Jaunākais izdevums

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Zīmīgi, ka Melgalvju pāra rīcībā nav nevienas fotogrāfijas no muižas ziedu laikiem. Tomēr viņi tic, ka šāds attēls ir tapis un viņi nonāks pie tā, tāpat kā dažādos veidos caur dažādiem cilvēkiem ieguvuši citas muižas vēstures faktu drumslas un arī lielākas lauskas, ko apņēmīgi liek kopā. Tā kā liecību par muižas kādreizējo izskatu nav, muižas kompleksu atgriežot no «veco māju viņsaules», jaunie saimnieki lielākoties improvizējuši, vadoties pēc sajūtām. Tomēr ar mēru, iejūtīgi pret vēsturi.

«Apkaimes kaimiņu muižām ir sendienu bildes, kur saimnieki pozē pie kungu māju fasādes. Mēs ceram, ka arī Berķenes gadījumā šāda bilde kaut kur ir,» saka Ilze. Vecākais muižas fotoattēls, kas ir jauno saimnieku rīcībā, ir 1971. gadā notikušās Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa ekspedīcijas laikā uzņemta bilde. Tur labi redzamas gan sūdu čupas pie klētiņas, gan toreiz vēl «dzīvie» vecie dakstiņu jumti. Laime, ka kolhoza ciemats ar padomju laika daudzdzīvokļu ēkām atrodas nostāk, līdz ar to muiža, atgūstot dzīvību, var elpot brīvi. «Nereti muižu tiešā tuvumā būvētas daudzdzīvokļu mājas, bet šeit uzreiz sajutām īpašo auru, kurai nekas netraucē,» atceras Aldis. Tolaik dažos logos vēl bija saglabājušies vecie logu rāmji, bet, kamēr jaunie saimnieki sakārtoja īpašuma dokumentus, kāds izcēla no vietas arī pēdējos. Par laimi, viens rāmis palika neaiznests – kā paraugs, kura profilu kopēt, izgatavojot jaunos logus. Arī oriģinālās durvis bija atstātas tikai vienas (visticamāk, tās nosargāja lielās, skaistās kaltās naglas – ar tām tikt galā būtu liels čakars, prāto Ilze), taču ar to pietika, lai jaunās taptu, vadoties pēc ārkārtīgi skopajām, tomēr esošajām vēstures liecībām. «Laukos ir ļoti droša vide – var atstāt atslēgas automašīnas aizdedzē, tomēr, tiklīdz māja paliek nepieskatīta, tā cilvēki uzskata, ka var ņemt visu, kas ienāk prātā, jo tā jau nevienam nav vajadzīga. Tā arī dažas kaimiņu mājas ir pazudušas, kad kādam ziemā trūcis kurināmā...» lauku ciemata dzīves dīvainās ainiņas uzbur Aldis.

Žurnāls Biznesa Plāns nopērkams arī elektroniskā versijā: https://www.dbhub.lv/biznesa-plans-zemgale

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem

Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.

Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" Zaļā sertifikāta piešķiršanas kritērijos kā ieteicami ir iekļauti arī ilgtspējīgas mobilitātes kritēriji, tai skaitā e-auto uzlādes pakalpojuma sniegšana.

Zaļā sertifikāta komisija savā ikgadējā apsekojuma braucienā informēja par elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma izveides iespējām, kā arī testēja uzlādes pieslēgumus, informē biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs, Zaļā sertifikāta komisijas loceklis Arnis Bergs.

Komisijas braucienā tika atklātas divas jaunas elektromobiļu uzlādes vietas – lauku saimniecībā "Liepsalas" (Mārupes nov.) un Berķenes muižā (Vilces pag., Jelgavas nov.).

Abās vietās ir parastās rozetes uzlādes pieslēgumi, savukārt Berķenes muižā – arī trīs fāzu rozetes izpildījumā.

Protams, parastās rozetes pieslēgumam ir zināmi ierobežojumi – lēna uzlāde, salīdzinoši zemāks uzlādes lietderības koeficients. Lai uzstādītu specializēto e-auto uzlādes pieslēgumu, ir jāiegulda sākot no aptuveni 400 eiro, kas bez valsts atbalsta vairumam lauku tūrisma komersantu nešķiet efektīvs ieguldījums, kā arī nepieciešama attiecīga elektroenerģijas brīvā jauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru