Bankas

Citadeles ēna cērt Straujumai

Dienas Bizness, 23.07.2015

L. Straujuma

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc izšķirošajiem lēmumiem par bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošanu amerikāņu investoram - Ripplewood fondam - šis no Laimdotas Straujumas valdības veiksmes stāsta, ar ko viņas partija Vienotība gāja uz Saeimas vēlēšanām, draud pārvērsties par premjeres klupšanas akmeni, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta bankas Citadele pārdošanu, vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pārbaudi un kriminālprocesus par četriem «apsūdzības» punktiem, no kuriem trīs attiecas uz pašu Straujumu, liecina Dienas rīcībā esošā informācija par slepeno iesniegumu.

Vissmagākās «apsūdzības», kas ar faktiem apstiprina jau iepriekš paustās aizdomas par Citadeles pārdošanas procesu, attiecas uz divām epizodēm saistībā ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru - Ripplewood -, atsijājot divus citus reālākos investorus a/s Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Tā kā izmeklēšanas komisiju vada bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai), uz sešām lappusēm izklāstītās aizdomas ir juridiski noslīpētas un balstītas faktos, ko tie komisijas locekļi, kam ir pielaide valsts noslēpumam, atklājuši, strādājot ar noslepenotiem valdības dokumentiem, aiz slēgtām durvīm noklaušinot ministrus un ierēdņus, kā arī noklausoties vairākas stundas garos valdības slēgto sēžu audioierakstus.

Pirmā epizode, par ko parlamentārās izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas manipulācijas ar minētās valdības 29. jūlija sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par bankas Citadele pārdošanas gaitu. Atklājies, ka nav iespējams droši pierādīt, kā un ar kādu argumentāciju ministri pieņēmuši 74,7 miljonus eiro vērto lēmumu, jo izšķirošajā brīdī ieraksts pārtraukts un nav atjaunots.

Izšķirošās valdības sēdes audioieraksts ticis pārtraukts pašā nozīmīgākajā lēmuma pieņemšanas brīdī, kad notiek ministru balsojums par tālākajiem bankas Citadele akciju pārdošanas scenārijiem, brīdī, kad valdība apspriedusies stundu 27 minūtes un 39 sekundes, bet atjaunojas pēc nenosakāma laika jau mirklī, kad sēde tuvojas noslēgumam. Kūtra komisijai tas ļāvis izvirzīt nopietnu apsūdzību, ka valdības sēdes audioieraksts «apzināti montēts». Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), kurš vadīja šo valdības sēdi, apgalvo, ka «nekādu rīkojumu neveikt ierakstu nebija», bet to, vai kas ticis montēts, nevarot komentēt.

Otra epizode, par ko parlamentārā izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 327. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas dienesta viltojumu minētās valdības sēdes protokolā, ar roku veicot labojumu, ka citas klāt bijušās personas nav piedalījušās lēmuma par banku Citadele izskatīšanā. Aizdomas saistītas ar to, ka premjere Straujuma, lai gan atzina iespējamu interešu konfliktu, jo viņas dēls Ģirts Straujums strādā vadošā amatā vienā no Citadeles potenciālajiem pircējiem - Norvik bankā, tomēr varētu būt piedalījusies lēmuma ietekmēšanā.

«Saeimas komisija ir tiesīga rīkoties, kā vēlas, Ministru prezidente ir rīkojusies tikai un vienīgi valsts labā un neko prettiesisku nav darījusi,» Dienai Straujumas komentāru sniedza viņas pārstāve Aiva Rozenberga, pēc būtības uz izmeklēšanas komisijas «apsūdzībām» neatbildot.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 23.jūlija, avīzē Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru