Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Demonstratīvs noziegums

«Policijai daudz darba. Publiskā informācija vedina domāt par to, ka tā ir pasūtījuma slepkavība, un arī vieta izraudzīta mērķtiecīgi, visticamāk, upuris tika kontrolēts,» lakoniski situāciju vērtē bijušais Valsts policijas priekšnieks, pašlaik RSU Juridiskās fakultātes profesors Aldis Lieljuksis. Viņaprāt, kā papildu faktors ir jāņem vērā tas, ka noziegums pastrādāts demonstratīvi, jo būtībā taču to varējis īstenot citādi – citā vietā, bez spēka demonstrācijas.

«Kriminālajā pasaulē pielietotie paņēmieni nekad nav zaudējuši aktualitāti,» secina kriminologs un RSU Senāta priekšsēdētājs Andrejs Vilks. Viņaprāt, noziedzīgā nodarījuma vieta, laiks, kad daudzi brauc uz darbu, ir īpaši bezkaunīgs.

Visu rakstu Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai lasiet 31.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Tev varētu interesēt arī:

Papildināta - Nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Latkovskis: Administratora slepkavība nekavējoties jāpārrunā Nacionālās drošības padomē

Kozlovskis: Visticamāk, notikusi administratora Bunkus pasūtījuma slepkavība

Bunkus neilgi pirms noslepkavošanas atsaucis divas izsoles par 400 000 eiro prasījumiem

Papildināta: Policijā jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem Bunkum

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, apstiprināja Valsts policijā.

Valsts policijā atklāja, ka advokāts šonakt ir atrasts nogalināts. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka advokāts nogalināts savās mājās un noziedznieki ēkā veikuši arī laupīšanu.

Saistībā ar notikušo policijā sākts Kriminālprocess pēc krimināllikuma 117.panta - par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu.

Šobrīd izmeklēšanā iesaistīti lieli policijas resursi, tiek veiktas operatīvās un izmeklēšanas darbības. Tiek pārbaudītas vairākas notikušā versijas. Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju Valsts policija šobrīd nesniegs.

Arī Rebenoka kolēģis, jurists Mārtiņš Krieķis, kurš vēl sestdien ticies ar Rebenoku, aģentūrai LETA teica, ka Rebenoks ir nogalināts. "Varu apstiprināt, ka tā ir bijusi slepkavība, ka tā ir notikusi šonakt, un, ka tā ir notikusi, izmantojot fizisku spēku," klāstīja Krieķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Policijā jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem Bunkum

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar notiekošo maksātnespējas jomā Saeimas opozīcijas deputāti prasa neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam

«Lēmuma projekts ir sagatavots un iesniegts Saeimas prezidijam, kas šo lēmumu izskatīšanai parlamentā nevar virzīt ātrāk kā piecu dienu un ne vēlāk kā 10 dienu laikā no tā iesniegšanas brīža,» uz jautājumu, kad var gaidīt šī lēmuma projekta izskatīšanu, atbild idejas autors, Saeimas deputāts Romāns Mežeckis. Viņš prognozē, ka šis lēmuma projekts varētu tikt izskatīts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē. «Prognozēju, ka bez tiem 16 Saeimas deputātiem, kuri parakstīja neuzticības izteikšanu pašreizējam tieslietu ministram, vēl vismaz tikpat par to iestāsies,» tā uz jautājumu, cik lielu parlamentāriešu atbalstu varētu gūt attiecīgais balsojums, atbild R. Mežeckis. Viņš piemetina, ka neapmierinātība ar notiekošo maksātnespējas jomā ir ne tikai opozīcijā, bet arī valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijās. Interesanti, ka «savs» Dz. Rasnača demisijas pieprasījums ir arī Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijai, kura savākusi 10 deputātu parakstus. Dz. Rasnačam tiek inkriminēta vāja maksātnespējas sistēmas uzraudzība, stratēģiska redzējuma neesamība ne tikai par maksātnespējas nozares attīstību un sakārtošanu, bet arī par tieslietu jomu kopumā. Pamatojumā norādīts, ka maksātnespējas administratori kļūst par ēnu ekonomikas miljonāriem. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība gaišā dienas laikā saistībā ar profesionālo pienākumu pildīšanu ir pierādījums tam, ka maksātnespējas procesos un sistēmā nav kārtības. Daļā no maksātnespējas procesiem valda citi likumi un kārtība, tikai ne tā, kas noteikta Latvijas normatīvajos aktos. Reizēm maksātnespējas procesos valda administrators ar paša noteiktu kārtību, zemisku vērtību sistēmu un normālā sabiedrībā krimināli sodāmām darbībām. Tādējādi arī uz tiem maksātnespējas administratoriem, kuri godīgi veic savu darbu, tiek mesta ēna, tā diskreditējot visu profesiju un iedragājot sabiedrības uzticēšanos tieslietu sistēmai kopumā. Savukārt, komentējot demisijas pieprasījumu, Rasnačs ar preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību aģentūrai LETA norādījis, ka «tā būs lieliska iespēja publiski informēt Saeimu un plašāku sabiedrību par īstenotajām reformām un vēl darāmajiem darbiem maksātnespējas procesa kontroles sistēmas nodrošināšanā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus neilgi pirms noslepkavošanas atsaucis divas izsoles par 400 000 eiro prasījumiem

