Pakalpojumi

Baltijas TOP: Lietuviešu City Service par namiem rūpējas no Krievijas līdz Spānijai

Anda Asere, 25.04.2014

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsaimniekošanas biznesu City Service sāka Lietuvā, bet gadu gaitā uzņēmums darbību izvērsis arī Latvijā, Polijā, Krievijā un pavisam nesen – arī Spānijā .

«Kā jau nosaukums vēsta, esam servisa kompānija, galvenais mūsu darbības lauks ir komercobjektu apsaimniekošana. Pašlaik strādājam piecās valstīs – no Krievijas līdz Spānijai,» saka Jons Janukens (Jonas Janukėnas), AB City Service ģenerāldirektors.

Kompānijas darbības sākums datējams ar 1999.gadu, piedāvājot komercīpašumu apsaimniekošanu. 2004.gadā tā pievērsās arī dzīvojamo māju apsaimniekošanai. J. Janukens pieļauj, ka Lietuvā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā uzņēmumam ir aptuveni 15% tirgus daļa, bet komercobjektu segmentā – ap 30%. «Ir grūti novērtēt tirgus apjomu, jo nav publiski pieejamu datu par to,» viņš saka.

Kopš 2006. gada uzņēmums strādā Krievijā un Latvijā, 2012. gadā tas sācis biznesu arī Polijā, bet no pagājušā gada beigām – arī Spānijā.

«Strādājam jau 15 gadus un pa šo laiku esam ieguvuši pietiekami lielu pieredzi. Pēdējos piecos gados esam daudz investējuši tehnoloģijās, darba metodēs, jau piekto gadu Lietuvā un otro gadu ārzemēs izmantojam LEAN darba organizācijas sistēmu.

City Service šobrīd nodarbina vairāk nekā 5000 cilvēku. «Mūsu pamats ir inženierdarbi – siltumsistēmu, elektrisko tīklu un liftu apkalpošana, mazie būvniecības darbi. Citās valstīs piedāvājam arī uzkopšanu, Lietuvā mums ir neliela apsardzes kompānija,» saka J. Janukens.

Domāšanas maiņa

Vēsturiski City Service ir attīstījies, galvenokārt iegādājoties citus uzņēmumus, jo ir grūti sākt darbību no nulles. Līdzīga profila kompānijas tas pērk kopš 2005. gada, ir uzkrāta pieredze šāda veida darījumos. «Lietuvā esam nopirkuši vairāk nekā 20 uzņēmumus, apvienojuši tos zem viena zīmola. Esam pirkuši uzņēmumus arī citās valstīs, pieredze ir. Veicām uzņēmuma analīzi (due diligence), pētījām tirgu, kā tas mainās, kādi ir spēlētāji, kāda ir biznesa vide, kas notiek makroekonomikā, teic J. Janukens.

Atšķirīgs ir Latvijas gadījums. Te uzņēmums ir izveidots no nulles, tagad tas galvenokārt veic komercīpašuma apsaimniekošanu. «Kompānija izauga dabiski, no pirmā komercobjekta. Sākām no nulles,» saka Jons Šimkevičs (Jonas Šimkevičius), SIA Riga City Service valdes loceklis.

City Service Latvijā ir uzvarējis vairākos nozīmīgos konkursos, piemēram, nesen Riga City Service uzvarēja konkursā par 129 valsts iestāžu pārraudzību – uzņēmums rūpēsies par policijai, ugunsdrošības dienestam piederošām ēkām un robežapsardzes dienesta punktiem, rūpēsies par ēkas inženiertehniskajām sistēmām, sniedzot 24 stundu avārijas dienesta pakalpojumus, ziņoja LETA. Uzņēmums līdzīgi aprūpē arī citas valsts iestāžu ēkas, kas pieder elektrības ražošanas uzņēmumam Latvenergo, Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Tiesu administrācijai, Valsts Aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kā arī citus valsts objektus.

Nākotnē uzņēmumu Latvijā interesē daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsaimniekošana. Runājot par to, J. Šimkevičs norāda – nepieciešams mājas iedzīvotājus pārliecināt, ka nams ir viņu īpašums, jo reizēm cilvēki domā, ka uz viņiem attiecas tikai dzīvoklis. «Svarīgi, lai visi saprastu, ka tev kā mājas iedzīvotājam pieder arī divi vai trīs kvadrātmetri kāpņutelpas, ka jumts neattiecas tikai uz to cilvēku, kurš dzīvo ēkas augšējā stāvā, bet lifts – uz visiem citiem, bet ne to, kurš dzīvo pirmajā stāvā. Pie tā jāstrādā. Tas nav viegli,» viņš teic.

