Makroekonomika

Baltijas M&A forums: Lielas cerības uz zemām procentu likmēm un stabilu globālās ekonomikas atveseļošanos

Dienas Bizness, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Baltijas, gan Centrālās un Austrumeiropas valstu eksperti, visi kā viens, norāda, ka Baltijai jāpalielina produktivitāte un konkurētspēja, lai kāpinātu investoru interesi, jo konkurence Eiropā strauji pieaug.

Visticamāk, ka investīcijas ienāks tirgū, taču un darījumu norise lielā mērā būs atkarīga tieši no tirgus pārrobežu konsolidācijas. Baltijas tirgus vispār investoriem šķiet ļoti ērts, tas sāk līdzināties Skandināvijas tirgum ar pārsteidzoši labiem IKP rezultātiem, tādējādi darījumu apetīte šajā reģionā pieaug. Lielākās cerības tiek liktas uz Citadele bankas potenciālo pārdošanu.

Šie ir galvenie secinājumi, kas radušies gadskārtējā Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2013 pirmajā dienā. Šogad forums notiek no 24. līdz 25. oktobrim Rīgā, Latvijā.

Savā prezentācijā par globālās ekonomikas attīstību 2013. gadā un tās ietekmi uz Ziemeļvalstīm un Baltijas reģionu, kā arī par 2014. gada perspektīvām Helge J. Pedersen, Nordea galvenais ekonomists, norādīja, ka zemas procentu likmes apvienojumā ar stabilu pasaules ekonomikas atveseļošanos ir labs virzītājspēks vispārējai M&A aktivitātei 2014. gadā. Runājot par eiro stabilitāti un tā pozīcijas ilgtspēju, Pedersena kungs atsaucās uz ECB, kas ir gatava darīt visu, lai saglabātu eiro. Citu satraukuma iemeslu starpā ir arī jauni tirgus burbuļi un inflācija. Nekustamā īpašuma cenas, piemēram, Francijā, Kanādā, Norvēģijā un Zviedrijā rada bažas; valstis, kurām nācies saskarties ar nesenās krīzes sekām, zina, ka tādas situācijas atkārtošanos nedrīkst pieļaut. Attiecībā uz izaugsmes prognozēm – ASV paredzama ievērojami strauja izaugsme, Ziemeļvalstu starpā Zviedrijai ir visoptimistiskākās perspektīvas, Igaunijas izaugsme paātrināsies, bet Latvija un Lietuva, paredzams, saglabās savu līdzšinējo pozitīvo virzību. Eiropai visumā jānodrošina savas produktivitātes pieaugums, lai spēcinātu ekonomiku un radītu lielāku darījumu aktivitāti.

Riska kapitāla (RK) un privātā kapitāla (PK) tirgus Baltijā kļuvis ļoti intensīvs, ir radīti jauni fondi. Lai nākotne būtu spožāka, visā reģionā ir nepieciešamas jaunas investīcijas. Saskaņā ar statistikas rādītājiem, investīcijas procentuāli pret IKP Baltijā 2012. gadā bija 0,029% (citur Eiropā – 0,254%). RK tuvojas Eiropas vidējiem rādītājiem, bet izpirkšana (buyout) – viszemākajiem rādītājiem. IESE Biznesa skolas apkopotais investīciju pievilcīguma rādītājs 2013. gadā aptver 118 valstis un iekļauj Lietuvu 43. vietā, Igauniju – 51. vietā un Latviju – 60. vietā. Tomēr, kā norādīja Agris Preimanis, ERAB vecākais ekonomists (Apvienotā Karaliste), investori meklē fondu pārvaldnieku, augstas kvalitātes un pierādītu sasniegumu dažādību, kas Baltijā vēl nav pieejama. Fondu pārvaldnieku skaits, kuri varētu lepoties ar spēcīgu pieredzi un gana lielu kapacitāti, lai uzņemtu lielu globālu investoru minimālo investīciju apmēru, ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Baltijas ekonomiku mazais izmērs un mikroperspektīvas arī var padarīt investorus uzmanīgus. Tomēr arī ekonomiku mazais izmērs var būt pievilcīgs, ja tiek īstenoti visaptveroši riska kapitāla ekosistēmas uzlabošanas pasākumi. Ir nepieciešams veicināt attīstību gan no privāto uzņēmumu puses, gan no valsts/valsts aģentūru puses, kurām Baltijā šobrīd ir dominējoša loma, salīdzinot ar Apvienoto Karalisti, kur, piemēram, valsts aģentūru investīcijas veido mazākuma daļu.

