Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Turklāt saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem lielākā daļa pieejamo dzīvokļu jaunajos projektos vēl ir tikai būvniecības stadijā un šobrīd tiek pārdoti par vidēji 127 000 eiro jeb 2120 eiro kvadrātmetrā, neieskaitot autostāvvietu un noliktavu. 2021. gadā, neskatoties uz pandēmijas ietekmē notikušo cenu pieaugumu, bija vērojama liela iedzīvotāju interese par īpašuma iegādi, kas rezultējās ar pēdējos gados vislielāko noslēgto darījumu skaitu.

Izskaidrojumi tam noteikti ir vairāki – gan cilvēku ieradumu maiņa, piemēram, darbs no mājām, un veiktie uzkrājumi, kurus gribas jēgpilni ieguldīt, gan vēlme pēc funkcionāla, energoefektīva, lētāk uzturama mājokļa un nelielais piedāvājums mājokļu tirgū. Nav noslēpums, ka šobrīd to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas iegādāties mājokli jaunajā projektā, ir daudz lielāks nekā tirgū pieejamais īpašumu skaits. Turklāt daudzi ir gatavi iegādāties vēl būvniecības stadijā esošu mājokli, nemaz negaidot, kad tas tiks nodots ekspluatācijā.

Lai arī pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir būtisks faktors, kas ietekmē piedāvājumu un attiecīgi arī iespējamās mājokļu cenas, visa pamatā tās būtiski ietekmējušas tieši pieaugošās būvniecības izmaksas. 2020. gadā, sākoties pandēmijai, vairums uzņēmumu saskārās ar izejvielu piegāžu problēmām: būvmateriālu piegādes tika kavētas, bet esošie krājumi izsīka, tāpēc strauji pieauga izejvielu, piemēram, koka, metāla, cementa un betona cena. Neviens nebija gatavs tik pēkšņām izmaiņām. Vairākiem nekustamo īpašumu attīstītājiem nācās savus projektus pat iepauzēt.

Lai arī ar esošo situāciju esam apraduši, nebūt nevar teikt, ka viss jau ir aiz muguras. Piegāžu ķēžu problēmas joprojām eksistē un, visticamāk, Baltijas tirgu tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs arī cementa pieejamība Skandināvijā, jo lielākie cementa ražotāji Zviedrijā ir saskārušies ar ievērojamiem kaļķakmens ieguves ierobežojumiem vides aizsardzības vārdā. Tas nozīmē, ka šogad cementam Zviedrijā, visticamāk, tiks noteiktas kvotas, līdz ar to augs pieprasījums, un tas jūtami ietekmēs cementa un betona izstrādājumu cenas visā Baltijā.

Krasu cenu pieaugumu piedzīvojusi arī degviela, dabasgāze, siltums un elektrība. Lai arī tas tiek skaidrots kā dažādu apstākļu sakritības rezultāts, skaidrs ir viens – būtisku robu savos naudas maciņos izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums, kura darbā ir svarīga preču vai izejvielu piegāde. Vēl viens faktors, kas būtu jāmin attiecībā uz būvniecības izmaksu pieaugumu, ir darbaspēka pieejamība. Bezdarbs Rīgā šobrīd tuvojas 3–4% atzīmei jeb situācijai, kad strādā visi, kas to vēlas.

Kas veido mājokļa kvadrātmetra cenu?

Jebkurš īstenots projekts sākas ar ideju. Gluži tāpat ir ar jaunām mājvietām. Lai realizētu projektu, ir nepieciešams ne vien projekts, bet arī zeme, kur būvēt, tāpēc tieši zemesgabala iegāde ir pirmais solis, ko veic nekustamo īpašumu attīstītāji.

Zeme. Tas var būt neapbūvēts zemesgabals, piemēram, pļava, vai arī gluži pretēji, – apbūvēta zeme, kas prasīs papildu investīcijas esošo ēku demontāžai vai atjaunošanai. Zemes vērtību nosaka tās atrašanās vieta gan mikro (vai tuvumā atrodas parks, mežs, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes u. c.), gan makro līmenī (vai zeme atrodas pilsētas centrā vai kādā no mikrorajoniem utt.). Gan zemesgabala iegādes izmaksas, gan tālāko apbūvi var būtiski ietekmēt arī dažādi iespējamie apgrūtinājumi, piemēram, ceļa servitūti vai ielu sarkanās līnijas. Ja tiek iegādāta jau apbūvēta zeme pilsētas centrā vai konkrēta ēka, ko plānots renovēt, papildu apgrūtinājumus var radīt tās atrašanās pilsētas vēsturiskajā teritorijā vai ēkas kultūras pieminekļa statuss. Zemes iegādes izmaksas Rīgā 2021. gadā atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas un atļautās izmantošanas augušas pat par 20–25%.

Zemesgabala platība un apbūves nosacījumi. Jauno projektu cenu un attiecīgi izmaksas par kvadrātmetru noteikti ietekmē arī tas, kāda ir iegādātās zemes platība un konkrētās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Jo vairāk un jo augstākas ēkas iespējams uzcelt, jo vairāk jaunu mājokļu iespējams piedāvāt pircējiem. Tāpat zemes platība ietekmē arī to, cik obligāto automašīnu stāvvietu, bērnu rotaļu laukumu un zaļo zonu varēs zemesgabalā ierīkot, ņemot vērā valstī noteikto normatīvo aktu prasības. Ir skaidrs, ka papildu izmaksas veidosies arī tad, ja iegādātā zemes platība ir par mazu, lai uz tās izvietotu būvniecības procesam nepieciešamo būvtehniku un materiālus, kā rezultātā nepieciešama papildu zemes īre. Nereti tas sadārdzina arī visu būvniecības loģistiku, jo piegādāt un izvietot būvmateriālus ir daudz sarežģītāk. Tāpat būtisks aspekts, kas var radīt papildu izmaksas, ir inženiertīklu izbūve: ir būtiska atšķirība, vai tie jāizbūvē pilnīgi no jauna, vai arī pastāv iespēja pieslēgties jau esošajiem tīkliem.

Projektēšana un būvniecība. Divas no būtiskākajām pozīcijām, kas ietekmē jauno mājokļu cenu, ir projektēšana un būvniecība. Ja mājokļu attīstītājam nav savas pastāvīgas komandas, kas veic projektēšanu un nodrošina, ka visas zināšanas paliek uzņēmumā, jebkurš ārpakalpojums rada papildu izdevumus. Būvniecības izmaksas savukārt ir atkarīgas no vairākiem mainīgajiem – gan būvējamās ēkas gabarītiem, gan izvēlētās būvniecības tehnoloģijas, piemēram, vai paredzēts izmantot blokus vai dzelzsbetona plātnes. Tāpat būvniecības tāmi var ietekmēt zemesgabala ģeoloģija un grunts īpatnības. Visbeidzot, arī jebkurš nestandarta risinājums vai papildu ekstra, piemēram, apakšzemes autostāvvietas izbūve, var ietekmēt būvniecības izmaksu apmēru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksas 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, augušas par 12%, tajā skaitā būvmateriālu izmaksas palielinājās par 17,8%, mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 7,3% un darbaspēka izmaksas – par 4,7%.

Apdare. Mājokļa cenu ietekmē tas, vai dzīvoklis ir ar balto, vai pilno apdari, un kādi apdares materiāli izmantoti. Arī griestu augstums ietekmē būvniecības izmaksas – jo augstāki griesti, jo vairāk būvniecības materiālu nepieciešams un attiecīgi lielākas izmaksas. Liela nozīme izmaksu ziņā ir tam, kāda dzīvoklī ir ventilācijas un apkures sistēma (grīdas apkure vai radiatori) un santehnika. Arī ēkas fasādes veids un tās apdarē izmantotie materiāli – koks, betons, dekoratīvās plāksnes – var ietekmēt mājokļa izmaksas. Jo fasāde sarežģītāka (īpaši elementi, konstruktīvi izvirzījumi, plaši balkoni), jo izmaksas būs lielākas.

