Tabakas kompānijas British American Tobacco Latvia apgrozījums pieaudzis par 1,1% - līdz 33,6 miljoniem latu, liecina Firmas.lv informācija.

2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,22 miljoni latu.

British American Tobacco Latvia pērn strādājis ar 279 195 latu peļņu, salīdzinot ar 2 100 895 latu zaudējumiem 2010.gadā un 7 381 731 lata zaudējumiem 2009.gadā.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn British American Tobacco Latvia turpināja pilnveidot zīmolu portfeli. Peļņu izdevies gūt, jo pabeigta uzņēmuma reorganizācija un samazinātas administratīvās izmaksas.

2012.gadā British American Tobacco Latvia plāno turpināt pievērst īpašu uzmanību mārketinga ieguldījumiem zīmolos, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu zīmolu portfeļu pieaugumu.

Iepriekšējos periodos British American Tobacco Latvia uzkrājusi zaudējumus 13,15 miljonu latu apmērā. 2011.gada peļņa novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu daļējai segšanai.

(Pievienots uzņēmuma komentārs 5. un 6. rindkopā.)

Tabakas izstrādājumu importētāja SIA British American Tobacco Latvia apgrozījums pērn sasniedzis 30,24 miljonus latu, kas ir par 9,98% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Arī uzņēmuma peļņa sarukusi līdz 159 tūkstošiem latu.

Uzņēmums pērn turpinājis pilnveidot pārstāvēto zīmolu portfeli, paplašinot Kent un Pall Mall produktu klāstu, kas ļāvis uzņēmumam ne tikai uzlabot efektivitāti un spēju fokusēties, bet arī samazināt sekundārā piegāžu tīkla sarežģītību, skaidro kompānijas pārstāvji.

Šogad SIA British American Tobacco Latvia paredzējis turpināt pievērst īpašu uzmanību mārketinga ieguldījumiem uzņēmuma zīmolos, kā arī turpināt optimizēt izmaksas un stiprināt tirgus pozīcijas, mainot loģistikas un izplatīšanas biznesa modeli.

Pasaulē lielākie cigarešu tirgotāji tērējuši miljoniem dolāru slepeni organizētās kampaņās, kas vērstas pret cigarešu iepakojumu vienādošanu, ko Austrālijas valdība paredzējusi realizēt līdz 2012. gadam. Tā liecina ABC News rīcībā nonākušie kompānijas Big Tobacco dokumenti.

Austrālijas valdība līdz 2012. gadam cer panākt, ka cigarešu iepakojumi tiek vienādoti vienkāršās paciņās ar brīdinošiem uzrakstiem un attēliem. Cigarešu markas nosaukums uz paciņas paredzēts mazākā drukā zem brīdinošajiem uzrakstiem.

Skaidrs, ka šāds plāns nav pa prātam lielajām cigarešu kompānijām.

ABC News rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka kompānijas Philip Morris, British American Tobacco un Imperial ar kopumā aptuveni 5 miljoniem ASV dolāru atbalstījušas Austrālijas cigarešu tirgotāju Big Tobacco, kurš ar sabiedrisko attiecību kompānijas Civic Group palīdzību izstrādāja slēptu kampaņu pret valdības plānu vienādot cigarešu iepakojumu.

British American Tobacco iecelts jauns vadītājs Baltijas valstīs No 2024.gada aprīļa par British American Tobacco (BAT) vadītāju Baltijas valstīs iecelts Matiass Baltess (Matthias Baltes).Matiass Baltess strādā BAT kopš 2002. gada un līdz šim ir ieņēmis dažādus vadošus amatus mārketinga un pārdošanas jomā uzņēmuma filiālēs Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē.

"Mūsu dati apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījuši tabakas lietošanas paradumus un dara to, iespējams, visstraujāk ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Proti, redzam arvien pieaugošu interesi par bezdūmu tabakas izstrādājumiem un tabakas karsēšanas ierīcēm. Protams, ir nedaudz mulsinoši, ka normatīvā regulējuma līmenī Latvijā tiek sperti soļi, lai ierobežoti pieeju bezdūmu produktiem,” norāda M.Baltess.

Jaunais uzņēmuma vadītājs uzsver: “Reaģējot uz pārmaiņām iedzīvotāju paradumos esam atvēruši jaunu pētniecības centru. Tāpat redzam, ka tā ir jaunā realitāte un arvien lielāka sabiedrības daļa izvēlas alternatīvos produktus. Piemēram, Zviedrija ar nikotīna spilventiņu izplatību ir sasniegts zemākais smēķētāju līmenis pasaule – proti, tikai 5,6%. Vienlaikus, Latvijā faktiski šī produktu kategorija un aromātiskie karsējamie produkti būs aizliegta no 2025.gada 1.janvāra. Ņemot vērā šos izaicinājumus, es ceru uz konstruktīvu un produktīvu sadarbību gan ar likumdevējiem, gan politiku izstrādātājiem, lai sekmētu kopējo sabiedrības un valsts mērķu sasniegšanu.

Tabakas nozares uzņēmuma British American Tobacco Latvia valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties jaunam valdes priekšsēdētājam Uzbekistānas Republikas pilsonim Farkadam Azizkodjajevam, liecina jaunākie Lursoft dati.

Izmaiņas reģistrētas šā gada 3. janvārī, kad vadītāja krēslu pameta līdzšinējais uzņēmuma valdes loceklis Vācijas pilsonis Peters Hanss Halacs.

Pārējie valdes locekļi – Lietuvas pilsonis Aidas Papreckis un Latvijas pilsonis Szilards Voross – turpina darbu uzņēmumā.

Uzņēmums dibināts 1992. gadā, un tā pamatkapitāls ir vairāk nekā 9,975 miljoni Ls. Kā SIA British American Tobacco Latvia darbības veidi norādīta tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība un tabakas izstrādājumu ražošana.

Vērtējot pēc 2010. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 kompānija ierindojas 116. vietā. 2010. gadā British American Tobacco Latvia apgrozījums veidoja 33,599 milj. Ls, bet peļņa – 280 tūkst. Ls.

Par SIA British American Tobacco Latvia jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Szilards Voros no Ungārijas, savukārt valdes locekļu amatus kopš vakardienas ieņem Alvis Blankenfelds un Karls Aleksandrs Grasbeks (Carl Alexander Grasbeck) no Somijas, liecina Lursoft dati.

No vakar ieceltajām SIA British American Tobacco Latvia amatpersonām iepriekš pieredzi kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem guvis vien Szilards Voros, novērojis Klientu Portfelis.

Nīderlandē reģistrētajam Precis (1790) B.V. piederošā SIA British American Tobacco Latvia dibināta 1992. gadā. Uzņēmums 2012. gadā strādājis ar 43,0 milj. eiro apgrozījumu, savukārt tā peļņu pēc nodokļu nomaksas veidoja 226,2 tūkst. eiro.

Tabakas izstrādājumu tirdzniecības uzņēmuma SIA «British American Tobacco Latvia» līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Diāna Meiere atstājusi amatu, kuru ieņēma kopš 2017.gada februāra, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns valdes priekšsēdētājs nav apstiprināts, bet par uzņēmuma valdes locekli iecelts Polijas pilsonis Jakubs Mihals Blohers.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 3.oktobrī.

Uzņēmuma valdē turpina darboties valdes locekļi Dmitrijs Zagnetins un Donats Laurinavičus, kurš šajā amatā tika iecelts pagājušajā nedēļā.

SIA «British American Tobacco Latvia» reģistrēts 1992.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar «British American Tobacco» produktu tirdzniecības vadīšanu un veicināšanu.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar 2,059 miljonu eiro apgrozījumu, un tā peļņa pēc nodokļiem bija 20 tūkstoši eiro. Pagājušajā gadā tas nodarbināja sešu darbiniekus.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrēta kompānija «PRECIS (1789) B.V.».

