Čīle ierobežo tūrismu Lieldienu salā 

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

LETA, 2018. gada 30. jūlijs plkst. 13:00

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Pēdējā tautas skaitīšanā 2017.gadā Lieldienu salā tika reģistrēti 7750 iedzīvotāji, kas ir divreiz vairāk nekā pirms pāris desmitgadēm, kad salu vēl nebija skāris tūrisma bums un to pavadošā nekustamā īpašuma attīstība.

«Viņi kaitē vietējām rakstura iezīmēm, tūkstoš gadu senā kultūra mainās un ne uz labu,» ziņu aģentūrai AFP norādīja salas mērs Pedro Edmunds, piebilstot, ka jau 3000 iedzīvotāju ir pārāk liels skaitlis.

Salā pieaudzis arī noziedzības līmenis, un lielais tūristu pieplūdums kaitē videi. Arī pamata pakalpojumu garantēšana ir apgrūtināta, tāpat kā atkritumu apsaimniekošana.

Pirms desmit gadiem sala radīja 1,4 tonnas atkritumu gadā uz vienu iedzīvotāju, bet tagad - 2,5 tonnas gadā uz vienu iedzīvotāju, AFP norādīja vietējās valdības padomniece vides jautājumos.

Jaunie noteikumi arī ierobežo iespējas apmesties uz pastāvīgu dzīvi salā.

Taču salas mērs nav apmierināts ar jaunajiem noteikumiem, uzskatot tos par nepietiekami stingriem.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2018. gada 02. augusts plkst. 11:08

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi...

2018. gada 31. jūlijs plkst. 6:51

Francūzis Bruno Šaperons (Bruno Chaperon), kuram Jelgavā pieder restorāns «La tour de...

2018. gada 30. jūlijs plkst. 11:38

27.jūlija vakarā bija novērojams šā gadsimta garākais Mēness aptumsums. Tam sekoja miljoniem...

2018. gada 30. jūlijs plkst. 10:29

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2...

2018. gada 30. jūlijs plkst. 8:28

Netālu no Kuldīgas esošajā Upīškalnā Uldis Stieģelis ražo pārvietojamas pirts mucas, kublus,...

2018. gada 30. jūlijs plkst. 6:57

Bruno Šaperons (Bruno Chaperon) par godu savai sievai Marijai Jelgavas sirdī, Sv....

2018. gada 27. jūlijs plkst. 16:53

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - uzmanību piesaistošu fotogrāfiju...

2018. gada 27. jūlijs plkst. 11:15

Atpūtas kompleksa «Miķelis» teritorijā, Bauskas novadā, pateicoties tā īpašnieka Arņa Vēja...

2018. gada 26. jūlijs plkst. 11:35

Krustu kalnu Lietuvā vasaras sezonā ik dienu apmeklē 1000 līdz 2000 cilvēku,...

2018. gada 25. jūlijs plkst. 15:14

Jomas iela Jūrmalā ir populārs tūrisma objekts, kā arī pakalpojumu centrs iedzīvotājiem un...