Jaunākais izdevums

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Direct Invest Group" uzsācis A klases biroju centra attīstīšanu Rīgā, Balasta dambī. Ēkai būs 23 stāvi ar kopējo platību 20 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunās biroju ēkas priekšrocība būs tās atrašanās vieta - tuvu centram ar skatu uz Daugavu un Vecrīgu no ēkas 91 m augstuma.

Kopējās investīcijas jaunajā biroju centrā plānotas 30 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd projekts ir saņēmis būvatļauju, bet celtniecības darbus plānots uzsākt 2020. gada otrajā pusē, kad spriedze būvniecības tirgū būs mazinājusies. Ēka tiks celta atbilstoši LEED sertifikāta prasībām, kas garantē tās atbilstību visstingrākajām vides normām, kas ir kļuvušas par obligātu prasību vairumam starptautisko nomnieku un investoru.

Vitali Kõllomets, "Direct Invest Group" partneris, stāsta: "Pēdējos desmit gadus esam īstenojuši daudzus biroju ēku un tirdzniecības centru projektus Igaunijā. Šis būs pirmais mūsu īstenotais projekts Latvijā, un uzskatām, ka Rīgai ir vēl augsts, neapgūts potenciāls biroju ēku attīstīšanā. Mūsuprāt, neskatoties uz nesen pabeigtajiem jaunajiem birojiem, Rīgas tirgū vēl ir kvalitatīvu biroju telpu trūkums. Daudzi uzņēmumi joprojām atrodas zemas kvalitātes telpās, bet modernas biroja telpas skaistā vietā var būt papildu priekšrocība jaunu darbinieku piesaistē situācijā, kad uzņēmumi saskaras ar darbaspēka trūkumu."

Attīstītājs norāda, ka nomniekiem parasti ir nepamatoti aizspriedumi par pārlieku lieliem izdevumiem, ko varētu radīt kvalitatīvu biroju noma. Patiesībā šī izmaksu starpība ir vien 2-4% robežās no uzņēmuma algu fonda, pārceļoties no vecām telpām uz kvalitatīvu, jaunu biroju. Igaunijā un Lietuvā pieaug pieprasījums pēc mūsdienīgiem birojiem, jo darba devēji ir atzinuši, ka šādas investīcijas darbaspēkā ir nepieciešamas. Var prognozēt, ka drīzumā šai tendencei sekos arī Latvija.

Jaunās biroja ēkas projekts atbilst jaunākajiem arhitektūras un inženiertehniskajiem risinājumiem. Projekta autors ir arhitektu birojs SIA "Arhis". Projekta atslēgas vārds būs vieglums, kas panākts, sarežģīti izmantojot pīlārus un stiklu. Plānots, ka katra stāva maksimālā platība vienam birojam veidos 800 m2, savukārt mazākā biroja platība būs 50m2.

"Direct Invest Group" ir investīciju grupa, kas specializējusies komercīpašumu attīstīšanā Igaunijā. Pēdējo desmit gadu laikā tā īstenojusi vairākus nozīmīgus biroju ēku un tirdzniecības centru projektus Tallinā, Tartu, Pērnavā un citviet Igaunijā. Patreiz grupas portfeļa vērtība tiek novērtēta ap 100 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Krievijas magnāts un eksministrs Abizovs caur Igaunijas Swedbank pārskaitījis simtiem miljonus eiro

LETA, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas Swedbank vadība tiksies ar Igaunijas premjeru

LETA--BNS, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Latvija padome ir apstiprinājusi līdzšinējo bankas valdes locekli un Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Lauri Menci par Swedbank valdes priekšsēdētāju.

L.Mencis pilda valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus jau kopš 2022.gada janvāra, un pilntiesīgi stāsies amatā pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma.

Lauris Mencis Swedbank strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz šim vadīja Uzņēmumu pārvaldi un teju 2 gadus bijis arī Swedbank Latvija valdes loceklis. Savas karjeras laikā Swedbank viņš vadījis dažādas bankas struktūrvienības – gan starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, vēlāk mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļu, gan arī lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, turpat arī iegūts maģistra grāds biznesa administrācijas studijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas Swedbank: Lieta pret banku par iespējamiem pārkāpumiem ir loģiska notikumu gaita

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas «Swedbank» otrdien paziņoja, ka pret «Swedbank» ierosinātās lietas, kuru rezultātā Igaunijas un Zviedrijas finanšu uzraugi varētu bankai noteikt sodu, uzskata par loģisku notikumu gaitu.

Igaunijas «Swedbank» komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīna Herodesa sacīja, ka banka neizteiks pieņēmumus par iespējamo sodu. «Kā jau ir norādīts iepriekš, abu valstu finanšu uzraudzības institūciju galvenie novērojumi lielā mērā sakrīt ar pašas bankas secinājumiem,» viņa teica. Herodesa norādīja, ka banka turpinās stiprināt darbības un procesus saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu un informēs par progresu bankas ceturkšņa pārskatos.

«Tāpat mēs ceturkšņa pārskatos nepārtraukti sniegsim jaunāko informāciju par iekšējās izmeklēšanas progresu, kā arī informāciju par uzlabojumiem bankas darbībā un procesos attiecībā uz cīņu pret naudas atmazgāšanu,» sacīja Igaunijas «Swedbank» pārstāve. «Swedbank» apstiprināja, ka otrdien saņemts Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvaldes lēmums par soda procesa sākšanu saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reinis Rubenis vairs nevadīs Swedbank

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank Latvija vadītāja amatā, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 2022.gada 1.janvāra par valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju kļūs pašreizējais valdes loceklis un Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

"R.Rubenis kā valdes priekšsēdētājs ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā. Viņa vadībā Swedbank Latvijā ir kļuvusi par spēcīgu un efektīvu banku, kas spējusi nodrošināt arī labus finanšu rezultātus. Tāpat augstu vērtējams ir Reiņa ieguldījums tieši sabiedriski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā, piemēram ilgtspējas, finanšu pratības vai izglītības kvalitātes jomā. Vēlos pateikties Reinim par viņa ieguldījumu un novēlēt veiksmi un panākumus nākamajos profesionālajos izaicinājumos," saka Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

“Projektu uzsākām 2020. gada novembrī, un, kā sākotnēji plānojām, pirmie nomnieki kompleksu sāks apdzīvot jau šovasar. Šī vienpadsmit stāvu A-klases biroju ēka atrodas uz 1,3 hektāru liela zemesgabala modernā Skanstes biznesa kvartāla perspektīvākajā vietā – Hanzas un R. Hirša ielu krustojumā. Sākot ar ilgtspējīgu arhitektūru un energoefektīviem risinājumiem līdz bagātīgiem apstādījumiem pieguļošajā teritorijā – “Verde” ir pārliecinoši viszaļākais biroju komplekss Latvijā,” uzsver Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērotājam no malas biroju tirgus attīstība Latvijā un Rīgā varētu likties šaubīga un investīcijas riskantas, jo kopumā atbilstoši CBRE Baltics datiem vakanto biroju apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir tikai audzis.

Attālinātais darbs veicina citādu biroju darba organizāciju un mazāku centralizēto telpu pieprasījumu, tomēr Rīgā jau tiek realizēti pamatīgi jaunu biroju celtniecības projekti, un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags tuvāko gadu laikā sola tikai būvniecības pieaugumu.

Vakanti 12% moderno biroju

“Rīgas moderno biroju tirgu patlaban veido 741 tūkstotis m2 , no kuriem gandrīz 12% jeb 88 tūkstoši ir pieejami nomai. Pēdējos piecos gados nomas maksas ir bijušas stabilas, bet šobrīd var novērot, ka, pieaugot būvniecības izmaksām būvniecības stadijā, nesen ekspluatācijā nodoto ēku biroju nomas maksas ir nedaudz pieaugušas, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem,” atklāj CBRE Baltics pārstāvis Reinis Lauskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank grupa reorganizē vadības sastāvu; amatu atstāj Baltijas segmenta vadītāja

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas "Swedbank" grupa reorganizējusi vadības struktūru, kā arī atbrīvojusi no amatiem galveno risku pārvaldnieci un Baltijas segmenta vadītāju.

Grupas vadības amatpersonu skaits reorganizācijā samazināts no 17 līdz 14, paziņojusi banka.

Amatus atstās "Swedbank" grupas galvenā risku pārvaldniece Helo Meigasa, kura bija vienīgā Igaunijas pārstāve grupas vadībā, un "Swedbank" darbības Baltijas valstīs vadītāja Šarlote Elsnica. No pirmdienas galvenā risku pārvaldnieka pienākumu izpildītāja ir Gunilla Domeija-Hallrosa, bet "Swedbank" darbības vadītāja Baltijas valstīs pienākumu izpildītājs ir Jons Lidefelts.