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien ieplānotas izsoles, kurās bija paredzēts pārdot kopumā aptuveni 400 000 eiro vērtas prasījuma tiesības pret viņa administrētā maksātnespējīgā SIA «Rego Trade» bijušajiem vadītājiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Savā karjerā Bunkus administrējis kopumā 48 uzņēmumus, taču šobrīd «Rego Trade» maksātnespēja ir vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā trešdien Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators, liecina informācija «Firmas.lv» datu bāzē.

Pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatēja, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Mihails Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latkovskis: Administratora slepkavība nekavējoties jāpārrunā Nacionālās drošības padomē

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP).

Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka maksātnespējas joma ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka administratori ir iesaistīti daudzu skaļu izskanējušu uzņēmumu un banku likvidācijas procesā.

«Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» norādīja Latkovskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šajā jautājumā atturēsies no komentāriem, jo konkrētā situācija esot piekritīga iekšlietu jomai, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90.gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Administrators Bunkus pērn vairāk nekā septiņkāršojis savus ienākumus

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslepkavotā advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ienākumi 2017. gadā pieauguši vairāk nekā septiņas reizes, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā publiskā amatpersonas ienākumu deklarācija.

2017. gadā Bunkus par savu profesionālo advokāta darbību saņēmis 1 476 877 eiro, tāpat viņš saņēmis 3000 eiro no īpašuma pārdošanas un 4889 eiro kā ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības. Kopumā Bunkus pērn nopelnījis 1 484 766 eiro. Salīdzinājumam 2016. gadā viņš kopumā deklarēja ienākumus 193 666 eiro apmērā.

Atbilstoši ieņēmumiem būtiski pieauguši arī Bunkus uzkrājumi «Luminor» bankā. Ja 2016. gadā tur glabājās 88 269 eiro, tad pērn jau 1 505 011 eiro. Tāpat pērn nedaudz pieaudzis Bunkus izsniegto aizdevumu apjoms, kā arī samazinājies kopējais parādu apjoms.

Deklarācijā arī norādīts, ka Bunkum piederējuši pieci zemes īpašumi, kā arī divi zemes īpašumi kopīpašumā. Tāpat viņš deklarējis savā īpašumā 2013. gada «Range Rover» automašīnu. 2016. gadā Bunkus deklarācijā arī norādīja, ka viņam ir privātais pensiju fonds, taču pērnajā deklarācijā šāds pensiju fonds netika norādīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Policija pēdējos gados rosinājusi apsūdzēt 50 maksātnespējas administratorus

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kvalifikācijas eksāmenu augustā nokārtojuši 15 maksātnespējas administratori

Žanete Hāka, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 7. augustā, sekmīgi nokārtojuši 15 no 16 administratoriem, kuriem ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu administratora amata apliecības derīguma termiņš pagarināts līdz 2021. gada 11. oktobrim, informē dienests.

Viens administrators kvalifikācijas eksāmenu nenokārtoja, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikumu pagarināt administratora amata apliecības derīguma termiņu.

Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, var kārtot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē (Maksātnespējas likuma 16.2 panta septītā daļa, Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 105., 106. punkts). Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par aizdomīgām atzītas tiesnešu Bula, Grebežnieces, Zaškinas darbības maksātnespējas procesos

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav saņemts ierosinājums par Tosmares kuģubūvētavas tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tosmares kuģubūvētava maksātnespējas procesā sabiedrības kreditori pieteikuši prasījumus 3,897 549 miljonu eiro apmērā, tai skaitā nodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 478,815 tūkstošu eiro apmērā, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu summa ir 3,409 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kreditoru pieteiktie prasījumi ir atzīti pilnā apmērā.

2018.gada 9.augustā ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu tika pasludināts AS «Tosmares kuģubūvētava» maksātnespējas process un par sabiedrības maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis, sertifikāts Nr.00448.

4.oktobrī notika kreditoru sapulce, kur darba kārtībā tika iekļauts viens jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšana par pamatotiem. Kreditoru sapulce atzina sabiedrības maksātnespējas procesa izdevumus par pamatotiem.

Maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī sabiedrībā bija nodarbināti aptuveni 160 darbinieki. Maksātnespējas procesa ietvaros, nolūkā samazināt sabiedrības uzturēšanas izmaksas un administratīvos izdevumus, ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar visiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti sabiedrības saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Šobrīd sabiedrība nodarbina tikai 20 darbiniekus, kuri nodrošina apsardzes un doku uzturēšanas funkcijas, kā arī grāmatvedības un personāla speciālistu pienākumus, veicot procedūras saistībā ar atlaistajiem darbiniekiem un dokumentu noformēšanu iesniegšanai darbinieku prasījumu garantiju fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru