Rīga, 2007.gada 23.augusts. - ASV vēstniecība izsludina gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem, pētniekiem un skolotājiem 2008./2009. mācību gadam.

ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija saka, ka Fulbraita programma ir viena no labākajām iespējam studentiem mācīties ASV, un mudina Latvijas studentus, skolotājus un pētniekus pieteikties šī gada konkursam: "Man kā ASV vēstniecei tikšanās ar Fulbraita studentiem sniedz lielu gandarījumu. Es bijušos Fulbraita programmas dalībniekus satieku it visur - parlamentā, dažādās ministrijās, universitātēs, skolās, uzņēmumos un pat mākslas un kino pasaulē, kur viņi arī zināmā veidā pilda vēstnieka darbam līdzīgu uzdevumu. Es vēlos uzteikt visus bijušos Fulbraita programmas dalībniekus, kuri pēc programmas noslēguma ir atgriezušies Latvijā un izmanto jauniegūtās zināšanas, lai veiksmīgi tās pielietotu Latvijā."

ASV vēstniecība izsludinājusi gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem, pētniekiem un skolotājiem 2008./2009. mācību gadam.

ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija norāda, ka Fulbraita programma ir viena no labākajām iespējām studentiem mācīties ASV, un mudina Latvijas studentus, skolotājus un pētniekus pieteikties šā gada konkursam.

Fulbraita stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu un tā sedz mācību maksu ASV universitātē (studentiem), veselības apdrošināšanu, uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pretendentiem uz stipendiju jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieteikšanās laikā pretendentiem jāatrodas Latvijā.

Studentiem, piesakoties uz šo stipendiju, līdz 2008.gada jūnijam jābūt ieguvušiem vismaz bakalaura līmeņa izglītību. Iespējams pieteikties studijām jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Uz stipendiju pētījumiem var pretendēt akadēmiķi vai augstskolu mācībspēki, kas jau ieguvuši doktora grādu vai gatavojas pabeigt disertāciju. Iespējams pieteikties arī uz pētījumu veikšanu jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Skolotājiem, kuri vēlas piedalīties Fulbraita skolotāju apmaiņas programmā, nepieciešamas prasmes pasniegt izvēlēto mācību priekšmetu angļu valodā ASV pamatskolā vai vidusskolā.

ASV vēstniecība izsludina gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem un pētniekiem 2009./2010. mācību gadam.

Fulbraita stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu un tā sedz mācību maksu ASV universitātē (studentiem), veselības apdrošināšanu, uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pretendentiem uz stipendiju jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieteikšanās laikā pretendentiem jāatrodas Latvijā, Db.lv informē ASV vēstniecība Rīgā, Preses un kultūras nodaļa.

Piesakoties uz šo stipendiju, studentiem līdz 2009. gadam jābūt ieguvušiem vismaz bakalaura līmeņa izglītību. Iespējams pieteikties studijām jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Uz stipendiju pētījumiem var pretendēt akadēmiķi vai augstskolu mācībspēki, kas jau ieguvuši doktora grādu vai gatavojas pabeigt disertāciju. Iespējams pieteikties arī uz pētījumu veikšanu jebkurā jomā, izņemot medicīnu.

ASV vēstniecība izsludina gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem, pētniekiem un skolotājiem 2007./2008. mācību gadam. Fulbraita stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu un tā sedz mācību maksu ASV universitātē (studentiem), veselības apdrošināšanu, uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pretendentiem uz stipendiju jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieteikšanās laikā pretendentiem jāatrodas Latvijā. Studentiem, piesakoties uz šo stipendiju, līdz 2007.gadam jābūt ieguvušiem vismaz bakalaura līmeņa izglītību. Iespējams pieteikties studijām jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Uz stipendiju pētījumiem var pretendēt akadēmiķi vai augstskolu mācībspēki, kas jau ieguvuši doktora grādu vai gatavojas pabeigt disertāciju. Iespējams pieteikties arī uz pētījumu veikšanu jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Skolotājiem, kuri vēlas piedalīties Fulbraita skolotāju apmaiņas programmā, nepieciešamas prasmes pasniegt izvēlēto mācību priekšmetu angļu valodā ASV pamatskolā vai vidusskolā. Pieteikšanās termiņš studentu stipendijām ir šā gada 20. septembris, pētnieku un skolotāju apmaiņas stipendijām—1.decembris. Plašāka informācija un pieteikuma anketa Fulbraita stipendiju programmām pieejama internetā (www.usembassy.lv) vai ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļā Rīgā, Smilšu ielā 7.

Izsludināts konkurss uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendijām doktorantūras studentiem nākamajam mācību gadam, ziņo ASV vēstniecība Rīgā.

ASV vēstniecība sadarbībā ar ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu biroju un Starptautiskās Izglītības institūtu izsludinājusi konkursu uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendiju. Tā tiek piešķirta doktorantūras studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā vadošajās ASV universitātēs šajās nozarēs. Studenti, kas saņems šīs stipendijas, tiks uzņemti doktorantūras programmās ASV universitātēs 2012./1013. akadēmiskajā gadā. Programmas ietvaros iespējams saņemt stipendiju līdz pat trīs gadu studiju periodam.

Pretendentiem jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem ar Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi un līdz 2012. gada 1. augustam jābūt ieguvušiem bakalaura grādu, kā arī labi jāpārvalda angļu valoda. Kā informē vēstniecībā, vispirms notiks konkursa dalībnieku atlase Latvijā, bet labākos pieteikumus nosūtīs uz ASV, kur viņi tiks vērtēti starptautiskā līmenī. Līdz šim neviens students no Latvijas vēl nav saņēmis šo stipendiju, lai arī pagājušajā gadā vairāki pieteikumi tikuši nosūtīti uz ASV.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Liepājas pašvaldības stipendiju piešķiršanas komisija izskatījusi 27 studentu iesniegumus, no kuriem Stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilduši 19, informē pašvaldība.

Stipendijas vēlējās saņemt 15 vecāko kursu studenti, bet 12 studenti savu pieteikumus iesnieguši pirmo reizi pēc pirmā kursa pabeigšanas. Visvairāk stipendiju pieteikumus iesnieguši topošie inženieri un ārsti.

Par stipendiju piešķiršanu lems nākamajā komisijas sēdē - pēc sekmju izrakstu saņemšanas un konsultēšanās ar potenciālajiem darba devējiem.

Stipendiju nolikumam atbilda seši no 12 saņemtajiem otrā kursa studentu pieteikumiem. Ar šiem studentiem vēl tiks veiktas papildus pārrunas, pieaicinot potenciālos darba devējus.

Savukārt 13 vecāko kursu studentiem, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pašvaldības stipendijas, būs jāiesniedz sekmju izraksti, jo nolikums paredz, ka sekmju vidējais vērtējums nav zemāks par 7 ballēm. Komisijā tika pārrunātas arī iespējamo atbalstāmo specialitāšu saraksts nākamajam mācību gadam. Kā zināms, šogad pašvaldības stipendiju piešķiršanai atbalstāmās profesionālo studiju specialitātes ir: arhitekts, inženierzinātņu speciālists (būvniecības, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju, transportbūvju, enerģētikas un elektronikas inženieris, medicīnas fizikālo tehnoloģiju speciālists, ārsts.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka studentu pirmais darbs ir mācības, nevis iztikas pelnīšana, un ka strādāt - tas nav labi.

Tāpēc jau vairākus gadus LSA cenšas pārliecināt lēmējinstitūcijas par to, ka būtiski jāpalielina stipendiju apjoms un stipendiju saņēmēju skaits. Lai studenti varētu nodarboties ar galveno savā dzīvē, ir vajadzīgi iztikas līdzekļi. Pašlaik liela daļa studentu tos nopelna strādājot. Precīzu datu nav, bet tiek lēsts, ka liela daļa piestrādā jau no pirmajiem kursiem. LSA uzskata, ka tas ir pretrunā ar Latvijas izvirzītajām prioritātēm par izglītības un zinātnes nozīmi valsts attīstībā, sarunā ar Db norādīja LSA Sociālā virziena vadītājs, LU students Toms Miks. LSA nepieciešamību palielināt stipendijas saista ar izglītības kvalitāti. Šādu viedokli atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Pašlaik 70 Ls stipendiju saņem katrs 10. bakalaurs un maģistrs, kas mācās par budžeta līdzekļiem. Labāka situācija ir doktoriem - visi, kas studē par valsts naudu, saņem 80 Ls stipendiju. Tomēr jāatceras, ka pa valsts līdzekļiem mācās tikai katrs ceturtais Latvijas students. Tāda ir pašreizējā situācija. Kaut kad nākotnē tā varētu mainīties, tomēr maz ticams, ka šogad.

Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

2011. gada maijā ASV vēstniecība piedzīvoja Jurģus – no jau pierastās vietas Raiņa bulvārī vēstniecība pārcēlās uz Pārdaugavu, Remtes ielu 1. Ar ASV jauno vēstniecību pirmdien preses pārstāvjus iepazīstināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, kas pastāstīja, ka galvenais iemesls vēstniecības atrašanās vietas maiņai bija tas, ka jaunajā vietā iespējams nodrošināt lielāku drošību nekā pilsētas centrā, kā arī tas, ka iepriekš vēstniecības darbs notika vairākās telpās, kas bija «izmētātas» pa visu Rīgu.

Vēstniece norādīja, ka viņai ir prieks, ka jaunās telpas ir tik lieliskā vietā un ar brīnišķīgiem kaimiņiem. Vēstniecībā strādās 37 ASV, kā arī nedaudz vairāk nekā simts vietējo darbinieku. Jaunajās telpās ir pietiekoši daudz vietas visiem vēstniecības darbiniekiem kā nebija agrāk, uzsvēra ASV vēstniece.

Jaunajā ASV vēstniecībā tiek ievēroti pamatīgi drošības pasākumi - pie ieejas tiek pārbaudītas apmeklētāju mantas, kā arī galvenajās telpās nedrīkst ienest mobilos telefonus un cita veida elektroniku.

Iespaidīgos drošības pasākums ASV vēstniece pamatoja ar to, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ASV ir draudzīga valsts – pasaulē tomēr ir «daudz cilvēku, kas vēlas nodarīt ļaunu ASV interesēm». Prakse liecina, ka gadījumos, kad pret ASV vēstniecībām ir veikti teroristu uzbrukumi, visvairāk cietuši vietējie iedzīvotāji, tāpēc vēstniecība lielu uzmanību pievērš savu kaimiņu drošībai, norādīja Džūdita Gārbere.

14. novembrī plkst. 13 Rīgā, Skolas ielā 11 notiks ASV Izglītības informācijas un testēšanas centra (Education USA) rīkotā ASV izglītības diena, kurā studenti, vidusskolēni un viņu vecāki varēs iegūt informāciju par studiju iespējām ASV, liecina centra sniegtā informācija medijiem.

Pasākumu atklās ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija. Par ASV izglītības sistēmu un iespējām, ko tā sniedz, stāstīs Džordža Vašingtona universitātes socioloģijas profesore Daina Eglīte. Par savu studiju pieredzi ASV un tās ieguldījumu karjeras izaugsmē stāstīs Latvijas Krājbankas prezidents, kādreizējais Latvijas valsts prezidentes kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars. Par pieteikšanās procesu un iestājpārbaudījumiem ASV augstskolās kā bakalaura, tā tālākizglītības programmās stāstīs Education USA centra vadītāja Dagnija Žiba, Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes students Matīss Haritonovs un topošā doktorante, LU vides zinātņu maģistre Evisa Āboliņa.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), no 2007. gada 15. līdz 31. jūlijam izsludina pieteikšanos uz stipendiju studentam un pasniedzējam. Stipendijas tiks izmaksātas no LVRA budžeta, un tās mērķis ir sniegt ieguldījumu tūrisma un viesmīlības industrijas attīstībā, celt nozares prestižu un veicināt sabiedrības korporatīvi sociālo atbildību, informē LVRA.

"Sekojot nozares jumta organizācijas HOTREC (asociācija Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) paraugam un vērojot izmaiņas darbaspēka tirgū Latvijā, LVRA 2006. gada nogalē pieņēma lēmumu, piešķirt stipendiju viesmīlības un tūrisma nozares studentam un pasniedzējam.

LVRA ir pirmā organizācija nozarē, kas tādējādi vēlas sniegt ieguldījumu nozares attīstībā, rosināt jauniešus izvēlēties turpināt studijas viesmīlības un tūrisma specialitātēs un paaugstināt izglītības kvalitāti," atzīmē LVRA prezidents J. Zudovs.

"Šodien uzņēmējiem ir jādomā par sabiedrību, kurā tie darbojas un jāskatās, kādu ieguldījumu sabiedrības attīstībā tie var sniegt. Šī LVRA aktivitāte ir vērsta uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu piešķirot stipendiju pasniedzējam un sociālo mērķu sasniegšanu, piešķirot stipendiju studentam no mazturīgas ģimenes," uzskata LVRA Stipendiju padomes priekšsēdētājs J. Jenzis.

31. maijā Latvijas Ārstu biedrības telpās svinīgi tika pasniegtas piecas pasaulē izcilo ārstu brāļu Zariņu medicīnas studiju stipendijas, no kurām trīs tika piešķirtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu profesionālai attīstībai, izcilībai un studiju ceļojumiem. Zariņa stipendijas medicīnā pasniegt personīgi Rīgā bija ieradies Hārvarda universitātes ortopēdijas profesors Bertrams Zariņš.

Jauniedibināto stipendiju Akadēmiskā attīstība un izcilība 20 000 ASV dolāru vērtībā saņēma Aknu tranplantācijas vienība Stradiņa slimnīcas galvenā ķirurga Jāņa Vilmaņa vadībā. Kā norāda Jānis Vilmanis: «Komandas sastāvā ir ne tikai ķirurgi, bet arī gastroenterologi, anesteziologi un infektologs, kuri jau šogad dosies uz Portugāli, kur divu līdz trīs mēnešu laikā varēs piedalīties praktiskās operācijās. Šajā centrā ik gadu veic vairāk nekā 150 aknu transplantācijas. Šāds atbalsts ir ar īpašu pievienoto vērtību, jo pēc pirmās aknu transplantācijas Latvijā, kas notika pirms pieciem gadiem, šogad valsts ir apņēmusies uzsākt pirmo aknu transplantācijas operāciju apmaksu no valsts budžeta. Mūsu speciālisti jau pierādījuši, ka spēj sekmīgi veikt aknu tranpslantāciju Latvijā un atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Šī stipendija ir būtisks atbalsts, jo programmas ieviešanas izmaksās nav paredzēts īpašs finansējums mediķu apmācībai.»

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

No šī gada 1. septembra līdz 1. oktobrim studēt gribētāji varēs pieteikties Liepājas pašvaldības stipendijām sekojošās specialitātēs: ārsts, pilsētplānotājs, būvinženieris, arhitekts. To paredz Liepājas pilsētas pašvaldības Stipendiju nolikums.

Uz stipendiju var pretendēt pilna laika otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo vai akadēmisko studiju programmu studenti, sākot no otrā kursa, maģistranti, doktoranti un rezidenti.