Ar potenciālu

2012. gadā, domājot par to, kā attīstīties tālāk, City Service secināja, ka, piemēram, Vācijas vai Francijas tirgus ir aizsargāts, turklāt biznesa attīstīšana izmaksā krietni vairāk nekā citās valstīs. Tāpēc City Service koncentrējās uz Polijas tirgus apgūšanu, nopērkot tur vienu no tirgus līderiem.

«Nopirktā dzīvojamo ēku apsaimniekošanas kompānija ir lielākā Polijā, taču mums tur ir tikai 1,5% tirgus. Es par šo skaitli neesmu pilnībā pārliecināts, jo par šo segmentu nav skaidru datu. Polijā pozitīvi skatāmies uz izaugsmes iespējām,» saka J. Janukens. Viņš teic, ka, pērkot kādu uzņēmumu, ne vienmēr ir svarīgi, kādā stāvoklī ir uzņēmums. Ja valstī ir laba makroekonomiskā situācija un skaidrs nozares regulējums, tad, pērkot uzņēmumu ar visai mazu tirgu daļu, ir skaidrs, ka būs iespēja attīstīties. Turpretī, ja nopērk lielu spēlētāju, kam jau ir 40% tirgus, iespēja attīstīties ir ierobežota.

Pavisam nesen uzņēmums sācis strādāt Spānijā. Tur City Service pārņēmis uzņēmumu, kurš ietilpa lielā būvniecības konglomerātā, nodarbojās ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.

«Mūsu skatījumā bija laba situācija uzņēmuma iegādei. Protams, risks ir, bet domājam, ka tirgū jāieiet tad, kad ir iespējams iegādāties labu, ilgtermiņā strādājošu kompāniju par pieņemamu cenu,» spriež J. Janukens.

City Service nopirktais uzņēmums apkalpo tikai komerc- objektus, bet tagad kompānija aktīvi skatās uz iespēju apsaimniekot dzīvojamās ēkas. «Spānijā un citur ir mazas kompānijas, kas apkalpo dzīvojamās ēkas. Lielām rietumu kompānijām, kas ir desmitreiz lielākas par mums, ir laba izpratne par komercobjektu apkalpošanu un abstrakta izpratne par dzīvojamo ēku saimniecību. Redzam labu attīstības potenciālu,» viņš apgalvo.

Lai gan Spānijas makroekonomiskā aina kļuvusi rožaināka, realitātē to īsti nevar just, taču uzņēmums uz nākotni raugās pozitīvi.

Vēl uzmanīgāk

Runājot par citām valstīm, kurās darbojas City Service, tā vadītājs apstiprina, ka Krievija tam ir nozīmīgs tirgus, tur apgrozījums veido ap 30% no kompānijas kopējā apgrozījuma, taču peļņa neesot liela. Iespējams, nākotnē uzņēmums varētu samazināt savas darbības apjomu Krievijā – to rādīšot laiks. «Krievijā situācija ir ļoti sarežģīta. Starptautiskās attiecības ietekmē arī biznesu,» saka J. Janukens.

Uzņēmums ir izveidojis struktūrvienību arī Ukrainā. Tur gan nekad neesot notikusi reāla darbība – ir kompānija, lai analizētu, kas notiek tirgū, bet tā nav aktīva.

«Pašlaik situācija nav pati labākā. Mūsu biznesam ir vajadzīga stabilitāte, paredzamība. Šajā uzņēmējdarbībā nevar gūt peļņu pusgada laikā, tas nav iespējams. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga ilgtermiņa perspektīva, lai redzētu, ka turpmākos trīs līdz piecus gadus situācija būs stabila, ka var strādāt, ka tev netraucēs tāpēc, ka esi ārzemju uzņēmums. Mēs visu laiku monitorējam situāciju,» teic J. Janukens. J. Šimkevičs piebilst, ka iepriekš uz šo tirgu kompānija jau skatījās uzmanīgi, tagad – vēl piesardzīgāk.

Valodas barjera

Vaicāts, kāpēc City Service ir Latvijā, bet nav Igaunijā, J. Janukens skaidro, ka, domājot par darbības sākšanu jaunā tirgū, tiek izvērtēti divi raksturlielumi – kādas ir iespējas ieiet tirgū un kādas ir iespējas attīstīties.