Par šo pašu tēmu Matts Andersson, BaltCap partneris un vecākais konsultants, komentēja, ka nav iespējams veicināt PK un RK jomu izolēti no plašāka konteksta – jāpastāv sabiedrības kultūrai, kas ļauj veicināt materiālo vērtību pieaugumu un spēj pieņemt gan veiksmes, gan neveiksmes. Liela nozīme ir tiesiskajam ietvaram un paredzamībai, rūpnieciskai aktivitātei, izglītības līmenim, tehnoloģijām, izpētei un attīstībai (R&D), iziešanas (exit) mehānismiem, sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tirgum un izpratnei par globalizācijas sekām. Kopumā Andersson kungs norādīja, ka mēs esam pabeiguši iesācēju kursu un kļūstam pieauguši, un ka šai procesā ir manāmas pozitīvas iezīmes.

Tālāk viens no galvenajiem Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2013 runātājiem bija Richard Pelly, Eiropas investīciju fonda (EIF) izpilddirektors. Pelly kungs paziņoja jaunumus par trešo ieguldījumu Baltijas Inovāciju fondā, tādējādi turpinot EIF ilgo darbu Baltijas reģionā. «Mūsu mērķis ir radīt veselīgu un ilgtspējīgu PK un RK tirgu visā Baltijā ar kvalificētiem fonda pārvaldītājiem, kas var piesaistīt privāto kapitālu, nepiesaistot publiskos investorus, radīt spēcīgu jauno uzņēmumu un MVU plūsmu, kas spēj piesaistīt finanšu investorus un nodrošināt pozitīvu peļņu,» par EIF nākotnes mērķiem komentēja Richard Pelly.

Baltijas M&A darījumu pētījumā 2013, kuru prezentēja SORAINEN partneris Toomas Prangli, tika uzsvērts, ka līdztekus parasti aktīvajiem sektoriem (IT, pārtika un lauksamniecība, mazumtirdzniecība) arī ražošanas sektors ir palielinājis savu aktivitāti M&A jomā.

Diskusiju paneļa «Korporatīvā pārvaldība – sabiedrības vērtības palielināšana, nodrošinot efektīvu valdes darbu» dalībnieki uzsvēra valdes un neatkarīgu direktoru nozīmi. Tika norādīts, ka šeit ir iespēja inovācijām/sabiedrību izaugsmei un labāko talantu piesaistīšanai. Neatkarīgi valdes locekļi var arī palīdzēt ātrāk identificēt sabiedrības darbības riskus un ļaut sabiedrībai piesaistīt labākas kvalitātes ieguldījumus. Kristian Kaas Mortensen, Baltic Institute of Corporate Governance (Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts) prezidents, ieteica piesaistīt pieredzējušus valdes vadītājus no Zviedrijas un Dānijas, lai mācītos labu korporatīvo pārvaldību Baltijā.

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris, dalībniekiem pastāstīja par pēdējā laika nodokļu plānošanas iespējām Baltijā. Fonu nodokļu plānošanas jautājumiem šogad veido arī būtiski globālie notikumi – ESAO vadlīnijas par starptautisko uzņēmumu izvairīšanās no nodokļiem metodēm un darbības plānu, kā ar to cīnīties. Būtībā ESAO atzīst, ka šīs izvairīšanās metodes ir legālas, taču nepieciešamas nopietnas pārmaiņas nodokļu piemērošanas principos, lai šīs metodes apkarotu. Jāņa Taukača prezentācija demonstrēja, kā uz šo globālo pārmaiņu fona izskatās nodokļu plānošanas tipiski paņēmieni Baltijā.

Jau ceturto Baltijas M&A un privātā kapitāla forumu organizē SORAINEN kopā ar masu saziņas līdzekļu līderiem Dienas Bizness (Latvija), Äripäev (Igaunija) un Verslo žinios (Lietuva) sadarbībā ar Latvijas Riska kapitāla asociāciju, kas šoruden atzīmē savu 10. gadadienu, un Lietuvas un Igaunijas Riska un privātā kapitāla asociāciju. Tajā piedalās vairāk nekā 250 M&A un privātā kapitāla tirgus dalībnieku, konsultantu un uzņēmēju pārstāvju, kurus interesē šī tēma.

Komentāri

Pievienot komentāru