Bankas Citadele vadītājs un valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms (Johan Åkerblom) iesniedzis paziņojumu bankas padomei par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

Savā paziņojumā valdei Akerbloms izteica pateicību par sešiem Citadelē pavadītajiem gadiem, kuru laikā banka ir sasniegusi nozīmīgus panākumus. "Tas nav viegls lēmums, taču personisku iemeslu vadīts esmu nolēmis atkāpties no amata. Esmu pārliecināts, ka Citadele veiksmīgi turpinās iesākto darbu jaunā vadībā un izmantos izaugsmes iespējas," norāda J. Akerbloms.

Valde, saprotot un pieņemot Johana Akerbloma lēmumu, izsaka atzinību par viņa ieguldījumu bankas Citadele attīstībā. "Mēs pilnībā respektējam Johana lēmumu atkāpties no amata, un banka iespējami ātrā laikā meklēs atbilstošu pēcteci. Līdz tam Johans turpinās pildīt bankas vadītāja pienākumus,” saka Aiga Volksone, bankas Citadele Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un turpinātu bankas izaugsmi, banka Citadele nekavējoties uzsāks darbu pie jauna vadītāja meklēšanas.

Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp 2026. gada sākumā aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 0,92% līdz 9,23%.

Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 5,43%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,29% līdz 9,09%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā bija no 2,75% līdz 6,16%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,86% līdz 4,71%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura ienesīgums gada laikā bija 9,23%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL indeksu plāns", kura ienesīgums bija 9,02%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" ieguldījumu plāns "INVL maksimālais 16+", kura ienesīgums bija 7,35%.

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 952 000 eiro apmērā SIA “Projektu ekspertu grupa” saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā.

Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 ha, kur tiks izvietoti vairāk kā 3800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 MW. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 GWh apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni 1100 mājsaimniecību Latvijā.

“Esam gandarīti par ilggadējo sadarbību ar banku Citadele un sadarbības partneriem, kas palīdz īstenot šo projektu, izvēloties optimālākās piegādes un tehniskos risinājumus, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm. Elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA “Virši Renergy”. Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā esam uzsākuši arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025. gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu 5MW. Turpinām izvērtēt jaunu saules parku attīstības iespējas, kā arī esam ieinteresēti investoru piesaistē, lai attīstītu jaunus projektus un būtiski paplašinātu mūsu elektrostaciju portfeli”, stāsta SIA “Baltex nami” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks.

2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Par bankas "Citadele" galveno ekonomistu iecelts Kārlis Purgailis, informē bankas pārstāvji.

Purgailim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze un zināšanas finanšu nozarē, tostarp pēdējos septiņus gadus ieņemot bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja amatu. Purgailis šo amatu saglabās arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 19.septembrī atbalstīja bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Pirms balsojuma par Āboliņa iecelšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā Saeima Āboliņu atbrīvoja no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata.

Šogad 6.septembrī noslēdzās Ineses Kalvānes astoņu gadu pilnvaru termiņš darbam Valsts kontroles padomē un Pirmā revīzijas departamenta direktores amatā.

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Banka "Citadele" no pagājušā gada peļņas šodien akcionāriem dividendēs izmaksās 50,6 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums par 2023.gada peļņas sadali un dividenžu izmaksu apstiprināts akcionāru sapulcē, kas notika 2024.gada 28.martā.

Dividendes izmaksās personām, kuras bija bankas "Citadele" akcionāri atskaites dienas beigās - 2024.gada 28.martā.

Kā skaidroja bankas "Citadele" pārstāvji, šī dividenžu izmaksa atbilst bankas 50% dividenžu izmaksu politikai un parāda 11% dividenžu atdevi, pamatojoties uz vienas "Citadeles" akcijas uzskaites vērtību 2023.gada 31.decembrī.

Dividendēm tiek piemērots Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar 20% likmi, kas tiks ieturēts izmaksas brīdī un paziņots nodokļu iestādēm.

Kā ziņots, banka "Citadele" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā, kad banka strādāja ar 42,183 miljonu eiro peļņu.