«Ja skatāmies uz Igauniju, tirgus nav liels. Pirms vairākiem gadiem pētījām tirgu, neatradām kompāniju, kas būtu mums pievilcīga un tiktu pārdota. Igaunijā tirgus jau ir diezgan konsolidēts – ir vairākas lielas kompānijas, tirgus nav sadrumstalots. Ja pērk kādu tirgus līderi, nav plašu iespēju attīstīties. Igaunijā ir arī valodas barjera. Ja Latvijā vēl var iztikt ar krievu valodu, Igaunijā tas nebūtu tik viegli. Lietuvā atrast kādu, kurš runā igauniski, ir grūtāk nekā spāniski runājošu,» viņš stāsta.

Savukārt, piemēram, ieejot Polijas tirgū, bija pozitīvi aspekti – iespēja iegādāties kompāniju un darboties dzīvojamo māju apsaimniekošanā, turklāt J. Janukens pārvalda poļu valodu.

Cilvēku bizness

«Ar kompānijas nopirkšanu nekas nebeidzas, viss tikai sākas,» saka J. Janukens. Pats galvenais pēc tam ir runāt ar nopirktā uzņēmuma darbiniekiem. Daudzi vadītāji tā nedarot. Viņa skatījumā tā ir liela kļūda, jo īpaši tad, ja galvenais uzņēmējdarbības resurss ir cilvēki. «Mēs stāstām, ka nekas traks nav gaidāms. Cilvēkiem ir svarīgi saprast, ka nopērkam kompāniju tāpēc, lai to attīstītu, nevis lai sadalītu, izpārdotu, restrukturizētu. Nākam uz ilgu laiku, lai pilnveidotu kompāniju un kopā strādātu labāk. Nākam no mazas valsts, tāpēc ir svarīgi parādīt cilvēkiem, ka mums ir zināšanas un prasmes, redzam, kā attīstīt biznesu, tajā pašā laikā ieklausāmies vietējos speciālistos. Kopā varam kompāniju pacelt citā līmenī,» uzskata J. Janukens.

Viņš ir pārliecināts, ka uzņēmumam ir svarīgi cilvēki, kas tajā strādā. «Mums nav īpašuma vai dārga aprīkojuma, galvenais ir cilvēki un efektīva pakalpojumu nodrošināšana.

Mūsu bizness ir cilvēki – kā strādā ar viņiem, tā veicas biznesā. Tāpēc daudz investējam cilvēkos un sistēmās. Mūsu biznesā svarīgas ir nianses. Mēs veicam lielu apjomu mazu darbu, piemēram, Lietuvā mēnesī veicam ap 40 tūkstošiem mazu darbu. Nav viegli to visu vadīt, ja nav labas informācijas sistēmas un rīku, kas ļauj iegūt atgriezenisko saiti no klienta un darbinieka. Uzlabojumi ir nebeidzams process,» uzskata J. Janukens. Viņaprāt, vieglāk ir izaudzināt cilvēkus uzņēmuma iekšienē, nevis atrast jaunus darbiniekus, un tā uzņēmums arī darot. Tas esot viens no iemesliem, kāpēc darbinieki uzņēmumā strādā ilgstoši.

Cīņa par darbiniekiem

Atceroties krīzi, J. Janukens teic, ka tas nekad nav patīkams process – bija cenu samazinājums tirgū, pieauga konkurence, daudzas būvniecības kompānijas centās ienākt apsaimniekošanas lauciņā, jo nebija, ko būvēt. Taču, no otras puses, arī pirmskrīzes laikā konkurēt nav bijis vienkārši, jo par tehnisko personālu City Service daudzos gadījumos sacentās ar celtniecības firmām.

«Mēs maksājam «balto» algu ar visiem nodokļiem. Ne visi būvnieki dara tāpat. Tāpēc mums bija grūti konkurēt par darbaspēku ar tiem, kas nemaksā nodokļus,» viņš atklāj. J. Šimkevičs piebilst, ka šobrīd jūtams – atkal kļūst grūtāk atrast darbiniekus.

«Mums nepieciešami darbinieki, lai attīstītos. Tāpēc daudz strādājam pie darbinieku kompetencēm – varam pieņemt cilvēkus ar zemāku kvalifikāciju un «pieaudzēt» to organizācijas iekšienē,» teic J. Janukens.

Komentāri

Pievienot komentāru