Teritorijas labiekārtošana un gudrie risinājumi. Būtisks aspekts ir arī teritorijas labiekārtošana – atpūtas zonas, bērnu rotaļu laukumi, autostāvvietas (ar nojumi vai bez), zaļās zonas utt.

Mūsdienās arvien populārāki kļūst urbānie dārzi, kas pilsētvidi padara mājīgāku un dabai tuvāku. Mājokļa kvadrātmetra cenu var ietekmēt arī tas, vai ēka un tās pieguļošā teritorija ir aprīkota ar dažādiem viedajiem risinājumiem (automatizācijas iespējas, sensori), kas mūsdienās kļūst aizvien pieprasītāki. Tāpat viena no pēdējo gadu inovācijām ir autostāvvietu aprīkošana ar elektrouzlādes iespēju. Jebkurš papildu elements veido un ietekmē mājokļa tirgus vērtību.

Papildu prasības no pašvaldības. Ievērojamu projekta sadārdzinājumu var radīt arī dažādu pašvaldības papildu prasību īstenošana, tajā skaitā blakus esošas infrastruktūras, piemēram, ielas posma izbūve. Šīs izmaksas var veidot pat 5% un vairāk no projekta kopējām izmaksām, kas līdz ar to sadārdzina projektu un ietekmē arī mājokļa kvadrātmetra cenu.

Cenu kritums netiek prognozēts, pieaugums gan

Līdz ar Covid-19 pandēmijas iestāšanos daudzi gaidīja, ka mājokļu tirgus piedzīvos cenu kritumu, līdzīgi kā tas bija ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā. Tomēr jāsecina, ka, lai arī pandēmijas ietekmē atsevišķas nozares ir smagi cietušas, kopumā Latvijas ekonomikai klājas salīdzinoši labi un sabiedrība pirktspēju nav zaudējusi. To pierāda arī fakts, ka 2021. gadā piedzīvots līdz šim pēdējos gados lielākais darījumu skaits mājokļu tirgū.

Šobrīd nav pamatota iemesla, lai runātu par mājokļu cenu samazinājumu. Visticamāk, nekustamo īpašumu cenas joprojām turpinās celties tādā apmērā, kādā pieaugs būvniecības izmaksas. Jau tagad redzam, ka būvniecības izmaksu pieaugums “dzen” uz augšu mājokļu cenas, savukārt inflācija “apēd” algu pieaugumu. Tāpat mājokļu pašizmaksu ietekmēs arī klimata jautājumi, piemēram, ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšana, kas nozīmē, ka pašizmaksa jaunajiem mājokļiem tikai pieaugs, jo normatīvo aktu līmenī pieaugušas ilgtspējas un energoefektivitātes prasības.

Un, protams, nevaram neņemt vērā tirgū esošās piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Dzīvojamais fonds Latvijā joprojām ir neapmierinošs un lielākoties arī neatbilstošs iedzīvotāju prasībām, tāpēc dzīvokļi jaunajos projektos tiek ātri vien iegādāti, tiem esot vēl tikai būvniecības stadijā. Tāpēc, ņemot vērā visu minēto, var apgalvot, ka mājoklis jaunajā projektā par 2000 eiro kvadrātmetrā pašlaik patiešām ir jaunais “lēti”.

Mājokļu cenu kāpums nav vērojams tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Vienlaikus īpašumu cenas Latvijā šobrīd vēl joprojām nav sasniegušas kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas vai citu Eiropas valstu cenu līmeni, tāpēc, visticamāk, tās turpinās kāpt gan būvniecību izmaksu, gan nepietiekamā piedāvājuma ietekmē.