Šogad Pasaules Veselības organizācija (PVO) izplatīja ziņojumu ar nosaukumu Elektroniskās nikotīna piegādes sistēmas (ENPS), kas ietvēra arī informāciju par elektronisko cigarešu jeb tā dēvēto e-cigarešu izplatības mērogiem tajās 90 PVO valstīs, kuras ratificējušas pamata (ietvara) konvenciju tabakas kontroles jomā. Ziņojumā norādīts, ka e-cigarešu izplatība ieguvusi epidēmijas mērogus un ka atsevišķās valstīs elektroniskās smēķēšanas industrijas apmēri, atbilstoši dažām prognozēm, jau 2017. gadā varētu pārsniegt tradicionālās smēķēšanas apgrozījumu un apmērus, raksta laikraksts Diena.

Lai arī ievērojama daļa PVO apgalvojumu ir visai apokaliptiska rakstura un nešķiet īpaši ticama, e-cigarešu industrija tiešām piedzīvo strauju uzplaukumu, un 2014. gada sākumā šis tirgus tika lēsts trīs miljardu ASV dolāru apmērā (2,34 miljardi eiro) gadā, un tajā bija pieejami 466 dažādi zīmoli. Atbilstoši Wells Cargo prognozēm jau tuvāko trīs gadu laikā e-cigarešu tirgus apmēri sasniegs desmit miljardus dolāru, bet līdz 2030. gadam vispār palielināsies 17 reizes, pārsniedzot 50 miljardu dolāru gadā robežu.

2000. gadu vidū ķīniešu uzņēmējs un zinātnieks Hons Liks, kurš tiek uzskatīts par e-cigarešu to mūsdienu izpratnē izgudrotāju, un uzņēmums, kas tobrīd saucās Ruyan, arī patentēja elektroniskās smēķēšanas (pareizāk - tvaicēšanas jeb veipošanas) tehnoloģiju vairāk nekā 40 pasaules valstīs, tajā skaitā ASV. Vienlaikus par neapstrīdamām tiek uzskatītas tikai savulaik Hona Lika, bet kopš 2013. gada par 75 miljoniem ASV dolāru Honam Likam piederošos patentus pārpirkušā giganta Imperial Tobacco tiesības uz lielāko daļu populārā, tradicionālajām cigaretēm vizuāli līdzīgā standarta V8 e-cigarešu tehnoloģijām. Tikmēr e-cigarešu standartu ir nepilns desmits, neskaitot ekskluzīvus vai maz izplatītus modeļus, un katrā no tiem tiek izmantoti kaut nedaudz, bet atšķirīgi tehniskie risinājumi. Situāciju sarežģī arī šādiem gadījumiem tradicionālie patentu kari - nozarē nav retums gadījumi, kad vienu un to pašu risinājumu dažādās valstīs patentē dažādi uzņēmumi vai arī tā dēvētie patentu troļļi, turklāt neraugoties uz faktu, ka gandrīz visi jaunievedumi patiesībā nāk no Ķīnas.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Latvijā nemuitoto cigarešu apjoms ir aptuveni 40% no kopējā tirgus, kas budžetam ik gadu rada zaudējumus vismaz 80 milj. Ls apmērā, bet tirgotājiem – vairāk nekā 5 milj. Ls apmērā.

«Iedzīvotāji, izvēloties legālus produktus, un valsts, pārdalot resursus mērķtiecīgākai kontrabandas apkarošanai, var rast trūkstošos līdzekļus, lai valsts budžeta veidotāji nebūtu spiesti «nogriezt» pensijas vai sociālos pabalstus,» norāda British American Tobacco Latvia korporatīvo attiecību vadītāja Marita Jansone.

Uzņēmums arī uzsver, ka nelegālā cigarešu tirdzniecība ir visu ES valstu valdību un legālās tabakas industrijas lielākais drauds, jo ik gadu aptuveni 100 miljrd. cigarešu kontrabandas ceļā tiekot transportētas pa Eiropu. Savukārt legālā industrija un vietējie dalībvalstu uzņēmumi katru gadu zaudējot aptuveni 700 milj. eiro, cīnoties ar nelegālās tirdzniecības sekām.

Austrālijas Augstākā tiesa atbalstījusi likumu par tabakas izstrādājumu iepakojuma regulēšanu, kas paredz, ka lielāko daļu - 75% iepakojuma priekšpuses un 90% iepakojuma aizmugures - aizņems brīdinoši attēli par smēķēšanas kaitīgumu un uz iepakojuma netiks attēlots ražotāja zīmols.

Līdz ar Augstākās tiesas atbalstu Austrālija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumu.

Jau rakstīts, ka jaunus noteikumus tabakas pārdošanas kontrolē Austrālija pieņēma jau pērnā gada aprīlī, tomēr pagājušā gada vasarā izaicinājumu Austrālijas centieniem ierobežot smēķēšanu meta pasaules lielākais tabakas izstrādājumu ražotājs Philip Moris, norādot, ka Austrālijas tabakas izstrādājumu iepakojuma politika pārkāpj investīciju līgumu starp Austrāliju un Honkongu. Arī cita liela tabakas kompānija, British American Tobacco, uzsvēra, ka Austrālijas plāni «pārkāpj starptautiskos preču zīmju un intelektuālā īpašuma likumus».

Četras pasaules lielākās tabakas izstrādājumu kompānijas - British American Tobacco, Imperial Tobacco Group, Japan Tobacco International un Philip Morris International- izveidojušas Digitālās kodēšanas un izsekošanas asociāciju Digital Coding & Tracking Association (DCTA).

Tā dibināta ar mērķi, lai veicinātu starptautisko normu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu, palīdzot valstīm cīnīties pret kontrabandu, viltošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Asociācija iecerējusi piedāvāt tehnoloģiju, kas piedāvā caur mobilo tālruni piekļūt informācijai, kura valstij nepieciešama, lai aizsargātu nodokļu ieņēmumus, pārliecinātos par kravu sūtījumu likumību un nodrošinātu atbilstību starptautiskajām regulējošo prasību normām, tostarp Pasaules Veselības organizācijas protokolam par tabakas nelegālās aprites novēršanu.

Tiek lēsts, ka 12% no pasaules cigarešu tirgus ir nelegāls, kas līdzinās aptuveni 660 miljardiem cigarešu gadā , zaudēto nodokļu ieņēmumu veidā valstīm ik gadu izmaksājot vairāk nekā 40 miljardus ASV dolāru. Arī nelegālā alkohola aprites apjomi ir ievērojami – Pasaules Veselības organizācija lēš, ka aptuveni 30% no pasaulē patērētā alkohola saražots nelegāli vai «nav uzskaitīts».

Akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem atkal novedīšot pie kontrabandas produkcijas pieauguma.

Latvijā trīs gadu laikā cigarešu cenas, galvenokārt akcīzes dēļ, palielinājušās vairāk nekā divas reizes. Savukārt nelegālais tirgus kopš 2007.gada audzis no 8% līdz 38%, intervijā Bizness&Baltija norāda tabakas uzņēmuma Japan Tobacco International Latvijas filiāles vadītājs Oļegs Karatuns.

Viņš atzīmē, ka Latvijai ir Eiropas Savienības priekšā, kas paredz līdz 2018.gadam palielināt akcīzes likmi līdz 90 eiro par 1000 cigaretēm. Tabakas nozares pārstāvjiem bijis svarīgi, lai valdība, cenšoties šo normu izpildīt, ieklausītos viņu rekomendācijās. Līdz papildu konsolidācijas pasākumu paziņošanai licies, ka Finanšu ministrija ieklausījusies uzņēmējos.

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko nemuitoto cigarešu īpatsvaru Eiropas Savienībā - katra trešā cigarete ir nelikumīga un par to valsts budžetā netiek iekasēti nodokļi.

Tā secinājuši tabakas ražotāji British American Tobacco Latvia, Japan Tobacco International, Philip Morris Latvia. Pēc ražotāju aplēsēm, augstās cigarešu kontrabandas rezultātā valsts ik gadu zaudē 80 miljonus latu.

