Cilvēki visbiežāk ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros 

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Žanete Hāka, 25.4.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

 

Galvenais mērķis budžeta plānošanā visās trīs Baltijas valstīs ir nemainīgs – lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem tēriņiem (norāda 69% Latvijas, 62% Lietuvas un 57% Igaunijas iedzīvotāju). Latvijā un Igaunijā kā nākamais svarīgākais naudas plānošanas aspekts tiek minēts uzkrājumu veidošana “drošības spilvenam” (41% Latvijā un 47% Igaunijā), kā arī iespēja veikt lielākus pirkumus (attiecīgi 33% un 38%). Savukārt Lietuvas iedzīvotājiem izteikti svarīgāka šķiet drošība par nākotni, gūstot pārliecību, ka mājsaimniecības finanses tiek rūpīgi kontrolētas (atzīst 37% respondentu Lietuvā pretstatā 21% Latvijā un 20% Igaunijā).

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

 

«Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju plāno ģimenes budžetu, tomēr redzam, ka skats orientēts īstermiņā. Mūsu pētījumu dati rāda, ka trīs no desmit mājsaimniecībām pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Taču, plānojot ģimenes budžetu, no šādām situācijām būtu jāspēj izvairīties. Ņemot vērā pieaugošo tehnoloģiju attīstību, kas dažādu pirkumu un maksājumu veikšanu padara automatizētu un teju vai nemanāmu, pievērsties tēriņu kontrolei un budžeta plānošanai kļūst aizvien būtiskāk. Turklāt tehnoloģiju attīstības laiku iespējams izmantot, atvieglojot savu ikdienu, proti, kur vien iespējams, datu apstrādi un to apkopošanu atstājot tehnoloģiju ziņā – tā ietaupot laiku, un padarot plānošanas procesu ērtāku,» uzsver Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

 

Tomēr lielākā daļa plānošanu uztver kā aptuvenu ienākumu un izdevumu plūsmas uzraudzīšanu bez detalizēta plāna (atzīst 47% Latvijas, 52% Igaunijas un 61% Lietuvas iedzīvotāju). Tikai neliela daļa norāda, ka rūpīgi uzskaita visus ikmēneša izdevumus un regulāri seko līdzi ienākumu izlietojumam (13% Latvijā un Lietuvā, 16% Igaunijā). Turklāt plānošana parasti tiek veikta galvā, neņemot talkā nedz pierakstus, nedz īpašas programmas vai aplikācijas – šāda metode dominē visās trīs Baltijas valstīs (52% Latvijā, 57% Igaunijā un 68% Lietuvā). Zīmīgi, ka latvieši, salīdzinājumā ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, demonstrē rūpīgāku pieeju finanšu plānošanas procesam, jo biežāk izmanto paši savu budžeta uzskaites sistēmu rakstveidā uz papīra vai elektroniski (45% Latvijā pretstatā 39% Igaunijā un 38% Lietuvā).

 

«Finanšu plānošana nenozīmē tikai ienākumu un pamatizdevumu pozīciju pārzināšanu, bet gan vairāku darbību kopumu, kas palīdz pieņemt apzinātus lēmumus un sasniegt kā īstermiņa, tā ilgtermiņa mērķus. Nereti pret personīgajām finansēm mēdzam izturēties pavirši, vien aptuveni sekojot līdzi tēriņiem un plūstam pa straumi, vai aizbildināmies ar pārāk mazu naudas apjomu, ko pat nav vērts plānot - to atzīst katrs ceturtais iedzīvotājs visās Baltijas valstīs. Tomēr rīcībai vajadzētu būt gluži pretējai – jo mazāk naudas mūsu rīcībā, jo rūpīgāka plānošana nepieciešama,» norāda Evija Kropa.

 

Jautāti par to, kā organizē ienākumu un izdevumu kontroli ģimenē, Latvijā un Lietuvā visbiežāk dzīvesbiedriem izveidots kopīgs ģimenes budžets (45% Lietuvā un 39% Latvijā). Interesanti, ka Igaunijā biežāk tiek praktizēta partneru ienākumu nodalīšana, vienojoties par noteiktām izdevumu kategorijām, par kuru katrs atbild (norādījuši 35% respondentu). Arī trešdaļa latviešu un lietuviešu pieturas pie šāda modeļa.  Zīmīgi, ka vairumā gadījumu sievietes ir tās, kuras pieņem lēmumus, kā tērēt ikdienas vajadzībām atvēlēto naudu, savukārt ar dzīvesbiedru kopīgi tiek izlemts par to, kā uzkrāt vai ieguldīt brīvos līdzekļus un kā būtu tērējama lielākiem pirkumiem paredzētā nauda.