Banka Citadele veikusi 35 miljonu eiro augstākās prioritātes nenodrošināto obligāciju emisiju, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, 100 miljonus eiro pirmās augstākās prioritātes nenodrošināto fiksētās/mainīgās likmes obligāciju programmā.

Obligācijas plānots iekļaut regulētajā tirgū – “Nasdaq Riga” Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Paredzamais kotēšanas un iekļaušanas tirdzniecībai datums ir ap 2024. gada 15. oktobri.

Kopējam obligāciju pieprasījuma apjomam pārsniedzot 46 miljonus eiro, tika pārsniegts minimālais 10 miljonu eiro piedāvājuma apjoms, ļaujot Citadelei palielināt emisijas apjomu līdz iepriekš noteiktajam maksimālajam apjomam 35 miljonu eiro apmērā.

“Citadeles stabilie finanšu rādītāji sniedza mums iespēju noteikt elastīgu plānoto obligāciju piedāvājuma apjomu, panākot konkurētspējīgas cenas darījumu ar fiksētu kuponu 5 % apmērā, kas ir 225 bāzes punktu prēmija salīdzinājumā ar tirgus likmēm. Saskaņā ar mūsu apņemšanos sekmēt Baltijas kapitāla tirgu attīstību, pieņēmām lēmumu par vairāku dienu obligāciju parakstīšanās periodu, kas ļāva piedāvājumā piedalīties plašākai Baltijas institucionālo un profesionālo investoru grupai. Šī stratēģija nodrošina, ka gan piesaistītais kapitāls, gan procenti paliek Baltijas valstu ekonomikās, tādējādi veicinot to izaugsmi," norāda Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Edvarda Rebanes iecelšanai par bankas "Citadele" valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Rebanem ir 14 gadu pieredze banku sektorā, sākot karjeru 2010.gadā "SEB bankā". Savas darbības laikā Rebane ir ieņēmis vadošus amatus, pēdējā laikā attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā. Rebanes profesionālā pieredze un zināšanas iegūtas, studējot piecās universitātēs, tostarp Oksfordas Universitātē.

Bankas "Citadele" valdē strādā arī valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene un valdes locekļi Vaids Žagūnis, Slavomirs Mizaks, Jūlija Ļebedinska-Ļitvinova un Valters Ābele.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2023.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.

Banka Citadele ziņo par Rūtas Ežerskienes iecelšanu bankas valdes priekšsēdētājas amatā, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Šobrīd R. Ežerskiene ieņem valdes locekles amatu Privātpersonu apkalpošanas jautājumos.

Ņemot vērā līdzšinējo karjeru, ko raksturo ievērojami sasniegumi vadošos amatos finanšu un apdrošināšanas nozarē, Rūtai Ežerskienei piemīt visas nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai vadītu bankas Citadele stratēģisko virzību un veicinātu izaugsmes iniciatīvas Baltijas reģionā. Plašā pieredze stratēģiskās plānošanas, privātpersonu apkalpošanas un uz klientu orientētu risinājumu jomā viņu pozicionē kā ideālu kandidāti, lai vadītu banku tās nākamajā attīstības posmā, norāda banka.

Līdz ar Rūtas Ežerskienes iecelšanu par valdes priekšsēdētāju, banka Citadele informē arī par Jeana Yves Hochera pievienošanos bankai un iecelšanu par valdes vecāko padomnieku. Jeana Yves Hochera plašā profesionālā pieredze starptautiskajā banku jomā papildinās Rūtas Ežerskienes vīziju, tādējādi vēl vairāk stiprinot bankas vadības komandu.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Līdz ar finanšu tirgus augšupeju un augstajām procentu likmēm Baltijas valstīs lielāku investoru interesi piesaista obligāciju tirgus. Vai vērtspapīri joprojām piedāvā labas investīciju iespējas, vai drīzāk ir redzamas Baltijas tirgus pārkaršanas pazīmes?

Reģionālā vērtspapīru tirgus pievilcību pēdējo gadu laikā sekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, augošās ienesīguma likmes, kas gan ir globāls trends, nevis reģionāla īpatnība. Otrkārt, jaunu emitentu ienākšana tirgū, proti, labi zināmi vietējie uzņēmumi, kas piesaistīja gan jaunu kapitālu, gan investorus. Būtiski, ka jaunie emitenti pārstāv dažādas nozares, tostarp ražošanu, kas rada lielāku interesi no institucionāliem investoriem. Ir cilvēki, kam pašreizējais tirgus aktivitātes pieaugums liek uzdot jautājumu par iespējamu burbuļa veidošanos. Taču pašreizējo tirgus dinamiku nevajadzētu uztvert kā kaut ko neparastu, jo vērtspapīru tirdzniecības apjoms ar obligācijām Baltijas biržā joprojām veido salīdzinoši nelielu daļu – tikai 20 % no kopējā apjoma. Šī tendence ir vērtējama pozitīvi, jo ieguldītājiem ir iespēja pirkt un pārdot atsevišķas obligācijas ne tikai emisijas brīdī, bet arī visā to dzīves laikā.

Banka "Citadele" vadība rosinājusi akcionāriem dividendēs no pērnā gada peļņas izmaksāt 44,8 miljonus eiro, teikts bankas "Citadele" 2024.gada pārskatā.

Pārskatā teikts, ka bankas vadība ierosina dividendēs izmaksāt 0,282 eiro par akciju un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu kapitāla pozīciju.

Bankas "Citadele" finanšu direktors un valdes loceklis Valters Ābele norādīja, ka dividenžu izmaksa tiek veikta saskaņā ar dividenžu politiku - mērķis ir izmaksāt dividendes 50% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus un atsevišķus citus priekšnoteikumus.

Tā kā banka "Citadele" ir publiska kompānija ar biržā kotētām obligācijām, Ābele norādīja, ka informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem banka sniegs caur biržu "Nasdaq".

Jau ziņots, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 70,656 miljonu eiro peļņu, kas ir par 23% mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt bankas koncerns pērn strādāja ar 89,756 eiro peļņu, kas ir par 13,5% mazāka nekā 2023.gadā.

Zemi privātmājas būvniecībai visbiežāk jeb 42% gadījumu iegādājas klienti vecumā no 35 līdz 45 gadiem, informē bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" sadarbības partneru attiecību vadītājs Artis Zeiļa norāda, ja tirgū nav piemērotas gatavas mājas, arvien vairāk ģimeņu izvēlas pirkt zemi un būvēt māju pašas. Pēc 2021.gada darījumu kulminācijas pieprasījums pēc apbūves zemes tirgū būtiski samazinājās, jo pieauga būvniecības izmaksas un kāpa EURIBOR likmes, bet šobrīd interese pakāpeniski atjaunojas.

Aptuveni 60% no visiem privātmāju apbūves zemes darījumiem Latvijā notiek Pierīgā un Rīgas tuvākajos novados - Mārupē, Ādažos, Ķekavā un Salaspilī. Pārējie darījumi līdzīgās proporcijās sadalās Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, visbiežāk lielāko pilsētu tuvumā.

Vietas izvēlē klientiem ir svarīgi divi aspekti - praktiskums un vide. Pieprasīti ir zemes gabali ar jau izbūvētām komunikācijām un sakārtotiem piebraucamajiem ceļiem, ko bieži nodrošina attīstītāji. Vienlaikus arvien pieprasītākās kļūst arī ainaviskas zemes teritorijas, īpaši pie ūdens tilpēm, piemēram, piejūras zonās.

Banka Citadele 2025. gada pirmajā pusgadā piešķīrusi jaunus finansējumus 765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kredītportfelis sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 3,54 miljardus eiro.

“2025. gada pirmajā pusgadā esam sasnieguši iespaidīgus rezultātus. Mūsu klientu skaits ir pieaudzis līdz 408 tūkstošiem. Kopš gada sākuma jauno aizdevumu apjoms ir pieaudzis par 23 %, bet kopējais kredītportfelis – par 8 %. Otrajā ceturksnī veiksmīgi pārdota Šveices meitas sabiedrība Kaleido Privatbank AG, ļaujot koncentrēties uz mūsu pamatdarbību Baltijā,” komentē Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.

Finansējuma apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja aktīvāka kreditēšana MVU segmentā un privātpersonām: 265 miljoni eiro izsniegti privātpersonām, 343 miljoni eiro – MVU, 155 miljoni eiro – korporatīvajiem klientiem. No kopējā finansējuma 85 miljoni eiro tika novirzīti zaļās un uz ilgtspēju vērstas pārejas finansēšanai.

Īstenojot konstruktīvu sadarbību starp politikas veidotājiem un banku sektoru, 2025.gads var būt izaugsmes un iespēju gads gan finanšu sektoram, gan arī ekonomikai kopumā, norādīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

"Raugoties uz 2025.gadu, es mudinātu uz lielāku dialogu starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru, lai nodrošinātu, ka turpmākās nodokļu reformas atbalsta gan valsts mērķus, gan mūsu ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju," atzīmēja Ežerskiene.

Viņa norādīja, ka ciešāka sadarbība un dialogs palīdzēs atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldījumu valsts budžetā un iespēju bankām sniegt stabilu atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat Ežerskiene minēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākā procentu likmju samazināšana, visticamāk, veicinās kreditēšanas aktivitāti arī uzņēmumu segmentā, jo īpaši ar ilgtspēju un digitālo transformāciju saistītās nozarēs. Tomēr bankām ir jāsaglabā modrība, jo ekonomikas atveseļošanās tempam un regulējumam būs nepieciešama pastāvīga pielāgošanās.

Banka "Citadele" piešķīrusi aizdevumu 1,6 miljonu eiro apmērā Latvijas saldumu ražotājam SIA "Pure Chocolate", informē bankā.

Lielāko daļu līdzekļu uzņēmums izmantos esošo saistību refinansēšanai, savukārt pārējo aizdevuma daļu novirzīs faktoringam, kredītlīnijai un līzinga limitam.

"Pure Chocolate" valdes loceklis Normunds Sala norāda, ka "Pure Chocolate" eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm un sadarbojas ar tādiem zīmoliem kā "ALDI", "Costco" un "Walmart". Piešķirtais aizdevums palīdzēs uzlabot uzņēmuma finanšu plūsmu un vienlaikus elastīgāki kredīta atmaksas nosacījumi dos iespēju atbrīvot resursus attīstības projektiem.

"Pure Chocolate" šokolādes trifeles ražo Tukuma novada Pūrē, kur atkarībā no sezonas strādā apmēram 50 līdz 60 darbinieku. Uzņēmumam pieder arī Šokolādes muzejs, kas nodrošina izglītojošas ekskursijas un šokolādes meistarklases, kā arī produktu tirdzniecību.

Ģeopolitiskā situācija, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju politika un ekonomikas bremzēšanās ir tikai daži no šī brīža izaicinājumiem, kuros banka Citadele cenšas saskatīt arī iespējas.

Par aktualitātēm finanšu nozarē un savu redzējumu bankas attīstībā intervijā Dienas Biznesam stāsta bankas Citadele valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos Rūta Ežerskiene, kura nesen izvirzīta valdes priekšsēdētājas amatam.

Fragments no intervijas

Pastāstiet vairāk par savu profesionālo pieredzi, kas sekmēja izvirzīšanu bankas Citadele valdes priekšsēdētājas amatam.

Mans profesionālais ceļš finanšu sektorā bijis daudzveidīgs un ļoti interesants, ko galvenokārt veicinājusi aizraušanās ar inovācijām, uz klientu vērsta darbība un nepārtraukta pilnveidošanās. Tas savukārt saskanēja ar Citadeles vērtībām un stratēģisko virzienu. Pirms pievienošanās Citadelei valdes locekles amatā privātpersonu apkalpošanas jautājumos 2021. gadā vairāk nekā 20 gadus esmu pavadījusi banku un apdrošināšanas jomā, tostarp SEB bankā un SEB dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā ieņēmu vadošos amatus gan vietējā, gan Baltijas līmenī. Esmu strādājusi arī Aon Baltic, kas ir vadošais apdrošināšanas brokeris reģionā un pasaulē. Paralēli praktiskai darba pieredzei savu laiku un enerģiju nemitīgi ieguldu mācībās, piemēram, pabeidzu vadības izglītības programmu valdes locekļiem Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā. Salīdzinoši nesen apguvu arī līderības kursu Hārvarda Biznesa skolā. Vienmēr esmu bijusi zinātkāra un mācos ko jaunu.