Protams, vienmēr pastāv niecīga iespējamība, ka mājokļu cena varētu samazināties jebkāda veida ārpus kontroles esošu apstākļu un kataklizmu rezultātā, bet tas noteikti ir pēdējais, ko jebkad kāds no mums vēlētos piedzīvot. Tomēr arī šādās situācijās, visticamāk, cenas kristos tikai jau pabeigtiem mājokļiem, jo diez vai kāds no mājokļu attīstītājiem būtu gatavs turpināt projektu attīstību līdzšinējā apjomā, drīzāk mēs piedzīvotu daudzu projektu apturēšanu. Un arī bankas, visticamāk, šādos apstākļos būtiski pārvērtētu savas iespējas un vēlmi izsniegt aizdevumus uz līdzšinēji labvēlīgiem nosacījumiem.

*Atbilde uz jautājumu publikācijas virsrakstā: betons, ja tiek piegādāts ar betonvedēju un tā iestrādei tiek izmantots sūknis, litrā pašlaik maksā aptuveni 0,20–0,25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Bonava Latvija" turpināja darbību gan pie nekustamā īpašuma attīstīšanas, gan pabeigtā nekustamā īpašuma pārdošanas. 2021.gadā turpināti dzīvojamo ēku projekti Dreiliņos, Ropažu novadā un Rīgā - Maskavas ielā, Turaidas ielā, Dumbrāja ielā, Ropažu ielā, Ganību dambī, Vienības gatvē un Tumes ielā.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" noslēdza pirkuma līgumus par nekustamo īpašumu iegādi Bauskas, Ēvalda Valtera un Mazajā Stacijas ielā Rīgā.

2022.gadā plānots pabeigt pārdot dzīvokļus Maskavas ielas, Ganību dambja, Turaidas ielas un Dreiliņu projektos, kā arī turpināt celtniecību un pārdot dzīvokļus sāktajos projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, papildinot kvartāla dzīvojamo fondu ar 96 jauniem un ilgtspējīgiem dzīvokļiem.

Projektā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu ēkas, un to plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, būvniecībā ieguldot aptuveni 40 miljonus eiro.

Decembrī paredzēts uzsākt ceturtās ēkas būvniecību.

Visās trijās ekspluatācijā nodotajās “Krasta kvartāls” ēkās pārdoti jau vairāk nekā 98% dzīvokļu.

“Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot maksimāli tuvu pilsētas centram, kur koncentrēti ne tikai dažādi pakalpojumi, bet arī pieejamas plašākas kultūras un izklaides iespējas. Arī ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā bieži vien ir augstāka nekā citur, vilinot darbspējīgos no citām apkaimēm, līdz ar to ir tikai likumsakarīga centram tuvējo teritoriju attīstība un apdzīvošana. Maskavas forštate šajā ziņā atrodas ļoti pateicīgā situācijā, ko vēl vairāk paspilgtina sakārtota sabiedriskā transporta infrastruktūra, radot visus priekšnosacījumus apkaimei tuvāko 10–20 gadu laikā kļūt par ekskluzīvu pilsētas daļu ar kvalitatīvu dzīvojamo fondu, augsti attīstītu pakalpojumu sektoru un plašām rekreācijas iespējām ar izeju pie Daugavas,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" nodevis ekspluatācijā jauno mājokļu projektu "Vertikāles", kas atrodas Imantā, Dumbrāju ielā, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Izbūvēto būvapjomu veido viena septiņu stāvu un viena 13 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta attīstībā kopā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

"Vertikāles" ir ne tikai līdz šim augstākais "Bonava Latvija" jauno mājokļu projekts, bet arī pagaidām vienīgā attīstītāja realizētā daudzstāvu apbūve Imantā.

Jauno mājokļu projektu "Vertikāles" veido divas dzīvojamās ēkas ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 60 līdz 92 kvadrātmetriem - septiņu stāvu ēkā atrodas 48, bet augstākajā, 13 stāvu ēkā - 86 dzīvokļi.

Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un individuālo ventilāciju ar rekuperāciju. Katrā ēkā izbūvētas koplietošanas telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai, bet ēku cokolstāvā katram dzīvoklim pieejama personīgā mantu noliktava. Augstākās ēkas 12.stāvā visiem kompleksa iedzīvotājiem būs pieejama 118 kvadrātmetru plaša terase.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” šī gada novembrī nodevis ekspluatācijā otro un trešo daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Fjordi”, tādējādi noslēdzot visa projekta būvniecību.

Jaunais dzīvojamo māju komplekss atrodas Ganību dambī Rīgā un to veido trīs sešu stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 150 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti 13,5 miljoni eiro.

Jauno mājokļu projekta “Fjordi” būvniecība tika uzsākta 2019. gadā, apbūvi realizējot divās kārtās.

“Lai arī pēdējos gados Covid-19 ietekmē ir pieaugusi cilvēku interese par dzīvi piepilsētās un lauku reģionos, Rīga un Rīgas centrs nav zaudējis savu aktualitāti un elitāro statusu, līdz ar to mājokļi galvaspilsētas centra apkaimēs joprojām ir augsti pieprasīti. To apliecina arī mūsu pārdošanas rezultāti – projektā “Fjordi” šobrīd pārdoti jau vairāk nekā 90% dzīvokļu,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmajai dzīvokļu ēkai bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot jauno mājokļu ciemata "Dreilinga mājas" Dreiliņos attīstību, novembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 87 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, informē attīstītāja pārstāvji.

No kopumā projektā paredzētajām 16 piecu stāvu ēkām pašlaik pilnībā pabeigtas 13 mājas, viena ir būvniecības stadijā, savukārt atlikušo divu ēku būvniecību plānots sākt nākamā gada nogalē.

Divās jaunākajās ēkās ir attiecīgi 29 un 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39,8 līdz 68,9 kvadrātmetriem. Visiem dzīvokļiem ir izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai dārziņu. Tāpat katram dzīvoklim ēkas pagrabstāvā pieejama individuālā mantu glabātuve, kas iekļauta dzīvokļu cenā. Abās ēkās šobrīd pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 75% dzīvokļu.

Kopējais projekta investīciju apmērs plānots vairāk nekā 55 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs mājokļu segmentā “Bonava Latvija” šī gada novembrī uzsāks pirmo divu piecstāvu dzīvojamo ēku būvniecību ar 120 dzīvokļiem vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā, Ropažu ielā.

Abas ēkas līdz ar degradētās teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada pavasarim. Visa projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro.

Savukārt projekta noslēdzošo – trešo – ēku, kurā būs 100 dzīvokļu, plānots pabeigt 2024. gadā. Vienlaikus ar mājokļu būvniecību tiks labiekārtota arī vairāk nekā 1,6 ha plašā teritorija, veicot tās apzaļumošanu un ierīkojot visu vecumu grupām paredzētas atpūtas un sporta aktivitāšu zonas, kur māju iedzīvotājiem mierpilni un netraucēti pavadīt darbadienu vakarus un brīvdienas.

“Šī projekta vislielākais ieguvums viennozīmīgi ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – attīstītu infrastruktūru, pārdomātu un ērtu satiksmi un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Pat vairāk – Teika pēdējos gados kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, bet vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” drīzumā uzsāks projekta “Krasta kvartāls” noslēdzošās kārtas jeb vēl trīs daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecību Maskavas forštates daļā starp Kojusalas, Maskavas, Grēdu ielām un Krīdenera dambi.

Gandrīz 3 hektārus plašajā zemesgabalā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 500 vienas līdz trīs istabu dzīvokļiem platībā no 28 līdz 73 kvadrātmetriem. Vienā no topošajām ēkām uzsākta arī dzīvokļu pārdošana.

Projekta “Krasta kvartāls” attīstība aizsākta 2018. gadā, ielejot pamatus divām pirmajām ēkām, kas šobrīd jau ir nodotas ekspluatācijā. Drīzumā tiks pabeigta arī projekta trešās ēkas būvniecība. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd pirmajās trīs projekta ēkās pārdoti jau 95% dzīvokļu. Pilnībā “Krasta kvartāls” projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Kopumā “Bonava Latvija” plānotās investīcijas “Krasta kvartāla” attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parka apkārtnē Tumes ielā attīstīs jaunu dzīvojamo ēku projektu “Pīlādžu mājas”, ko veidos viena četru stāvu un divas sešu stāvu dzīvojamās ēkas ar 190 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Pirmās sešu stāvu ēkas būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada rudenī, savukārt visas trīs ēkas pabeigs līdz 2025. gadam.

Projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 16 miljonus eiro.

Dzīvokļu pārdošana pirmajā ēkā jau sākusies, un gatavos mājokļus topošajiem īpašniekiem paredzēts nodot līdz 2024. gada sākumam.

“Ņemot vērā mobilitātes lielo nozīmi, Ziepniekkalns ar attīstīto sabiedriskā transporta infrastruktūru uzskatāms par vienu no visērtāk sasniedzamajām Rīgas apkaimēm. Tajā pašā laikā Ziepniekkalnu varētu raksturot arī kā ļoti pašpietiekamu apkaimi, jo šeit pieejami daudzfunkcionāli tirdzniecības un pakalpojumu centri, sporta un kultūras iestādes, rekreācijas un atpūtas objekti,” saka “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā.

E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmas “Dari digitāli “ ietvaros un aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi.

“Uzņēmēju vidū e-risinājumu izmantošanas apjoms un intensitāte aug, taču bieži vien galvenie šķēršļi to plašākai izmantošanai mēdz būt vajadzības un e-risinājumu izmantošanas ieradumu trūkums. Prieks, ka uzņēmēji arvien biežāk izrāda interesi jaunās pieejas - “digitāli vispirms” iedzīvināšanai, kas ir mūsdienīga saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm, veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu darba vidi un, kas paceļ Latviju jaunā digitālās attīstības līmenī. Piemēram, kopš e-adreses izveides elektroniski nosūtīti jau 3 377 340 ziņojumi, kas pielīdzināmi vairāk nekā 16,9 tonnām ietaupīta papīra,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 29.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš norāda, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešama pragmatiska rīcība pensiju kapitāla naudas plūsmas pārvirzīšanai no vērtspapīriem uz reāliem aktīviem — zemi, mežiem, energoefektīvām mājām, vienlaikus ar nodokļu instrumentiem balinot privātmāju būvniecības segmentu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Siltais rudens mazina koksnes cenas

Tēma. Nodarbinātība Latvijā. Vai virzība no tirgus ekonomikas uz sociālismu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 mājokļu attīstītāji pēc pārdošanas ieņēmumiem

Db.lv, 04.02.2022

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "Bonava Latvija" attīstītās "Dreilinga mājas", kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā “Blūmendāles mājas”, kas atradīsies Ķengaragā, Prūšu ielā.

Pirmo ēku ar 58 dzīvokļiem paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada rudenim, savukārt visa projekta, ko veidos četras piecu stāvu ēkas ar 232 dzīvokļiem, būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam, investējot 19 miljonus eiro.

Attīstītājs “Bonava Latvija” šomēnes uzsācis pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību. Piecu stāvu ēkā, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, būs 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42,7 līdz 73,9 kvadrātmetriem.

Pašlaik interesentiem iegādei pieejami ēkas pirmās kāpņu telpas dzīvokļi, no kuriem aptuveni 25% ir jau pārdoti vai rezervēti.

Pateicoties attīstītajai transporta infrastruktūrai, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem, izglītības iestādēm, kā arī atjaunotajai Daugavas promenādei, Ķengarags šobrīd uzskatāms par ļoti pieprasītu apkaimi dzīvošanai, saka uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pašlaik pieejami vairs tikai 140 pilnībā pabeigti vidējās klases dzīvokļi, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati par oktobri.

Tas ir tieši divas reizes mazāk nekā šī gada jūnijā, kad pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 pilnībā pabeigti dzīvokļi vidējās klases segmentā. Tiesa, situāciju drīzumā varētu mainīt vairāku lielo projektu pabeigšana un jaunu pabeigtu mājokļu iepludināšana tirgū.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad jauno mājokļu iegādes darījumu temps pirmreizējā tirgū ir samazinājies, tas nav traucējis pēdējā ceturksnī būtiski samazināt arī piedāvājumu pilnībā pabeigto vidējās klases mājokļu segmentā. Ja vēl jūnijā pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 vidējās klases dzīvokļi, pašlaik tādu ir vairs tikai 140.

“Līdz šim 2022. gadā ekspluatācijā nodoti projekti, kuros lielākā daļa dzīvokļu pārdoti jau būvniecības stadijā. Tā kā tirgū valda pabeigtu jauno dzīvokļu trūkums, arī būvniecības laikā nepārdotie dzīvokļi ātri atrod jaunus saimniekus. Tādējādi pabeigto vidējās klases dzīvokļu skaits tirgū saglabājas neliels,” norāda “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdošanā nonāk mazākā daļa pieejamo zemes gabalu

Armanda Vilciņa, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu mājokļu tirgū cenu kritums nav gaidāms, trešdien diskusijā "Kā inflācija ietekmē mājokļu vērtību?" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis, Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņaprāt, šogad varētu būt vērojama neliela cenu kāpuma sabremzēšanās, taču nekāda jauno mājokļu tirgus pārkaršana un cenu kritums nav gaidāms. Viens no iemesliem ir tas, ka jauno projektu segments Latvijā attīstās lēni un smagi, tāpēc pieprasījums ir nemainīgi augsts.

Savukārt sērijveida dzīvokļu tirgū iespējams, ka šogad varētu sagaidīt nelielu cenu pazemināšanos, bet ne lielāku par 5%, prognozēja Laukalējs.

Eksperts norādīja, ka nesenie notikumi ar jumta paneļu iebrukšanu lietuviešu projekta mājai Bolderājā un pēc šī notikuma veiktie apsekojumi aktualizējuši jautājumu, vai sērijveida dzīvokļu mājām nepasliktināsies to tehniskai stāvoklis, jo problēmas krājas un parādās arvien biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu attīstītāju TOP 10 Rīgā un Pierīgā

Db.lv, 12.07.2022

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šī gada pirmajos piecos mēnešos pēc pārdošanas ieņēmumiem līderpozīcijas saglabājis mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers jūnija dati.

Tas ir skaidrojams gan ar līdz šim gauso jauno projektu attīstību, gan ar joprojām augsto pieprasījumu pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem.

Colliers dati liecina, ka šī gada maijā tika reģistrēti 170 jauno mājokļu iegādes darījumi ekonomiskās un vidējās klases segmentā pirmreizējā tirgū. Tas ir par 57% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika reģistrēti 108 darījumi. Augstais pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem veicinājis vēl lielāku deficītu pilnībā pabeigto jauno dzīvokļu segmentā – šobrīd pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai 280 vidējās klases dzīvokļi un 40 ekonomiskās klases dzīvokļi. Salīdzinot maiju, gatavo dzīvokļu skaits pirmreizējā tirgū krities par 8%, kad tas bija 1,080, bet, salīdzinot ar situāciju pirms gada, gatavo dzīvokļu skaits samazinājies par 42%. Tiesa, šie dati ir pārsvarā par darījumiem, par kuriem rezervācijas veiktas vēl pagājušajā gadā vai šī gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru