Eksperti

ATR – neizmantotā iespēja

Māris Simanovičs, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

Daļai no jaunizveidoto novadu pašvaldībām līdz jūnijam bija jāizvērtē sava līdzdalība tām piederošajās kapitālsabiedrībās. ATR rezultātā ir radīti lielāki novadi, lai teritorijas būtu spējīgas ekonomiski attīstīties. Taču līdzdalības izvērtējumos analīze par ATR ietekmi nav atrodama, bet daļa pašvaldību tos vēl nav veikusi, ignorējot noteikto termiņu.

Mums var patikt vai nepatikt, bet nav zināms neviens eksportspējīgs pašvaldības uzņēmums. Tā ir uzņēmēju funkcija – nodrošināt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus cilvēkiem. Arī pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšana lielākajā daļā gadījumu ir iespējama ar privātā sektora palīdzību, un publiskajā iepirkumā ir noskaidrojama gan uzņēmēju interese, gan iespējas. Par to gan viedokļi atšķiras, kā varēja pārliecināties jaunā Pašvaldību likumprojekta izskatīšanas gaitā.

Vai pašvaldības pārskata savu dalību komercdarbībā pēc būtības?

Kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs esmu informēts, ka eksistē arī citādi kropļojuma veidi, kas skar visdažādākās nozares. Minēšu veselības nozari, kurā negodīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem rada papildus piesaistīti līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem, kā arī valsts un pašas pašvaldības līdzekļi, kas izlietoti infrastruktūras uzturēšanai, uzlabošanai, tehniskā aprīkojama iegādei. Tie nav atgūstami, un šāda rīcība tiek pieļauta apstākļos, kad ir spēcīgi privātā sektora komersanti, kas šos ieguldījumus veiktu paši.

Patlaban ir vērojama arī negatīva tendence, ka pašvaldības, kas pirms reformas bija lēmušas kādu pakalpojumu nodot privātā sektora pārziņā, vēlāk, apvienojoties ar citām vietvarām, konkursu atceļ un pakalpojuma sniegšanu uztic kādam pašvaldības uzņēmumam bez konkursa. Piemēram, Lubānas novada pašvaldība bija izsludinājusi atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Lubānas novada administratīvajā teritorijā, taču pēc ATR Lubānas novads tika pievienots Madonas novadam, kas savukārt pieņēma lēmumu šo pakalpojumu nodrošināšanu uzticēt pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai – SIA “Madonas namsaimnieks”. Manā ieskatā tā ir vissliktākā prakse. Nav saskatāms, ka ATR pašvaldību vidū būtu veicinājusi izpratni par konkurences nozīmīgumu un efektīvu saimniekošanu. Tieši pretēji – ATR aizsegā tiek spēcinātas atsevišķu pašvaldību barotnes.

LTRK regulāri saņem pieprasījumu sniegt viedokli par vienu vai otru vietvarai piederošu uzņēmumu. Svarīgi uzsvērt, ka arvien biežāk pašvaldības no savas puses izvērtējumu uztic sagatavot ārējiem konsultantiem un rodas ticamība, ka process ir orientēts uz objektīvu secinājumu izdarīšanu. Bet arī šajos gadījumos ir redzamas situācijas, kurās par nodokļu maksātāju naudu līdzdalība ir izvērtēta formāli, ignorējot reālo tirgus situāciju. Latvijas teritorijā 99 % pakalpojumu spēj piedāvāt privātais sektors, taču ne vienmēr tiek noskaidrots, vai un par kādu cenu konkrētais pakalpojums ir pieejams tirgū.

Piemēram, Rēzeknes novada pašvaldība savā izvērtējumā par SIA “Maltas dzīvokļu-komunālās saimniecības uzņēmums” norādīja, ka privātie komersanti nav izrādījuši interesi par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, taču pašvaldība nav ne organizējusi publisko iepirkumu, ne veikusi kādas mērķtiecības darbības, lai varētu izteikt šādu apgalvojumu.

Pašvaldības un tās amatpersonu atbildība

Privātais bizness darbojas pēc skaidriem spēles noteikumiem. Piemēram, ja publiskajā iepirkumā var pieteikties līdz konkrētam datumam un laikam, tad visi, kas nokavē, vienkārši nepiedalās konkursā. Izlidošana no tirgus – sāpīgākais sods uzņēmumam. Turpretim publiskajā sektorā termiņi tiek ignorēti un interpretēti, jo nekāda reāla soda nav.

Arī par to, ka tiek saglabāts pašvaldības uzņēmums, kas savus pakalpojumus piedāvā par neadekvātām cenām, lai gan tirgus var piedāvāt identisku pakalpojumu lētāk. Manuprāt, pašvaldību patvaļa ir nesodāmības sajūtas dēļ, jo precedentu, kad būtu iestājusies reāla atbildība par bezdarbību vai neefektīvu pārvaldību īsti nav. Deputātiem ir jābūt augstai atbildībai pret saviem vēlētājiem. Piemēram, Dānijā pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā savu balsi nodeva 67,2 % vēlētāju, kas turklāt bija trešais zemākais rādītājs 100 gadu laikā.

