Jaunākais izdevums

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7 % un specializētajos būvdarbos – par 19,7%.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, lielākais produkcijas apjoma pieaugums (2,2 reizes) bija specializēto būvdarbu jomā, kas saistīti ar būvdarbu pabeigšanu (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.).

Kāpums par 79,8 % bija arī ēku nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbos, bet par 2,9 % – citu specializēto būvdarbu jomā. Savukārt būvniecības apjoms saruka elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,5 %.

Produkcijas apjoma pieaugums bija inženierbūvniecības nozarēs: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 15,2 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 10,1 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pārējā inženierbūvniecībā – par 51,9 %. 2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,5 %, tai skaitā kritums ēku būvniecībā par 16,5 % un inženierbūvniecībā – par 2,3 %, bet kāpums bija specializētajos būvdarbos – par 5,8 %.

2018. gada 3. ceturksnī izsniegtas 940 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 251,8 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 701 būvatļauja ar paredzamo platību 181,4 tūkst. kvadrātmetru. Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 579 būvatļaujas (paredzamā platība 125,1 tūkst. kvadrātmetru). Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 348 būvatļaujas par kopējo platību 257,6 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 231 būvatļauja ar paredzamo platību 131,5 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 65 būvatļaujas par kopējo platību 93,8 tūkst. kvadrātmetru, no tām 45 izsniegtas jaunbūvēm ar kopējo platību 66,9 tūkst. kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts kontrole: Administratīvais slogs privātmāju būvniecībai ir pārāk sarežģīts

Db.lv, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Trešajā ceturksnī izsniegtas 1023 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7 %, inženierbūvniecībā – par 2,1 % un specializētajos būvdarbos – par 2,4 %. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 24 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 4,6 %.

Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,6 % un citos specializētos būvdarbos – par 27,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības procesa dokumentu aprite no nākamā gada plānota elektroniski

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 18. septembrī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā, lai no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē EM.

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FIDIC jāievieš visos valsts iepirkumos

Jānis Uzulēns - Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) valdes loceklis, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos.

Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vēta pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90. gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018. gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 47,7 %, inženierbūvniecībā – par 27,8 % un specializētajos būvdarbos – par 21,5 %.Produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, bija inženierbūvniecības nozarēs: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 30,8 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 40,3%. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pārējā inženierbūvniecībā – par 12,8 %. Nozīmīgs apjoma pieaugums (1,3 reizes) bija specializēto būvdarbu jomā, kas saistīti ar būvdarbu pabeigšanu (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.).

Kāpums bija arī citu specializēto būvdarbu jomā – par 21,2 %. Savukārt būvniecības apjoma kritums bija elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 6,9 %.2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 3,9 %, tai skaitā ēku būvniecībā – par 8,1 %, inženierbūvniecībā – par 11,3 % un specializētajos būvdarbos – par 3,3 %.Izsniegtās būvatļaujas 2018. gada 2. ceturksnī izsniegtas 924 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 231,8 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 708 būvatļaujas ar paredzamo platību 166,3 tūkst. kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības informācijas sistēmā 2018. gada 19. decembrī ir izsniegta pirmā e-būvatļauja, un tas nozīmē, ka būvniecības ieceres un būvprojekta saskaņošanas process ir noticis digitālā vidē, informē Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāve Egita Diure.

Būvatļauju ir izsniegusi Stopiņu novada būvvalde uzņēmumam «Bonava Latvija» daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūvei Stopiņu novada Dreiliņos.

Lai gan būvniecības ieceres un būvprojekta e-saskaņošana Latvijā jau ir iespējama no šī gada vidus un elektroniskā vidē jau darbojas daudzi būvniecības procesa dalībnieki, kā arī ir iesniegti vairāki iesniegumi, šis ir pirmais gadījums, kad dokumentu aprite ir uzsākta un pabeigta e-vidē un būvnieks jau šodien faktiski var uzsākt darbus būvlaukumā.

Gan būvniecības iesnieguma iesniegšana, gan tehnisko noteikumu pieprasīšana un izsniegšana, kā arī būvprojekta iesniegšana un visbeidzot – būvatļaujas izsniegšana un atzīme par būvdarbu nosacījumu izpildi ir notikusi elektroniski. Tas noticis laika posmā no 2018. gada 16. augusta līdz 19. decembrim. Tā kā šajā laikā ir bijusi arī termiņa iesaldēšana, jo no dokumentu iesniedzēja bija nepieciešama papildu informācija, faktiskais būvatļaujas saņemšanai nepieciešamais laiks bija 77 dienas. Tas ir daudz augstāks rādītājs nekā līdz šim vidēji, kad dokumentu saskaņošana notika papīra formātā. Saskaņā ar Pasaules Bankas Doing Business reitingu Latvijā vidēji ir nepieciešamas 192 dienas būvprojekta saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

No 3.novembra minimālā bruto alga būvniecības nozarē – 780 eiro

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē.

Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.

«Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,» sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, «noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.»

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: «Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt ar būvprojektu ekspertīzēm?

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos, tajā skaitā attiecībā uz būvprojekta ekspertīžu veikšanu un to faktisko nozīmi būvniecības procesā. Par minēto notiek aktīva diskusija Būvniecības padomes dalībnieku un nozares pārstāvju vidū, taču, manuprāt, šāda diskusija ir neauglīga vairāku apsvērumu dēļ.

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis – sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Tātad normatīvais regulējums prasa jebkuru eksperta iebildi par projekta risinājumu pamatot ar normatīva vai standarta prasībām.

Man pieejama trīs Latvijas uzņēmumu statistika par veiktajām ekspertīzēm pēdējos trīs gados. Kopā minētie uzņēmumi veikuši 630 ekspertīzes un tikai 5 gadījumos izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai. Pārējos gadījumos būvprojektos veikti labojumi un ieviestas korekcijas. Statistika ir graujoša, taču mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc ir tieši tā un ne citādi – iespējams, būvprojektu kvalitāte bijusi šaubīga, kas liecina par to izstrādātāju neprofesionalitāti, bet, iespējams, piedodiet, būveksperti ir “izspiedēji” vai arī skrupulozi dara savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Noslēgti 90 % līgumu ar komunikāciju tīklu uzturētājiem par BIS lietošanu

Zane Atlāce - Bistere, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kurzemes jūrmalā māju sev ceļ slavenais basketbolists Kristaps Porziņģis

Monta Glumane, 11.10.2018

Kā liecina neoficiāla informācija, Nīcas novadā, jūras krastā top arī basketbolista Kristapa Porziņģa māja.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Merko Ehitus: Tirgus situācijas dēļ tiek atlikta jauno būvniecības projektu uzsākšana

Db.lv, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasūtītājam par vienu un to pašu darbu nav jāmaksā divreiz!

Svetlana Mjakuškina - Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esam starpstadijā – ir parādījušies ārējie klienti, strādājam ar citiem pasūtītājiem, taču daļa no administratīvās puses mūs joprojām cieši saista ar banku»

Tā intervijā DB atzīst Edgars Miļūns, likvidējamās ABLV Bank grupā ietilpstošās SIA Pillar Management izpilddirektors, AS New Hanza Capital valdes priekšsēdētājs. Jāatgādina, ka tieši pirms gada nogranda ziņa par ABLV bankas likvidāciju, raisot neziņu arī par tās lielo nekustamā īpašuma «saimniecību» un iecerēto New Hanza teritorijas attīstību Rīgas centrā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā pabeidzāt 2018. gadu?

Ņemot vērā februāra notikumus un to sekas, teiktu, ka gadu beidzām ļoti labi. Pillar grupa ietver sevī pilnu nekustamā īpašuma attīstīšanas ciklu. Sākotnēji tā apkalpoja pamatā vienu pasūtītāju un, protams, līdz ar tā grūtībām mūsu ikdiena būtiski mainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fromane: Ir jārīkojas, lai piesaistītu viesstrādniekus

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī nākamgad, taču tas līdzi nes neatrisinātus jautājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par «Rail Baltica» projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai nākamgad jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Būvniecībā pēdējos trīs gados panākts ievērojams progress – ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies krietni straujāk nekā valstī kopumā, turklāt nozare ir vien pāris soļu attālumā no Latvijā pirmās ģenerālvienošanās, ar kuru iecerēts noteikt ievērojami augstāku minimālo algu par valstī noteikto. Ģenerālvienošanos, demonstrējot pārliecinošu atbalstu, parakstīja vairāk nekā puse būvniecības nozares, taču tās tālākais liktenis tiks lemts janvāra vidū Saeimā, kur vēlreiz skatīs grozījumu Darba likumā. Tas paredz iespēju vienoties par samazinātu virsstundu apmaksas likmi, ja ar ģenerālvienošanos tiek būtiski celta minimālā alga.

Būvniecības nozare šogad savu spēju sadarboties demonstrējusi arī darba drošības jomā. Ar lielāko būvniecības uzņēmumu atbalstu tapis Latvijā unikāls darba drošības video materiāls, kuru paredzēts izmantot kā papildmateriālu darbinieku apmācībās, tādējādi veicinot to informētību un izpratni par darba drošību. Video ir ne tikai korekti izskaidrotas būtiskākās darba drošības prasības, bet arī dzīvā un aizraujošā formā uzrunāti būvniecībā nodarbinātie, liekot aizdomāties, ka tikai katra paša modrība un informētība būs izšķirošais faktors drošam darbam būvlaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. oktobri Būvniecības informācijas sistēma (BIS) nodrošinās pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti.

«Šis ir vēsturisks moments – Latvija ir kļuvusi par būvniecības nozares digitalizācijas līderi, nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentācijas apriti – no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā,» norāda Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina.

BVKB ir BIS pārzinis kopš 2017. gada sākuma. Birojam uzsākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd BIS ir izveidots vairāk nekā 92 220 būvniecības lietu.

Sistēmas attīstīšana tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Būvniecības informācijas sistēmas attīstība. 1.kārta (Nr.2.2.1.1./17/I/021)» ietvaros. Šobrīd saskaņošanā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir dokumentācija arī projekta 2.kārtas īstenošanai. Galvenais projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus būvniecības pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pieejamību un veicinot caurskatāmību. BIS veidota, tās attīstīšanā iesaistot nozari un potenciālos lietotājus – līdz šā gada jūlijam kopumā notikušas 45 darba grupas, kurās piedalījās 488 dalībnieki no 43 iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Komentāri

Pievienot komentāru