Jaunākais izdevums

Finanšu stabilitātes nodevai būtu jāveido speciāls fonds, kurā šī nodeva jāuzkrāj finanšu stabilitātes nodrošināšanas mērķim, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Tādējādi bankas neatbalsta turpmāku nodevas ieskaitīšanu valsts budžeta vispārējos ieņēmumos.

Ministru kabineta komiteja (MKK) šonedēļ izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par finanšu stabilitātes nodevas ietekmi, apmēru un priekšlikumiem turpmākai rīcībai, ar kuru paredzēts saglabāt esošo kārtību finanšu stabilitātes nodevas ieskaitīšanai valsts budžeta ieņēmumu kontā un turpmāko finanšu stabilitātes nodevas piemērošanas un izlietošanas kārtību skatīt Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu kontekstā.

MKK atbalstīja šo nostāju un nolēma dokumentu virzīt tālāk izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

LKA pārstāvji uzskata, ka nodeva būtu jāuzkrāj atsevišķā fondā, un valdības argumenti par ieņēmumu mazo apjomu un ES regulējuma gaidīšanu nav pamatoti.

Jebkurš uzkrājums, piemēram, arī Noguldījumu garantiju fonds, sākas ar salīdzinoši nelielu summu, kas ilgākā laika periodā pieaug. Tāpat arī vairākas ES valstis jau ir ieviesušas nacionālo regulējumu finanšu stabilitātes maksājumu (nodevu, nodokļu) uzkrāšanai, nesaskatot problēmas tā integrēšanai nākotnē ar ES nosacījumiem, uzsver banku pārstāvji.

Kā liecina FM informatīvais ziņojums, finanšu stabilitātes nodeva banku sektoram pagājušajā gadā izmaksāja 4,04 miljonus latu, kas ir 3,3% no banku sektora 122,3 miljona latu peļņas.

Nodevas mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, lai nepieciešamības gadījumā finansētu pasākumus, kas mazinās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī vismaz daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā.

Finanšu stabilitātes nodeva tika ieviesta 2011.gada sākumā, bet 2011.gada 15.decembrī Saeima pieņēma grozījumus Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas paredzēja no 2012.gada 1.janvāra dubultot nodevas likmi no 0,036% uz 0,072% no nodevas objekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru