Tirdzniecība un pakalpojumi

Brīvdabas muzeja Mūsdienu Amatniecības festivālam rekordliels apmeklētāju skaits

Ilze Žaime, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

«Etnogrāfiskais Gadatirgus jūnijā ir kļuvis par tradicionālu pasākumu, kas, tuvojoties savai 50.gadskārtai, ir neatņemams pasākums daudziem apmeklētājiem un dalībniekiem. Ar to tiek atklāta vasaras tirdzniecības un festivālu sezona. Taču, sasniedzot savu 9.gadu, Mūsdienu Amatniecības festivāls vēl aizvien ir jauns. Tas ir sasniedzis to vecumu, kad tam tāpat kā bērnam ir pienācis laiks mainīties un attīstīties,» stāsta direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Mūsdienu Amatniecības festivāla apmeklējums ir mainīgs, taču kopumā festivāls vēl aizvien nes Brīvdabas muzejam peļņu, viņa teic. Iepriekšējos gados apmeklētāju skaits bija sācis kristies, taču šogad pasākums ir norisinājies veiksmīgi un tam bijis rekordliels apmeklējums - 8575 viesi. Festivālu 2018.gadā apmeklēja 6217 viesi, 2017.gadā - 7424.

Kā iemesls apmeklējuma svārstībām varētu būt neizdevīgs pasākuma norises laiks. «Augustā cilvēki ir bijuši jau gana daudz pilsētu svētkos, amatnieku izstrādājumus redzējuši jau gana daudz. Augustā cilvēki domā arī par to, ka jāgatavojas skolai un studijām. Ir jāsāk vairāk domāt par naudas līdzekļiem. Vienlaicīgi ar Mūsdienu Amatniecības festivālu notiek 3 būtiski pasākumi,» stāsta K.Kūla.

Ir pasākumi, kas muzejam nes finansiālus zaudējumus. Lai šādas situācijas risinātu, muzeja vadība ik gadu plāno svētku kalendāru, dažkārt tie tiek sapludināti kopā, mainīti. Taču ir tradicionāli gadskārtu ieražu svētki, kuri tiks svinēti neatkarīgi no tā, vai apmeklētāju skaits ir pietiekams un vai tie nes peļņu. Veļu vakars un Maija dziedājumi ir šo mazāko svētku skaitā, taču, piemēram, Maija dziedājumi ir iekļauti Latvija Kultūras kanonā un atcelt šos svētkus muzejs negrasās to nozīmes mūsu kultūrā dēl. Muzeja pienākums ir izglītot apmeklētājus un iepazīstināt ar šīm tradīcijām.

Tāpat arī Mūsdienu Amatniecības festivāls ir ieņēmis nozīmīgu vietu savā nozarē. K.Kūla uzsver: «Ļoti būtiski ir tas, ka Mūsdienu Amatniecības festivāls ir ieguvis papildu vērtību, par ko mēs, iespējams, īpaši nebijām domājuši. Tas ir kļuvis par labu starta platformu jauniem amatniekiem, jauniem censoņiem.» Pēc dalības festivālā Brīvdabas muzejā, jaunos amatniekus labprātāk atzīst un uzņem dalībai arī citos gadatirgos. Tā ir vieta, kur dalībnieki ierodas, lai apmainītos ar idejām. K.Kūla stāsta: «Es esmu dzirdējusi no vairākiem apmeklētājiem atsauksmes, ka šis tirgus ir patīkamāks, jo te nav tik lieli cilvēku pūļi. Tirgus ir pārskatāms un to var baudīt.»

Pēc šogad aizvadītā festivāla muzeja pārstāve Harita Maniņa secina: «Tas, ka jauno amatnieku skaits, kuri ir izturējuši atlasi un tiek uzaicināti piedalīties festivālā, ar katru gadu pieaug, liecina, ka amatniecība Latvijā ir dzīva un turpina attīstīties. Arī festivāls kā platforma joprojām ir būtiska jaunajiem meistariem, lai pierādītu savu varēšanu un satiktu potenciālo pircēju.»

Par pasākumiem muzejs informē sabiedrību gan ar sociālo tīklu paziņojumiem, gan vides reklāmām, kā arī par pasākuma vēstnešiem kļūst paši amatnieki, kas par savu dalību gadatirgū informē savus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Brīvdabas muzejā moderno tehnoloģiju nav un nebūs

Ilze Žaime, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 16.aprīlī izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Pāri laikiem", kas veltīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 100.gadadienai un tā darbībai, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpuses jeb aversa centrā ir attēlota sieviete, kura ar menti maisa mīklu abrā. Virs attēla ir attēlots vērpjamā ratiņa rats jeb ritenītis, kamēr attēla abās pusēs ir redzami seni darbarīki un sadzīves priekšmeti - miltu liekšķere, karošu koks ar karotēm, zivju nesamais grozs, vangale, lize un linu lāpstiņa jeb sprēslīca. Monētas aversa augšpusē puslokā ir uzraksts Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Savukārt monētas aizmugures jeb reversa centrā ir attēlots vīrietis, kurš ar cērti jeb siļu kapli gatavo sili. Virs attēla ir attēloti saku koki, bet abās pusēs attēlam redzami darbarīki - šļute (slīperu cirvis jeb platasmens cirvis), līcenis jeb slīmests, urbis, vienroce, vienroces grābeklītis un graudu lāpsta jeb liekšķere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Muzejs un Ventspils Komunālā pārvalde ir veiksmīgi parakstījuši būvniecības līgumu ar būvfirmu SIA “Warss+” par Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecības turpināšanu Riņķa ielā 2, Ventspilī.

Pēc sākotnējā līguma laušanas ar SIA “Ostas celtnieks” tika izsludināts jauns publiskais iepirkums, kas ir sekmīgi noslēdzies ar minēto būvfirmu SIA “Warss+”.

Pēc būvniecības līguma parakstīšanas ir uzsākti sagatavošanās darbi, lai tuvāko 2 nedēļu laikā atsāktu Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecību. Būvniecības 1. posmā tika daļēji izbūvētas ēkas nesošās konstrukcijas, savukārt 2. posmā SIA “Warss+” pabeigs dzelzsbetona konstrukcijas izbūvi un ēkas iekštelpu un fasādes apdares darbus, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Būvdarbu izpildes termiņš ir 2023.gada decembris.

Jaunajā muzeja ēkā plānota jauna, pastāvīgā ekspozīcija “Pie jūras un zemēs: Ziemeļkurzemes tradicionālais dzīvesveids 19.-20. gadsimtā”, ko veido Ventspils muzejs sadarbībā SIA “Dd Studio”, kas ir izstrādājuši ekspozīcijas māksliniecisko koncepciju un to realizēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noslēdzies sešus gadus ilgais process - Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka ir gatava un nodota ekspluatācijā, informē Ventspils muzejs.

2018.gada 17.janvārī tika parakstīts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība" īstenošanu.

Šī projekta ietvaros Ventspils muzejs kopā ar Ventspils komunālo pārvaldi īstenoja divas aktivitātes - infrastruktūra Ventspilī, dienvidrietumu rajonā, Pelēkās kāpas sasniedzamībai un saglabāšanai un Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja apbūve.

Jaunās laipas uz jūru un stāvlaukums Ventspils Dienvidrietumu rajonā pieejams jau no 2018.gada septembra.

Darbi, kas saistīti ar muzeja jauno ēku - projektēšana, būvniecība, ekspozīcijas izveide, aprīkojuma sagāde un uzstādīšana arī beidzot ir noslēgušies. Pēc SIA "Balts un Melns" izstrādātā būvprojekta būvdarbus 2021.gada jūnijā uzsāka SIA "Ostas celtnieks". Diemžēl, uzņēmums nespēja pildīt savas saistības, un līgums 2022.gada septembrī tika pārtraukts, norāda muzejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Komentāri

Pievienot komentāru