Lai varētu pieteikties stipendiju saņemšanai, studentiem nepieciešams iesniegt Stipendiju piešķiršanas komisijai adresētu pieteikumu, kurā jānorāda – savs vārds, uzvārds, iegūstamo studiju kvalifikācija vai zinātniskais grāds, studiju programmas nosaukums, augstskola un fakultāte, studiju uzsākšanas gads augstskolā. Papildus pieteikumam Stipendiju piešķiršanas komisijai jāiesniedz arī izglītības dokumenta kopiju, izziņa no augstskolas par studiju faktu, sekmju izrakstu par nostudēto periodu, rekomendāciju vai raksturojumu no izglītības iestādes vai organizācijas, ko pārstāvējis pretendents, rekomendāciju no konkrētās studiju programmas direktora, pašrocīgi rakstītu apliecinājumu stāties darba attiecībās ar Liepājas pilsētas pašvaldību vai tās noteikto darba devēju studiju laikā vai pēc studiju pabeigšanas. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā.

No šā gada 1. septembra līdz 1. oktobrim studētgribētāji var pieteikties Liepājas pašvaldības stipendijām sekojošās specialitātēs: ārsts, pilsētplānotājs, būvinženieris, arhitekts. To paredz Liepājas pilsētas pašvaldības Stipendiju nolikums, informēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes projektu administrators Kaspars Vārpiņš.

Uz stipendiju var pretendēt pilna laika otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo vai akadēmisko studiju programmu studenti sākot no otrā kursa, maģistranti, doktoranti un rezidenti.

Lai varētu pieteikties stipendiju saņemšanai, studentiem nepieciešams iesniegt Stipendiju piešķiršanas komisijai adresētu pieteikumu, kurā jānorāda – savs vārds, uzvārds, iegūstamo studiju kvalifikācija vai zinātniskais grāds, studiju programmas nosaukums, augstskola un fakultāte, studiju uzsākšanas gads augstskolā. Papildus pieteikumam Stipendiju piešķiršanas komisijai jāiesniedz arī izglītības dokumenta kopiju, izziņa no augstskolas par studiju faktu, sekmju izrakstu par nostudēto periodu, rekomendāciju vai raksturojumu no izglītības iestādes vai organizācijas, ko pārstāvējis pretendents, rekomendāciju no konkrētās studiju programmas direktora, pašrocīgi rakstītu apliecinājumu stāties darba attiecībās ar Liepājas pilsētas pašvaldību vai tās noteikto darba devēju studiju laikā vai pēc studiju pabeigšanas. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā.

Bērnu slimnīcā pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts jaunākajām bērnu māsām, kuras ar savu darbu un izvēli iedvesmo citus. Stipendijas saņēmušas desmit Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību studentes, kuras paralēli mācībām jau strādā Bērnu slimnīcā.

Stipendiju programmu šogad iedibinājis Bērnu slimnīcas fonds, pateicoties Nākotnes Atbalsta fonda ziedojumam – lai stiprinātu bērnu māsu profesijas prestižu un motivētu jaunos speciālistus turpināt darbu slimnīcā. Stipendija kopumā 2000 eiro apmērā tiek piešķirta uz veselu mācību gadu, palīdzot jaunajām māsām apvienot darbu ar studijām.

“Bērnu slimnīcas fonds jau gadiem redz, cik būtiska ir māsas loma bērnu aprūpē. Māsas profesija prasa gan zināšanas, gan empātiju un spēju būt līdzās brīžos, kad bērniem un ģimenēm tas ir visvairāk vajadzīgs. Šī stipendija ir ne vien finansiāls atbalsts, bet arī iespēja pateikt paldies par drosmi izvēlēties šo ceļu un dot pārliecību, ka māsu darbs ir sabiedrības cienīts un novērtēts. Tādēļ esam no sirds pateicīgi arī Nākotnes Atbalsta fondam un Rietumu Bankai, ka šo ļoti vērtīgo iniciatīvu varam īstenot,” pauž Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.