"Swedbank" grupa ir sākusi meklēt kandidātus šiem amatiem. Nākamā gada pirmajā ceturksnī darbu "Swedbank" atstās arī grupas Kreditēšanas un maksājumu nodaļas vadītājs Leifs Karlsons, jo tiks veidota vienota bankas produktu nodaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu uzraugs izbeidz lietu pret Swedbank, lai atbalstītu kriminālprocesu

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde Finanšu inspekcija nolēmusi izbeigt lietu pret banku «Swedbank», lai atbalstītu ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu un izvairītos no iespējama dubulta soda.

Finanšu inspekcija procesuālo lietu pret «Swedbank» sāka 28.oktobrī. Lēmums par lietas sākšanu tika pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā tika plānots pārbaudīt, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus.

Arī šīs pārbaudes laikā tika atklātas nozieguma pazīmes, tādēļ finanšu uzraugs nolēma izbeigt procesuālo lietu, lai netraucēti varētu turpināties kriminālprocesa virzība. Finanšu inspekcija sadarbojas ar Valsts prokuratūru, lai nodrošinātu kriminālprocesa turpināšanos. Vienlaikus Finanšu inspekcija veic finanšu uzraudzības izmeklēšanu saistībā ar «Swedbank», lai saglabātu finanšu sektora stabilitāti un tirgus caurskatāmību, pārvaldot bankas rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas "Swedbank" piemērots 360 miljonu eiro sods

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā šodien publicējuši pārbaužu rezultātus par "Swedbank" darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Uzraugu secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un "Swedbank" apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro* apmērā.

Savukārt, "Swedbank" darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs FKTK šādu pārbaudi veica jau 2016. gadā, pavēstīja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. Abās valstīs "Swedbank" regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos, savukārt "Swedbank Grupa" kopumā īsteno 152 punktu programmu, lai, pēc tās vārdiem, "kļūtu par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem".

"Swedbank" jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – līdzīgu pārbaudi "Swedbank" Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noslēgusies Clifford Chance neatkarīgā izmeklēšana Swedbank

Lelde Petrāne, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar secinājumiem par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā noslēgusies neatkarīgā izmeklēšana "Swedbank" Zviedrijā un Baltijas valstīs, kuru 12 mēnešu garumā veica starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance", informēja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos, arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus "Clifford Chance" neesot secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, informē J. Krops.

"Clifford Chance" ziņojums norāda, ka laika posmā no 2014. – 2019. gada sākumam "Swedbank" Baltijas struktūrvienību augsta riska klientu kontos saņemti maksājumi kopsummā 17,8 miljardu eiro apjomā un no tiem veikti maksājumi 18,9 miljardu eiro apmērā. Vislielākais maksājumu apjoms bijis Igaunijā, turklāt pēdējo piecu gadu periodā šādu darījumu īpatsvars ir būtiski sarucis līdz aptuveni 1 procentam no kopējā maksājumu apjoma. Vienlaikus izmeklētāji atzīst, ka nav gūti pierādījumi par šo darījumu saistību ar naudas atmazgāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu uzraugs sācis lietu pret Swedbank; Zviedrijā brīdina par iespējamu sodu bankai

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas «Swedbank», savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.

Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.

Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods. Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušo Swedbank vadītāju apsūdz krāpšanā un tirgus manipulēšanā

LETA--REUTERS/POLITICO, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" grupas bijušajai vadītājai Birgitai Bonnesenai izvirzītas kriminālapsūdzības krāpšanā un tirgus manipulēšanā saistībā ar viņas komentāriem par aizdomām par naudas atmazgāšanu "Swedbank" meitasbankā Igaunijā, otrdien paziņoja Zviedrijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Apsūdzības ir saistītas ar Bonnesenas izteikumiem 2018. un 2019.gadā, kad mediji ziņoja par aizdomām, ka Igaunijas "Swedbank" notiek naudas atmazgāšana, savukārt Bonnesena žurnālistiem un investoriem teica, ka bankā tiek veikti kontroles pasākumi, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.

"Noziegums ir tāds, ka bijusī bankas vadītāja tīši vai nopietnas nolaidības dēļ izplatīja maldinošu informāciju sabiedrībai vai uzņēmuma akcionāriem par bankas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu un atklātu naudas atmazgāšanu, izvairītos no tās un ziņotu par aizdomām par naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank"," norādījis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais prokurors Tomass Langrots.

Komentāri

Pievienot komentāru