Tikmēr Latvijā iepriekšējās vietvaru vēlēšanas piedalījās vien 34 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka faktiski politiķim ir atbildība tikai pret trešdaļu savu vēlētāju. Ja šī trešdaļa strādā pašvaldības uzņēmumos, tad nav pārsteidzoši, ka veidojas protekcionisma politika. Turklāt mēram ir vienkāršāk uzstāt, lai pašvaldībā strādājošie cilvēki aiziet nobalsot.

Savukārt pārējiem rodas sajūta, ka viņi tāpat neko nevar mainīt. Tam ir smagas sekas, jo tiek ietekmēta ne vien pakalpojumu kvalitāte, uzņēmējdarbība pašvaldībā, bet arī iedzīvotāju labklājība. Lai šo cēloņsakarību izprastu ikviens ekonomiski aktīvais iedzīvotājs, priekšā gan vēl ir liels skaidrojošais darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne, dedzināmā kūdra un atkritumi ir resursi, kurus izmantojot Latvija var palielināt savu energoneatkarību tieši siltumapgādē. Tam nepieciešama lēmumu pieņēmēju vēlme to reāli īstenot.

Tādu ainu iezīmē vairāku nozaru uzņēmēji. Tiek norādīts, ka Latvijā būtībā zem kājām atrodas resursi, kurus iespējams izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Vairāk nekā miljons TJ “Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts, un pašreizējos apstākļos šis resurss ir jāizmanto Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži, kuru platība turpina pieaugt. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksnes raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia”, kas, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, pārtrauca sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, turpmāk nesadarbosies arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo Baltkrievija atbalsta pret Ukrainu vērsto agresiju un tās bruņotie spēki piedalās iebrukumā Ukrainā.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

“Konflikta eskalācija uzskatāmi parāda, ka ne tikai Krievija ir agresors, bet arī Baltkrievija, kura atbalsta iebrucējus, sniedzot tiem gan militāro, gan stratēģisko palīdzību. Uzskatām, ka šādā situācijā iecietībai nav vietas. Baltkrievija ir līdzvainīga, un tādēļ esam nolēmuši pārtraukt jebkāda veida sadarbību arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem,” lēmumu komentē “Eco Baltia” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

"Eco Baltia" grupā ietilpst Latvijas Zaļais punkts, vides apsaimniekošanas uzņēmumi SIA "Eco Baltia vide", Siguldas pilsētas SIA "Jumis" un UAB "Ecoservice", kā arī pārstrādes uzņēmumi AS "PET Baltija" un SIA "Nordic Plast". "Eco Baltia" akcionāri ir "INVL Baltic Sea Growth Fund" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kurināmie atkritumi – milzīgs energoresurss, ko neizmantojam

Māris Ķirsons, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētiskā bada situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes

Māris Ķirsons, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir skaidrs, ka vēl nebūt neesam sasnieguši augstāko izmaksu punktu, pēc kura sasniegšanas varētu daudzmaz droši prognozēt, ka perspektīvā inflācijas pieaugums apstāsies un atgriezīsies 1–2% līmenī.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Kurināmie atkritumi – milzīgs energoresurss, ko neizmantojam 

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā...

"Šāda secinājuma pamatā ir fakts, ka joprojām nav prognozējams cenu līmenis, pie kura apstāsies pārtikas cenu kāpums, un vēl jo vairāk ir jautājumi par pārtikas preču pieejamību, bez tam nav skaidrs, kādas būs energoresursu cenas. Latvijas situācijā, piemēram, nav skaidrs, cik maksās dabasgāze un vai tā būs pietiekamā apjomā visiem patērētājiem. Uz šiem jautājumiem atbildes sola tikai vēls rudens. Pēc ekspertu sacītā, Latvijā gadā ir nepieciešamas apmēram 15 TWh dabasgāzes, bet vai tik daudz tiks sagādāts, to rādīs laiks, jo īpaši, ja apkures sezonā ik mēnesi patērējam apmēram 1,5 TWh. Situācijas raksturošanai atbilstošs ir vārdu salikums “enerģētiskā krīze”, jo tāda ir teju vai visā Eiropā, nevis tikai un vienīgi Latvijā. Enerģētiskā bada – dabasgāzes deficīta – situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes, un es neloloju ilūzijas par to, ka tie būs rūpnieciskie patērētāji, tostarp Eco Baltia grupas ražotāji, jo politiķiem daudz mīļāks būs jebkura Rīgas mikrorajona iedzīvotājs, kura atstāšana bez siltuma ziemā draud ar lielu neapmierinātības risku un no tā izrietošajām sekām. Taču šāds iespējamais risinājums novedīs pie situācijas eskalācijas, jo, nespējot ražot, uzņēmēji būs spiesti atlaist strādājošos, valstij tiem nāksies maksāt bezdarbnieka pabalstus, kuri savukārt tiek finansēti no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Šādu situāciju nedrīkst pieļaut. Man šķiet, ka tuvojošos priekšvēlēšanu situācijā vairums politiķu baidās stāstīt patiesību par reālo situāciju, bet, ja tāda iestāsies, tad būs par vēlu kaut ko lietas labā darīt, jo tā nepaliks bez sekām".

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas  

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas...

Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru