Pakalpojumi

Būt vai nebūt gads

Elīna Pankovska, 14.01.2019

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Restorānu nozares pārstāvji izsakās skarbi par nākotni, cerības liek uz samazināto PVN likmi

Jaunā gada prognozes ēdināšanas nozarē īpaši neatšķiras no pagājušā gada vērtējuma. Proti, aktuālākais jautājums ir saistīts ar vēlmi nozarē ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Ēdināšanas biznesa pārstāvji uzskata: ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas faktiski būtu glābšanas riņķis, kas palīdzētu nozarei sakopties un iziet no ēnu ekonomikas. Šobrīd restorāni balansē uz izdzīvošanas robežas, bet daži savu pastāvēšanu jau ir beiguši. Tā norāda pirms gada dibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB). Nozare vēlētos, lai jau no šā gada ēdināšanas nozarei tiktu piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Tomēr, lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. LRB biedrības vadītājs Jānis Jenzis, runājot par pēdējā gadā paveikto, atzīmē, ka nozare pakāpeniski kļūst «baltāka», bet ar esošo nodokļu slogu tās pašsakārtošanās rezerves ir gandrīz izsmeltas. Proti, turpina palielināties nozares nodokļu parādi.

Jāatgādina, ka LRB un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojušās par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei. Tomēr tagad, jaunas valdības veidošanās gaitā, ir parādījušās arī šaubas, vai noslēgtā vienošanās vēl būs spēkā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Domājot par nozares nākotni, šis gads būs izšķirošs – būt vai nebūt Latvijas restorāniem. Un tās nav spekulācijas,» skarbi norāda J. Jenzis. Viņš uzsver, ka pagājušajā gadā vien savu darbību izbeiguši desmitiem restorānu, tostarp no deviņiem LRB valdes locekļiem septiņi ir aizvēruši vai pārdevuši kādu no saviem restorāniem. «Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aplēsēm, no Latvijas katru gadu aizbrauc vairāk nekā 12 tūkst. cilvēku darbaspējīgā vecumā. Tas nozīmē, ka Latvija vairāk nekā desmit gados ir zaudējusi aptuveni 170 tūkst. cilvēku darbaspējīgā vecumā, bet joprojām valsts nav radījusi mehānismu, kā kompensēt darbaspēka trūkumu, kas ir viens no galvenajiem ekonomisko attīstību bremzējošiem faktoriem. Lai nodrošinātu dzīves stila un restorānu nozares saglabāšanu Latvijā, ir nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus darbaspēka pieejamības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai. Vienlaikus jāatzīmē, ka ir LRB un politisko partiju parakstītais memorands par atbalstu nozarei, kā arī atbalsts pazeminātajam PVN vismaz 12% apmērā, kas vieš cerības, ka iesāktais darbs turpināsies un restorānu nozarei sāksies labāki laiki. Tāpēc pašlaik notiek darbs pie ekonomiskās modelēšanas, lai PVN samazinājums būtu fiskāli neitrāls. Ir cerības panākt nozares ģenerālvienošanos,» uzsver J. Jenzis. Viņš piebilst, ka ēdināšanas nozare paļaujas uz sociālā dialoga spēku un to, ka valsts uzklausīs nozari un palīdzēs, nevis ignorēs reālo situāciju un aprobežosies ar padomju laika pamācībām. Valstij ir jāuzticas uzņēmēju ieteikumiem, īpaši, ja pati nozare, nevis iestādes, ir veikusi nopietnu izpēti un analīzi.

Visu rakstu Būt vai nebūt gads lasiet 14. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!