktīvi – tas bija gan fondu tirgus, kas atsāka savu krituma tendenci (skat. 3. attēlu), gan zem nopietna spiediena nokļuvušās nacionālās valūtas Ķīnas juaņas kurss, ko spēja atbalstīt tikai Ķīnas Centrālās bankas īstenotās intervences valūtas tirgū.

"20190226-0900-cap3.PNG"

Konfliktā iesaistītajām pusēm apzinoties pirmās sekas un radītos zaudējumus, kas būtiski skar uzņēmējdarbības vidi abās okeāna pusēs, tās nolēma sēsties pie pārrunu galda. Un ASV prezidentam tikai sev raksturīgā manierē liekot priekšā iecienītāko frāzi par «darījumu slēgšanu», tika uzsāktas aktīvas konsultācijas, tostarp abu valstu vadītāju starpā. Tā rezultātā 2018. gada decembra sākumā Argentīnā notiekošajā G20 samita laikā Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas līderi panāca vienošanos par «pamiera» noslēgšanu savstarpējā valstu tirdzniecības karā. Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Xi Jinping solīja uzlabot situāciju ar tirdzniecības bilances nelīdzsvarotību starp abām ekonomikām un uzsākt ievērojamu lauksaimniecības un citu preču iegādi no Amerikas Savienotajām Valstīm. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps piekrita nepiemērot nodevu likmju kāpumu no 10% līdz 25% precēm no Ķīnas 200 miljardu ASV dolāru apmērā, sākot no 2019.gada 1. janvāra, ja puses spēs vienoties par dažādiem jautājumiem 90 dienu laikā.

Augstākminēto sarunu vienošanās termiņš beidzas 2019.gada 2. martā, savukārt šā gada 14.-15. februārī Pekinā aizritēja kārtējās augsta līmeņa sarunas ar mērķi pārvarēt abu pozīciju pretrunas. Ķīnas Tautas Republikas delegāciju vadīja Centrālās komitejas Politbiroja loceklis, Vice – prezidents, Valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks Liu He, savukārt Amerikas pusi pārstāvēja ASV tirdzniecības palātas pārstāvis Robert Lighthizer un finanšu ministrs Steven Mnuchin. Uz šīm sarunām tika liktas lielas cerības, ņemot vērā arvien krītošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp ASV un Ķīnu, kas turpina samazināties notiekošā tirdzniecības kara kontekstā. Turklāt saskaņā ar februārī publiskotajiem datiem par 2019.gada janvāra mēnesi preču tirdzniecības apgrozījums veidoja 45,8 miljardus ASV dolāru, kas ir par 13,9% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2018. gadā. Tajā pašā laikā abu valstu tirdzniecības bilances nelīdzsvarotība, kuras dēļ ASV arī uzsāka tirdzniecības karu ar Ķīnu, pakāpeniski samazinās un šā gada janvārī veidoja 27.3 miljardus ASV dolāru pretstatā 29.9 miljardiem ASV dolāru 2019.gada decembra mēnesī.

Neskatoties uz to, ka sarunas par tirdzniecības kara izbeigšanu beidzās bez jūtamiem panākumiem un gala paziņojuma, abas puses to atzina par produktīvu, un ASV prezidents Donalds Tramps uzsvēra, ka puses ir satuvinājušās un ir tuvāk kā jebkad tirdzniecības līguma noslēgšanai. Nākamā sarunu kārta starp Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas Tautas Republikas pārstāvjiem sākās 19. februārī Vašingtonā un 23. februārī atkārtoti tikās ASV finanšu ministrs Stephen Mnuchin un Ķīnas Tautas Republikas premjerministra vietnieks Liu He. Pēc sanāksmes ASV ministrijas vadītājs paziņoja, ka puses ir vienojušās stabilizēt Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kursu, kā arī ievērojami progresējušas sarunas par vairāku būtisku tirdzniecības jautājumu risinājumu.

Šo sarunu noslēgumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV atliks šā gada martā plānoto muitas nodevu palielinājumu Ķīnas preču importam. Turklāt ASV prezidents paziņoja par plānoto tikšanos ar Ķīnas līderi Xi Jinping šā gada martā Amerikas pilsētā Mar-a-Lago, Floridas štatā, kur «papildu progresa» gadījumā puses tiksies atkārtoti, lai jau noslēgtu pilntiesīgu tirdzniecības līgumu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 19. februāris plkst. 7:00

16 no ASV štatiem, tai skaitā Kalifornija, pirmdien uzsāka tiesas prāvu pret...

2019. gada 15. februāris plkst. 6:43

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja...

2019. gada 08. februāris plkst. 7:58

Akcijām var būt grūti augt vēl tālāk uz sarūkošas peļņas fona....

2019. gada 26. janvāris plkst. 12:25

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien parakstīja likumprojektu par federālās valdības darba atjaunošanu...

2019. gada 24. janvāris plkst. 9:36

Uzbrukumā bankai Sebringā, ASV Floridas štatā, trešdien nogalināti pieci cilvēki, apstiprinājusi...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 26. februāris plkst. 7:18

Dienas kārtībā jau atkal varētu būt jauni akciju rekordi...

2019. gada 26. februāris plkst. 6:33

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka...

2019. gada 25. februāris plkst. 13:02

Pēc aizvadītās nedēļas vidū piedzīvotā smagā krituma Swedbank akcijas cena šonedēļ turpina...

2019. gada 25. februāris plkst. 8:13

Ieguldot līdzekļus akcijās ar lieliem dividenžu maksājumiem, investors gūs regulārus un pievilcīgus...

2019. gada 22. februāris plkst. 12:42

Piektdienas tirdzniecības sesiju Swedbank akcijas cena biržā sāka ar pieaugumu, tādējādi nedaudz...

2019. gada 22. februāris plkst. 10:02

Sociālais tīkls «Pinterest», kur lietotāji izrāda savu interešu attēlus, konfidenciāli iesniedzis...

2019. gada 22. februāris plkst. 8:20

Mūsdienu finanšu pasaulē vienā sekundē var notikt ļoti daudz. Būtībā dažādi algoritmi...

2019. gada 22. februāris plkst. 6:59

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu...

2019. gada 21. februāris plkst. 16:08

Reaģējot uz pēdējo dienu izskanējušajām ziņām par saistību ar naudas atmazgāšanas gadījumiem,...

2019. gada 21. februāris plkst. 8:03

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās...