Jaunākais izdevums

Ar medu mielojam igauņus un lietuviešus, bet paši patērējam arī ķīniešu medu; šogad Latvijas dravās – medus krīze, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Medus raža šogad ir būtiski mazāka par iepriekšējos gados ievākto. Latvijā normāli ir ievākt vidēji 30 kilogramu saldā zelta no saimes, bet šogad daudzus dravniekus pārsteidza pustukšas un pat tukšas kāres, ievācot tikai piecus sešus kilogramus medus no saimes.

Īpatnējo laika apstākļu dēļ bija arī tādas dravas, kur bites vasarā nomira badā, jo dravniekam prātā neienāca doma, ka bitēm nav, ko ēst. Ar šādu spilgtu piemēru aizvadīto dravošanas sezonu raksturo Juris Šteiselis, viens no vadošajiem biškopības speciālistiem Latvijā un Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs.

Lai gan medus ievākums Latvijā šogad pēc prognozēm kopumā ir dramatiski sarucis, medus cena nedaudz pieaugusi tikai bezpersoniskās tirdzniecības vietās, vērtē J. Šteiselis.

Vērtējot importu, pērn medus Latvijā ievests par lētu cenu – aptuveni 2,23 eiro kilogramā (galvenokārt no Ķīnas (223,3 t), Lietuvas (69,2 t) un Ukrainas (10 t)), savukārt no mūsu dravām medus eksportēts par vidējo cenu 4,22 eiro par kilogramu. Medus ceļojis pie ēdējiem pamatā tikai uz Igauniju (78,9 t) un Lietuvu (36 t).

Visu rakstu Bada gads kā bitēm, tā biškopjiem lasiet 21. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bišu stropi uz Rīgas namu jumtiem - potenciāls urbānajai dravniecībai

Kristīne Stepiņa, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums BeeTech Services ir izveidojis digitālu biškopības pierakstu veikšanas un darbu plānošanas rīku BeeKing, informē SIA BeeTech Services.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, «BeeKing» ir pirmā biškopības aplikācija pasaulē, kas strādā brīvroku režīmā ar runas atpazīšanu, kā arī pirmais šāda veida rīks latviešu valodā.

«Ar biškopību sāku nodarboties pirms pieciem gadiem un ar laiku sapratu, ka nepieciešams domāt par labāku darba organizēšanu. Tobrīd, līdzīgi kā liela daļa Latvijas biškopju, pierakstiem izmantoju parastu kladi, kas man, kā cilvēkam, kurš visu mūžu strādājis IKT jomā, nešķita efektīvi. Izpētījis piedāvājumu biškopības aplikāciju tirgū, sapratu, ka tām visām ir divi lieli trūkumi. Pirmkārt, tās ir pārāk sarežģītas. Otrkārt, tās nav ērtas lietošanai dravā, strādājot ar bitēm,» stāsta Jānis Kronbergs, aplikācijas idejas autors un «BeeTech Services» dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru