Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Turklāt saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem lielākā daļa pieejamo dzīvokļu jaunajos projektos vēl ir tikai būvniecības stadijā un šobrīd tiek pārdoti par vidēji 127 000 eiro jeb 2120 eiro kvadrātmetrā, neieskaitot autostāvvietu un noliktavu. 2021. gadā, neskatoties uz pandēmijas ietekmē notikušo cenu pieaugumu, bija vērojama liela iedzīvotāju interese par īpašuma iegādi, kas rezultējās ar pēdējos gados vislielāko noslēgto darījumu skaitu.

Izskaidrojumi tam noteikti ir vairāki – gan cilvēku ieradumu maiņa, piemēram, darbs no mājām, un veiktie uzkrājumi, kurus gribas jēgpilni ieguldīt, gan vēlme pēc funkcionāla, energoefektīva, lētāk uzturama mājokļa un nelielais piedāvājums mājokļu tirgū. Nav noslēpums, ka šobrīd to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas iegādāties mājokli jaunajā projektā, ir daudz lielāks nekā tirgū pieejamais īpašumu skaits. Turklāt daudzi ir gatavi iegādāties vēl būvniecības stadijā esošu mājokli, nemaz negaidot, kad tas tiks nodots ekspluatācijā.

Lai arī pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir būtisks faktors, kas ietekmē piedāvājumu un attiecīgi arī iespējamās mājokļu cenas, visa pamatā tās būtiski ietekmējušas tieši pieaugošās būvniecības izmaksas. 2020. gadā, sākoties pandēmijai, vairums uzņēmumu saskārās ar izejvielu piegāžu problēmām: būvmateriālu piegādes tika kavētas, bet esošie krājumi izsīka, tāpēc strauji pieauga izejvielu, piemēram, koka, metāla, cementa un betona cena. Neviens nebija gatavs tik pēkšņām izmaiņām. Vairākiem nekustamo īpašumu attīstītājiem nācās savus projektus pat iepauzēt.

Lai arī ar esošo situāciju esam apraduši, nebūt nevar teikt, ka viss jau ir aiz muguras. Piegāžu ķēžu problēmas joprojām eksistē un, visticamāk, Baltijas tirgu tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs arī cementa pieejamība Skandināvijā, jo lielākie cementa ražotāji Zviedrijā ir saskārušies ar ievērojamiem kaļķakmens ieguves ierobežojumiem vides aizsardzības vārdā. Tas nozīmē, ka šogad cementam Zviedrijā, visticamāk, tiks noteiktas kvotas, līdz ar to augs pieprasījums, un tas jūtami ietekmēs cementa un betona izstrādājumu cenas visā Baltijā.

Krasu cenu pieaugumu piedzīvojusi arī degviela, dabasgāze, siltums un elektrība. Lai arī tas tiek skaidrots kā dažādu apstākļu sakritības rezultāts, skaidrs ir viens – būtisku robu savos naudas maciņos izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums, kura darbā ir svarīga preču vai izejvielu piegāde. Vēl viens faktors, kas būtu jāmin attiecībā uz būvniecības izmaksu pieaugumu, ir darbaspēka pieejamība. Bezdarbs Rīgā šobrīd tuvojas 3–4% atzīmei jeb situācijai, kad strādā visi, kas to vēlas.

Kas veido mājokļa kvadrātmetra cenu?

Jebkurš īstenots projekts sākas ar ideju. Gluži tāpat ir ar jaunām mājvietām. Lai realizētu projektu, ir nepieciešams ne vien projekts, bet arī zeme, kur būvēt, tāpēc tieši zemesgabala iegāde ir pirmais solis, ko veic nekustamo īpašumu attīstītāji.

Zeme. Tas var būt neapbūvēts zemesgabals, piemēram, pļava, vai arī gluži pretēji, – apbūvēta zeme, kas prasīs papildu investīcijas esošo ēku demontāžai vai atjaunošanai. Zemes vērtību nosaka tās atrašanās vieta gan mikro (vai tuvumā atrodas parks, mežs, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes u. c.), gan makro līmenī (vai zeme atrodas pilsētas centrā vai kādā no mikrorajoniem utt.). Gan zemesgabala iegādes izmaksas, gan tālāko apbūvi var būtiski ietekmēt arī dažādi iespējamie apgrūtinājumi, piemēram, ceļa servitūti vai ielu sarkanās līnijas. Ja tiek iegādāta jau apbūvēta zeme pilsētas centrā vai konkrēta ēka, ko plānots renovēt, papildu apgrūtinājumus var radīt tās atrašanās pilsētas vēsturiskajā teritorijā vai ēkas kultūras pieminekļa statuss. Zemes iegādes izmaksas Rīgā 2021. gadā atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas un atļautās izmantošanas augušas pat par 20–25%.