Lielākā nemuitoto cigarešu izplatība ir austrumu robežas tuvumā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēdē norādīja Philip Morris Latvia pārstāvis Juris Stinka. 64% no kontrabandas cigaretēm ir no Krievijas, bet 32% - no Baltkrievijas, liecina šā gada aprīlī veiktais pētījums.

Konkurences padome (KP) pēc noslēgtās cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzības secina, ka uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu.

Tā kā normatīvais regulējums paredz cigarešu ražotājiem vai importētājiem noteikt preču maksimālo mazumtirdzniecības cenu, mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu.

Kopumā pasaulē tirgus vara ir pieciem cigarešu ražotājiem, no kuriem četri dominē Eiropas tirgū. Tikmēr patēriņam Latvijā tiek nodotas trīs starptautisko ražotāju – British American Tobacco, Japan Tobacco International un Philip Morris International – cigaretes. 2014. gadā arī Latvijā atļauju ražot cigaretes bija saņēmuši vairāki komersanti, tomēr visa saražotā prece tika eksportēta uz ārvalstīm.

Tabakas nozares akcijas cietušas, lai gan pilnībā bezcerīgas nebūt neizskatās

Ja pasaules ekonomikai parādās grūtības, investori dažkārt varējuši visai labu peļņu meklēt tabakas uzņēmumu akcijās. Proti, stabili ienākumi un uzticama klientu bāze mēdz būt tā saucamajam grēku biznesam, pie kura tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola un azartspēļu kompānijas. Pēc šo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem stabils pieprasījums ir bijis jau, visticamāk, kopš sākta laika gala, un nav gaidāms, ka nākotnē kaut kas šajā ziņā varētu mainīties. Līdz ar to vēsturiski visai veiksmīga izrādījusies stratēģija, kas paredz naudas plūdināšanu šādu vērtspapīru virzienā. Jau rakstīts, ka šie biznesi spēlējas ar atkarību, kas nozīmē – ja kāds cilvēks, piemēram, pastāvīgi smēķē un iestājas ekonomikas lejupslīde, viņš to darīt nepārtrauks un domās, kā ietaupīt citos veidos. Līdzīgi ir ar alkoholu.

Tirdzniecības centrā “Domina Shopping” šogad līdz septembrim atvērti 14 jauni veikali, bet vēl seši tiks atvērti no oktobra līdz decembrim, tostarp divi 5. oktobrī – modes preču veikals “Peek & Cloppenburg”, kā arī apavu un aksesuāru veikals “Este”.

“Šīs divas preču kategorijas mums ir īpaši svarīgas, jo tieši tās cilvēki jo īpaši novērtē “Domina Shopping” veikalu klāstā. Otro “Domina Shopping” dekādi uzsākam ar pilnībā nokomplektētu nomnieku sastāvu,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Šī gada noslēdzošajā ceturksnī (oktobrī, novembrī un decembrī) savas durvis tirdzniecības centra “Domina Shopping” apmeklētājiem atvērs vēl četri nomnieki – uztura bagātinātāju stends “Vitamīns.lv”, “Storexo” elektronikas un sadzīves tehnikas veikals, “British American Tobacco” stends un “Dipstage” pašapkalpošanās automazgātuve.

"Domina Shopping" pārvaldītājs ir SIA "Eften Domina". Pagājušajā gadā "Eften Domina" strādāja ar 12,797 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 97,3% - līdz 3,011 miljoniem eiro.

Pērn brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā kopumā izlaisti 2,3 miljardiem cigarešu, kas ir par 41% mazāk nekā 2008.gadā, liecina Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

Cigarešu apjoma kritums šajā periodā vērojams gan ievestajām, gan Latvijā ražotajām cigaretēm. Ievestās cigaretes realizētas par 39% jeb par 1,3 miljardiem mazāk nekā 2008.gadā, savukārt Latvijā ražoto cigarešu realizācija samazinājusies par 53% jeb par 274 miljoniem cigarešu.

Kopējais brīvā apgrozījumā laisto cigarešu apjoma samazinājums, pie tam samazinājuma tempi ar katru mēnesi pieaugot, esot galvenais iemesls straujajam akcīzes nodokļa ieņēmumu kritumam. Tikai 11% no pērn patēriņam nodotajām cigaretēm ir Latvijā saražotās. Faktiski vienīgais cigarešu ražotājs Latvijā SIA British American Tobacco Latvia kopš pērnā gada oktobra ir pārtraucis cigarešu ražošanu.

Saskaņā ar legālo smēķu tirgotāju aplēsēm augošā nelegālā cigarešu tirgus dēļ valsts akcīzes nodoklī pērn neieguva 80 miljonu latu, bet šogad summa varētu pārsniegt 100 miljonus latu, ja nelegālo cigarešu tirgus turpinās pieaugt, ziņo Diena.lv.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi rūk, jo nodoklis, pēc tabakas izstrādājumu tirgotāju aplēsēm, tika kāpināts pārāk strauji, secinājis laikraksts Diena. Atpakaļceļu, samazinot nodokli, nav iespējams veikt, līdz ar to vienīgais ceļš ir aktīvāk cīnīties ar nelegālo cigarešu piedāvātājiem. Tālab Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadībā top rīcības plāns. Arī alkohola ražotāji uzskata, ka nepieciešams rīcības plāns nelegālā alkohola aprites apkarošanai.

«Tie ir tie miljoni, kas Latvijas budžetā tiek meklēti ar uguni - pensijām, algām, pabalstiem...» Dienai sacīja Philip Morris Latvia pārstāve Adriāna Kauliņa. Nelegālās cigaretēs tuvojas 50% atzīmei - tas nozīmē, ka katra otrā Latvijā izsmēķētā cigarete iegādāta, nemaksājot nodokli. Akcīzi nedrīkst necelt, jo to prasa ES normatīvi, taču tās kāpināšana vairāk nekā trīskāršā apmērā, pēc Philip Morris Latvia un arī British American Tobacco Latvia pārstāvju teiktā, 2007.-2009. gadā notika pārāk strauji.

Pagāja vien diennakts pēc premjera Medvedeva tikšanās ar ietekmīgo lobiju Ārvalstu investīciju konsultatīvo padomi nedēļas sākumā, kad ārvalstu kapitāls no tās pašas mutes nu jau plašsaziņā dabūja dzirdēt skarbus vārdus un satraucošas ziņas.

Proti, uz smēķēšanas ierobežošanu vērstajā likumprojektā par nodokļu astoņkārtīgu celšanu tabakas izstrādājumiem no 2015. gada un vēl dažiem ierobežojumiem jau tūlīt un tagad tiek paģērēts cigarešu reklāmas, attiecīgo kompāniju sponsorēšanas tiesību un cigarešu tirdzniecības kioskos aizliegums. Likumprojektam apstiprināšanai parlamentā jābūt līdz mēneša beigām.

Savās vietās likumprojektā paliek apņemšanās no 2015. gada janvāra aizliegt cigarešu mazumtirdzniecību mazākos veikalos, arī smēķēšanu publiskās vietās – restorānos, bāros un paaugstināt nodokli no pašreizējiem 510 rubļiem par 1000 cigaretēm uz 4000 rubļiem (70,76 lati). Latvijā 1000 cigaretes pašlaik tiek apliktas ar vismaz 52 latu nodokli, kas līdz 2018. gadam augs līdz 64 latiem par attiecīgo daudzumu kā minimālo piemērojamo nodokli.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, aptuveni par 9% samazinājies izsniegto akcīzes nodokļu marku daudzums, DB informēja VID Komunikāciju nodaļa.

Šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu marķēšanai izsniegti 19,07 milj. akcīzes nodokļa marku, bet tabakas izstrādājumu marķēšanai izsniegti 30,4 milj. marku. Savukārt pagājušā gada attiecīgajā periodā alkoholisko dzērienu marķēšanai bija izsniegtas 19,6 milj. marku, bet tabakas izstrādājumu marķēšanai – 34,75 milj. marku.

Samazinājums esot skaidrojams ar ievērojamu akcīzes nodokļa likmju palielināšanu tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar šo produktu cenu kāpumu, kopējo ekonomisko rādītāju un patērētāju pirktspējas lejupslīdi.

VID norāda, ka jau 2009.gadā akcīzes nodokļa markas pārtrauca saņemt vairāki nodokļa maksātāji, piemēram, SIA British American Tobacco Latvia pagājušā gada otrajā pusgadā slēdza Latvijas cigarešu ražotni, kurā saražoto cigarešu īpatsvars 2008.gadā aizņēma aptuveni 15% no kopējā cigarešu tirgus Latvijā.

Visvairāk mazumtirdzniecībai šā gada deviņos mēnešos novirzītas Winston, More un Chesterfield markas cigaretes, rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati. Tām seko Marlboro, Monte Carlo un Wall street. Savukārt septītajā vietā atrodas Red&White, astotajā – Kent, devītajā - Bond, bet desmitnieku noslēdz Caines.

Savukārt lielākie tabakas izstrādājumu importētāji pēc realizētās produkcijas vērtības latos šā gada deviņos mēnešos bija SIA Philip Morris Latvia, SIA Baltic sales network, SIA British American Tobacco Latvia, SIA Rasta 1 un SIA Tabakas nams grupa.

VID norāda, ka patēriņam Latvijā nodoto tabakas izstrādājumu apjomu izmaiņas tiešā veidā ietekmējušas akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tā kā ieņēmumi par cigaretēm veido 96% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem, vislielākā ietekme uz budžeta ieņēmumiem ir no legālo cigarešu apjomu izmaiņām.

Kopš 2009.gada sākuma strauji kritās legālo cigarešu apjomi, taču 2010.gada laikā legālā cigarešu tirgus apjomi nostabilizējušies, savukārt pērn rādītāji liecina par tirgus atveseļošanos.

Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) informē, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kā rezultātā no veikalu plauktiem pazudīs Latvijā populāra alternatīva smēķētājiem – nikotīna spilventiņi.

Asociācijas pārstāvis Matiass Baltes (Matthias Baltes, British American Tobacco vadītājs Baltijā): “Ar atbildīgajām institūcijām vairāk nekā gadu diskutējām par šiem jautājumiem, cenšoties pārliecināt par to, ka šāda pieeja būs neefektīva un radīs virkni defektu Latvijas ekonomikā, jo faktiski nepastāv likumā noteiktajiem ierobežojumiem atbilstošu produktu. Un tā arī būs realitāte jau no 2025.gada 1.janvāra – legāli Latvijā iegādāties nikotīna spilventiņus nebūs iespējams. Un ir skaidrs, ka patērētāji meklēs alternatīvas iegādes iespējas vai atgriezīsies pie tradicionālo tabakas produktu lietošanas.”

LTA informē, ka apstiprinātā likuma redakcija principā aizliegusi nikotīna spilventiņu apriti Latvijā, jo likumā iekļautajām normām (proti, 4 mg/gr nikotīna limita ierobežojums nikotīna spilventiņiem) atbilstoši produkti netiek ražoti nekur pasaulē. Tādējādi apstiprinātais regulējums dos iespēju attīstīties kontrabandai, nelegālai un nekontrolētai tabakas produktu apritei.

Patērētāju vidū vispopulārākās cigarešu markas, šā gada pirmajā pusgadā, ir Winston, Marlboro un Monte Carlo, liecina VID dati.

Aiz tām seko Bond, L&M, Red&White, Kent, Wall Streeet, Partner, bet desmitnieku noslēdz cigarešu marka More.

Savukārt lielākie tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji pēc realizētās produkcijas vērtības latos bija SIA Philip Morris Latvia, SIA British American Tobacco Latvia, SIA JTI Marketing and sales un SIA Tabakas nams grupa.

Šā gada trīs mēnešos mazumtirdzniecībai novirzīti 383,1 milj. cigarešu, kas ir par 160 milj. cigarešu jeb par 29% mazāk nekā 2009.gada attiecīgā periodā. Pērn novērotais stabilais legālo cigarešu realizācijas apjomu kritums turpinās arī 2010.gadā, ko galvenokārt veicināja akcīzes nodokļa likmes kāpuma izraisītais straujais cenu pieaugums.