Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

Līdzīga aina paveras arī citviet noslogotākajās Rīgas ielās – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un brīvu vietu vienkārši nepietiek.Un te iezīmējas apburtais loks. Vēlamies brīvu vietu – to nodrošina maksas autostāvvietas. Vēlamies bez maksas? Jā, arī tādas stāvvietas ir pieejamas, taču visbiežāk brīvu vietu tur nav.

Talkā nāk privātas autostāvvietas un privātie autostāvvietu operatori, kas nosaka pieprasījumam atbilstošu maksu par stāvvietu, tādējādi regulējot brīvu vietu pieejamību stāvvietā.Tas, savukārt, rada neapmierinātību to autovadītāju vidū, kas uzstāj, ka stāvvietas ir par dārgu. Intuitīvi liela daļa noteikti piekristu šim apgalvojumam, tomēr dati rāda pretējo.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pērnā gada novembrī veiktā aptauja liecina, ka mazāk nekā trešdaļa autovadītāju uzskata, ka pārāk augstā maksa par stāvvietu ir galvenā neērtība stāvvietas izvēles procesā. Tas nozīmē, ka cenas faktors iespējams tiek pārvērtēts Bet ja ne cena, tad kas ir tie faktori, kāpēc arvien nākas saskarties ar sodiem?

Mēs visi vēlamies kārtīgas stāvvietas, kur ikviens novieto savu auto akurāti un cienot citus. Diemžēl nereti tieši stāvvietās, kuras ir bez maksas, ir jūtamas “90. gadu sajūtas”, kur tas, kam iespaidīgāks auto, var atļauties apstāties, aizņemot vairākas vietas. Tas, kuram vairāk jāsteidzas, noparkojas invalīdiem vai ģimenēm paredzētajās vietās. Bet tas, kuram slinkums vest savu rumaku uz auto kapsētu, atstāj spēkratu uz vairākiem mēnešiem.

Izteikti to var novērot par nodokļu maksātāju naudu pēdējo gadu laikā no jauna izbūvētajās autostāvvietās Rīgas mikrorajonos. Maksas stāvvietās šādas situācijas tiek izskaustas ar sodiem, jo visiem ir vienādas tiesības uz stāvvietu un vienāds pienākums novietot auto akurāti.

Pēdējo divu gadu laikā ir paveikts būtisks darbs, strādājot pie vadlīnijām, kas palīdzēs gan mums kā nozarei, gan autovadītājiem novilkt skaidrākas līnijas attiecībā uz stāvvietu noteikumu izpratni, sabiedrības un komersantu sadarbību un visu iesaistīto pušu interesēm.

Pirmkārt, esam radījuši skaidrojošu dokumentu “Labā prakse un ieteikumi autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā”. Tajā apkopoti būtiskākie ieteikumi patērētājiem, izmantojot autostāvvietu pakalpojumus, kā arī skaidroti tipiskākie pārkāpumi, par kuriem tiek piemērots līgumsods – lai mazinātu šādu situāciju rašanos.

Otrkārt, esam nofiksējuši tolerances periodu, ļaujot vadītājiem iepazīties ar noteikumiem pirms stāvvietas apmaksas veikšanas. Apņemamies cilvēcīgi izskatīt klientu iebildumus, ja saprātīgu iemeslu dēļ gadījies kļūdīties ar apmaksu.

Treškārt, strādājam pie digitālajiem risinājumiem, kas atvieglos autovadītājiem pakalpojuma saņemšanu. Esam sākuši automatizēt auto reģistrācijas sistēmu stāvvietās, tādējādi atvieglojot bezmaksas laika saņemšanu.

Drīzumā plānojam arī ieviest sistēmu, kas nodrošinātu iespēju autovadītājiem apmaksāt stāvvietu arī pēc pakalpojuma izmantošanas, turklāt par šo novēloto maksājumu nepiespriedīsim līgumsodu.

Atgriežoties pie dzirdētās sarunas pasākumā – mēs varam turpināt sapņot par ideālu stāvvietu ar bezgalīgu ietilpību, kas būtu pieejama bez maksas, un kur valdītu savstarpēja cieņa, taču realitātē šāds scenārijs nav iespējams. Tas, kā šobrīd pilsēta tiek kļūdaini apsaimniekota, likumsakarīgi noved pie situācijas, kur bezmaksas stāvvieta ekonomiski aktīvajā, noslogotajā Rīgas daļā ir un paliek ilūzija.