Zemesgabala platība un apbūves nosacījumi. Jauno projektu cenu un attiecīgi izmaksas par kvadrātmetru noteikti ietekmē arī tas, kāda ir iegādātās zemes platība un konkrētās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Jo vairāk un jo augstākas ēkas iespējams uzcelt, jo vairāk jaunu mājokļu iespējams piedāvāt pircējiem. Tāpat zemes platība ietekmē arī to, cik obligāto automašīnu stāvvietu, bērnu rotaļu laukumu un zaļo zonu varēs zemesgabalā ierīkot, ņemot vērā valstī noteikto normatīvo aktu prasības. Ir skaidrs, ka papildu izmaksas veidosies arī tad, ja iegādātā zemes platība ir par mazu, lai uz tās izvietotu būvniecības procesam nepieciešamo būvtehniku un materiālus, kā rezultātā nepieciešama papildu zemes īre. Nereti tas sadārdzina arī visu būvniecības loģistiku, jo piegādāt un izvietot būvmateriālus ir daudz sarežģītāk. Tāpat būtisks aspekts, kas var radīt papildu izmaksas, ir inženiertīklu izbūve: ir būtiska atšķirība, vai tie jāizbūvē pilnīgi no jauna, vai arī pastāv iespēja pieslēgties jau esošajiem tīkliem.

Projektēšana un būvniecība. Divas no būtiskākajām pozīcijām, kas ietekmē jauno mājokļu cenu, ir projektēšana un būvniecība. Ja mājokļu attīstītājam nav savas pastāvīgas komandas, kas veic projektēšanu un nodrošina, ka visas zināšanas paliek uzņēmumā, jebkurš ārpakalpojums rada papildu izdevumus. Būvniecības izmaksas savukārt ir atkarīgas no vairākiem mainīgajiem – gan būvējamās ēkas gabarītiem, gan izvēlētās būvniecības tehnoloģijas, piemēram, vai paredzēts izmantot blokus vai dzelzsbetona plātnes. Tāpat būvniecības tāmi var ietekmēt zemesgabala ģeoloģija un grunts īpatnības. Visbeidzot, arī jebkurš nestandarta risinājums vai papildu ekstra, piemēram, apakšzemes autostāvvietas izbūve, var ietekmēt būvniecības izmaksu apmēru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksas 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, augušas par 12%, tajā skaitā būvmateriālu izmaksas palielinājās par 17,8%, mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 7,3% un darbaspēka izmaksas – par 4,7%.

Apdare. Mājokļa cenu ietekmē tas, vai dzīvoklis ir ar balto, vai pilno apdari, un kādi apdares materiāli izmantoti. Arī griestu augstums ietekmē būvniecības izmaksas – jo augstāki griesti, jo vairāk būvniecības materiālu nepieciešams un attiecīgi lielākas izmaksas. Liela nozīme izmaksu ziņā ir tam, kāda dzīvoklī ir ventilācijas un apkures sistēma (grīdas apkure vai radiatori) un santehnika. Arī ēkas fasādes veids un tās apdarē izmantotie materiāli – koks, betons, dekoratīvās plāksnes – var ietekmēt mājokļa izmaksas. Jo fasāde sarežģītāka (īpaši elementi, konstruktīvi izvirzījumi, plaši balkoni), jo izmaksas būs lielākas.

Teritorijas labiekārtošana un gudrie risinājumi. Būtisks aspekts ir arī teritorijas labiekārtošana – atpūtas zonas, bērnu rotaļu laukumi, autostāvvietas (ar nojumi vai bez), zaļās zonas utt.

Mūsdienās arvien populārāki kļūst urbānie dārzi, kas pilsētvidi padara mājīgāku un dabai tuvāku. Mājokļa kvadrātmetra cenu var ietekmēt arī tas, vai ēka un tās pieguļošā teritorija ir aprīkota ar dažādiem viedajiem risinājumiem (automatizācijas iespējas, sensori), kas mūsdienās kļūst aizvien pieprasītāki. Tāpat viena no pēdējo gadu inovācijām ir autostāvvietu aprīkošana ar elektrouzlādes iespēju. Jebkurš papildu elements veido un ietekmē mājokļa tirgus vērtību.

Papildu prasības no pašvaldības. Ievērojamu projekta sadārdzinājumu var radīt arī dažādu pašvaldības papildu prasību īstenošana, tajā skaitā blakus esošas infrastruktūras, piemēram, ielas posma izbūve. Šīs izmaksas var veidot pat 5% un vairāk no projekta kopējām izmaksām, kas līdz ar to sadārdzina projektu un ietekmē arī mājokļa kvadrātmetra cenu.

Cenu kritums netiek prognozēts, pieaugums gan

Līdz ar Covid-19 pandēmijas iestāšanos daudzi gaidīja, ka mājokļu tirgus piedzīvos cenu kritumu, līdzīgi kā tas bija ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā. Tomēr jāsecina, ka, lai arī pandēmijas ietekmē atsevišķas nozares ir smagi cietušas, kopumā Latvijas ekonomikai klājas salīdzinoši labi un sabiedrība pirktspēju nav zaudējusi. To pierāda arī fakts, ka 2021. gadā piedzīvots līdz šim pēdējos gados lielākais darījumu skaits mājokļu tirgū.

Šobrīd nav pamatota iemesla, lai runātu par mājokļu cenu samazinājumu. Visticamāk, nekustamo īpašumu cenas joprojām turpinās celties tādā apmērā, kādā pieaugs būvniecības izmaksas. Jau tagad redzam, ka būvniecības izmaksu pieaugums “dzen” uz augšu mājokļu cenas, savukārt inflācija “apēd” algu pieaugumu. Tāpat mājokļu pašizmaksu ietekmēs arī klimata jautājumi, piemēram, ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšana, kas nozīmē, ka pašizmaksa jaunajiem mājokļiem tikai pieaugs, jo normatīvo aktu līmenī pieaugušas ilgtspējas un energoefektivitātes prasības.

Un, protams, nevaram neņemt vērā tirgū esošās piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Dzīvojamais fonds Latvijā joprojām ir neapmierinošs un lielākoties arī neatbilstošs iedzīvotāju prasībām, tāpēc dzīvokļi jaunajos projektos tiek ātri vien iegādāti, tiem esot vēl tikai būvniecības stadijā. Tāpēc, ņemot vērā visu minēto, var apgalvot, ka mājoklis jaunajā projektā par 2000 eiro kvadrātmetrā pašlaik patiešām ir jaunais “lēti”.

Mājokļu cenu kāpums nav vērojams tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Vienlaikus īpašumu cenas Latvijā šobrīd vēl joprojām nav sasniegušas kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas vai citu Eiropas valstu cenu līmeni, tāpēc, visticamāk, tās turpinās kāpt gan būvniecību izmaksu, gan nepietiekamā piedāvājuma ietekmē.

Protams, vienmēr pastāv niecīga iespējamība, ka mājokļu cena varētu samazināties jebkāda veida ārpus kontroles esošu apstākļu un kataklizmu rezultātā, bet tas noteikti ir pēdējais, ko jebkad kāds no mums vēlētos piedzīvot. Tomēr arī šādās situācijās, visticamāk, cenas kristos tikai jau pabeigtiem mājokļiem, jo diez vai kāds no mājokļu attīstītājiem būtu gatavs turpināt projektu attīstību līdzšinējā apjomā, drīzāk mēs piedzīvotu daudzu projektu apturēšanu. Un arī bankas, visticamāk, šādos apstākļos būtiski pārvērtētu savas iespējas un vēlmi izsniegt aizdevumus uz līdzšinēji labvēlīgiem nosacījumiem.

*Atbilde uz jautājumu publikācijas virsrakstā: betons, ja tiek piegādāts ar betonvedēju un tā iestrādei tiek izmantots sūknis, litrā pašlaik maksā aptuveni 0,20–0,25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, papildinot kvartāla dzīvojamo fondu ar 96 jauniem un ilgtspējīgiem dzīvokļiem.

Projektā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu ēkas, un to plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, būvniecībā ieguldot aptuveni 40 miljonus eiro.

Decembrī paredzēts uzsākt ceturtās ēkas būvniecību.

Visās trijās ekspluatācijā nodotajās “Krasta kvartāls” ēkās pārdoti jau vairāk nekā 98% dzīvokļu.

“Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot maksimāli tuvu pilsētas centram, kur koncentrēti ne tikai dažādi pakalpojumi, bet arī pieejamas plašākas kultūras un izklaides iespējas. Arī ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā bieži vien ir augstāka nekā citur, vilinot darbspējīgos no citām apkaimēm, līdz ar to ir tikai likumsakarīga centram tuvējo teritoriju attīstība un apdzīvošana. Maskavas forštate šajā ziņā atrodas ļoti pateicīgā situācijā, ko vēl vairāk paspilgtina sakārtota sabiedriskā transporta infrastruktūra, radot visus priekšnosacījumus apkaimei tuvāko 10–20 gadu laikā kļūt par ekskluzīvu pilsētas daļu ar kvalitatīvu dzīvojamo fondu, augsti attīstītu pakalpojumu sektoru un plašām rekreācijas iespējām ar izeju pie Daugavas,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” šī gada novembrī nodevis ekspluatācijā otro un trešo daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Fjordi”, tādējādi noslēdzot visa projekta būvniecību.

Jaunais dzīvojamo māju komplekss atrodas Ganību dambī Rīgā un to veido trīs sešu stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 150 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti 13,5 miljoni eiro.

Jauno mājokļu projekta “Fjordi” būvniecība tika uzsākta 2019. gadā, apbūvi realizējot divās kārtās.

“Lai arī pēdējos gados Covid-19 ietekmē ir pieaugusi cilvēku interese par dzīvi piepilsētās un lauku reģionos, Rīga un Rīgas centrs nav zaudējis savu aktualitāti un elitāro statusu, līdz ar to mājokļi galvaspilsētas centra apkaimēs joprojām ir augsti pieprasīti. To apliecina arī mūsu pārdošanas rezultāti – projektā “Fjordi” šobrīd pārdoti jau vairāk nekā 90% dzīvokļu,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmajai dzīvokļu ēkai bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs mājokļu segmentā “Bonava Latvija” šī gada novembrī uzsāks pirmo divu piecstāvu dzīvojamo ēku būvniecību ar 120 dzīvokļiem vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā, Ropažu ielā.

Abas ēkas līdz ar degradētās teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada pavasarim. Visa projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro.

Savukārt projekta noslēdzošo – trešo – ēku, kurā būs 100 dzīvokļu, plānots pabeigt 2024. gadā. Vienlaikus ar mājokļu būvniecību tiks labiekārtota arī vairāk nekā 1,6 ha plašā teritorija, veicot tās apzaļumošanu un ierīkojot visu vecumu grupām paredzētas atpūtas un sporta aktivitāšu zonas, kur māju iedzīvotājiem mierpilni un netraucēti pavadīt darbadienu vakarus un brīvdienas.

“Šī projekta vislielākais ieguvums viennozīmīgi ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – attīstītu infrastruktūru, pārdomātu un ērtu satiksmi un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Pat vairāk – Teika pēdējos gados kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, bet vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” drīzumā uzsāks projekta “Krasta kvartāls” noslēdzošās kārtas jeb vēl trīs daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecību Maskavas forštates daļā starp Kojusalas, Maskavas, Grēdu ielām un Krīdenera dambi.

Gandrīz 3 hektārus plašajā zemesgabalā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 500 vienas līdz trīs istabu dzīvokļiem platībā no 28 līdz 73 kvadrātmetriem. Vienā no topošajām ēkām uzsākta arī dzīvokļu pārdošana.

Projekta “Krasta kvartāls” attīstība aizsākta 2018. gadā, ielejot pamatus divām pirmajām ēkām, kas šobrīd jau ir nodotas ekspluatācijā. Drīzumā tiks pabeigta arī projekta trešās ēkas būvniecība. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd pirmajās trīs projekta ēkās pārdoti jau 95% dzīvokļu. Pilnībā “Krasta kvartāls” projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Kopumā “Bonava Latvija” plānotās investīcijas “Krasta kvartāla” attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā.

E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmas “Dari digitāli “ ietvaros un aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi.

“Uzņēmēju vidū e-risinājumu izmantošanas apjoms un intensitāte aug, taču bieži vien galvenie šķēršļi to plašākai izmantošanai mēdz būt vajadzības un e-risinājumu izmantošanas ieradumu trūkums. Prieks, ka uzņēmēji arvien biežāk izrāda interesi jaunās pieejas - “digitāli vispirms” iedzīvināšanai, kas ir mūsdienīga saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm, veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu darba vidi un, kas paceļ Latviju jaunā digitālās attīstības līmenī. Piemēram, kopš e-adreses izveides elektroniski nosūtīti jau 3 377 340 ziņojumi, kas pielīdzināmi vairāk nekā 16,9 tonnām ietaupīta papīra,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 mājokļu attīstītāji pēc pārdošanas ieņēmumiem

Db.lv, 04.02.2022

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "Bonava Latvija" attīstītās "Dreilinga mājas", kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā “Blūmendāles mājas”, kas atradīsies Ķengaragā, Prūšu ielā.

Pirmo ēku ar 58 dzīvokļiem paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada rudenim, savukārt visa projekta, ko veidos četras piecu stāvu ēkas ar 232 dzīvokļiem, būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam, investējot 19 miljonus eiro.

Attīstītājs “Bonava Latvija” šomēnes uzsācis pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību. Piecu stāvu ēkā, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, būs 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42,7 līdz 73,9 kvadrātmetriem.

Pašlaik interesentiem iegādei pieejami ēkas pirmās kāpņu telpas dzīvokļi, no kuriem aptuveni 25% ir jau pārdoti vai rezervēti.

Pateicoties attīstītajai transporta infrastruktūrai, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem, izglītības iestādēm, kā arī atjaunotajai Daugavas promenādei, Ķengarags šobrīd uzskatāms par ļoti pieprasītu apkaimi dzīvošanai, saka uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Rīgā būvniecības stadijā esošu jauno mājokļu cenas gada laikā pieaugušas par 29%, tās joprojām ir zemākas nekā Viļņā un Tallinā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers”, nekustamā īpašuma kompānijas “Ober House Real Estate Advisors” Lietuvas filiāles un Igaunijas Zemes padomes dati par nekustamā īpašuma darījumiem jauno mājokļu segmentā.

Saskaņā ar “Colliers” datiem šī gada aprīlī pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā kopā reģistrēti vien 140 jauno dzīvokļu darījumi, kas ir par 35% mazāk nekā vidēji pēdējo 12 mēnešu laikā. Tiesa, tirgū netika fiksēta arī jaunu lielo projektu ienākšana, kas jau iepriekš negatīvi ietekmēja pirmreizējā tirgus aktivitāti, īpaši ņemot vērā zemo tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaitu. Aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami vairs tikai aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi jeb vēl par 130 dzīvokļiem mazāk nekā martā.

Runājot par jauno ekspluatācijā nodoto dzīvokļu darījumu cenām, aprīlī viens kvadrātmetrs šādos mājokļos maksāja vidēji 2200 eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, kad kvadrātmetra cena bija 2065 eiro. Lielāks gatavo mājokļu cenu kāpums novērots Pierīgā, kur gada laikā cenas augušas par 30%. Tas skaidrojams gan ar projektu būvniecību labākās atrašanās vietās, piemēram, Mārupē, gan ar lielāku ietekmi uz cenu, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, turpinot ciemata “Dreilinga mājas” attīstību, šī gada septembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Uzsākti arī Mazās Robežu ielas izbūves būvdarbi, ievadot teritorijas ziemeļu daļas, kas robežojas ar Dreiliņu veikparka ūdenskrātuvi, apgūšanu. Jaunizbūvējamā iela nodrošinās piebraukšanu projekta nākamās kārtas ēkām, kuru būvniecību plānots uzsākt šī gada nogalē.

Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas, rodot dzīvesvietu aptuveni 1500 iedzīvotājiem. Pašlaik ciematā izbūvētas un nodotas ekspluatācijā deviņas no plānotajām 16 ēkām.

Abās septembrī ekspluatācijā nodotajās ēkās Robežu ielā 19 un 21 šobrīd pārdoti vai rezervēti 95% dzīvokļu. Novembrī tiks uzsākta mājokļu pārdošana būvniecības stadijā esošajā ēkā Mazajā Robežu ielā 4, kur pircējiem būs pieejami 29 dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, turpinot ciemata “Dreilinga mājas” attīstību, šī gada aprīlī nodevis ekspluatācijā vēl vienu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ar 50 trīs un četru istabu dzīvokļiem.

Tā kā ekspluatācijas atļauja ir saņemta, tuvākā mēneša laikā visi dzīvokļi, kas ir jau pārdoti, tiks sagatavoti un nodoti to likumīgajiem īpašniekiem.

Jauno mājokļu projekts “Dreilinga mājas” ir viens no lielākajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ciematiem Pierīgā. Vairāk nekā 7 hektāru plašajā zemesgabalā, kas atrodas Dreiliņos tieši uz robežas ar Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju, līdz 2024. gada beigām paredzēts izbūvēt 16 piecu stāvu dzīvojamās ēkas.

Liels jauno dzīvokļu iztrūkums 

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim...

Pašlaik būvniecības stadijā ir projekta 11.,12.un13. ēka, savukārt atlikušo trīs ēku būvniecība tiks uzsākta šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Kopumā jauno mājokļu ciematā “Dreilinga mājas” tiks nodrošināta dzīvesvieta vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.

Visa ciemata izbūvei paredzētais kopējais investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru