Pakalpojumi

Dabas vērošana var būt laba eksportprece

Anda Asere, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērošana var būt laba Latvijas eksportprece, taču vēl jāiegulda daudz darba, lai ārzemju interesenti uzzinātu par to

Kad mūsējiem prasa, ar ko var lepoties Latvija, pirmā atbilde parasti ir – daba. Taču, kad tūrists atbrauc uz Latviju un vēlas dabu izbaudīt, ir grūti to kvalitatīvi parādīt, turklāt papildināt šo pieredzi ar zinošu cilvēku stāstiem. «Tāpēc likās – ja nav, tad ar steigu jāpiedāvā,» stāsta Laura Žukovska, SIA Baltic Wildlife vadītāja. Šis uzņēmums piedāvā tūres Latvijas savvaļas dabā ārzemju tūristiem.

Ne viens vien varētu būt izbrīnīts, dzirdot, ka putnu un dzīvnieku vērošana ir Latvijas eksportprece. «Rietumeiropā savvaļas dabas faktiski vairs nav, tāpēc viņiem mūsu ikdiena ir eksotika. Latviešiem nav nekas neparasts ieraudzīt dzeni vai lapsu. Ārzemniekam tas ir kaut kas neredzēts,» viņa teic. Jo mazāk Rietumeiropā būs dabas, jo par to būs lielāka interese, norāda arī Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente.

«Dabas vērošana ir neapšaubāmi perspektīva Latvijas eksportprece. Šī nozare gan attīstāma vienlaikus ar infrastruktūru, kā arī pārdomātā veidā, neradot nesamērīgi lielu antropogēno slodzi vērtīgajām dabas teritorijām,» piekrīt Edgars Lediņš, SIA Motacilla valdes priekšsēdētājs. Šis uzņēmums putnu vērošanas ceļojumus piedāvā kopš 2009. gada, bet E. Lediņš teic, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma no ārzemju tūristu puses nav bijis liels. Tas skaidrojams ar to, ka arvien vairāk cilvēku Latviju uzskata par civilizētu valsti, kur bez bažām var doties uz sev interesējošām vietām patstāvīgi, nepiesaistot vietējo tūrisma uzņēmumu.

L. Žukovska stāsta, ka Latvijas daba vairāk interesējot rietumeiropiešus, kam ir ļoti maz vai nemaz Latvijai līdzīgas savvaļas teritoriju, kam nav iespējas savā valstī izbaudīt ko līdzīgu, piemēram, Kurzemes jūrmalai. Ar šādu mērķi – izbaudīt cilvēka neskartu vidi – Latvijā ierodas cilvēki no Nīderlandes, Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas u.c.

Runājot par to, kas šajā jomā notiek aiz Latvijas robežām, L. Žukovska teic, ka Igaunijā jau četrus gadus ir divi uzņēmumi, kuri nopietni pievērsušies šai nišai, šī valsts dabas vērotājiem jau ir pazīstams galamērķis. Tāpat Zviedrija un Somija, kur ir plašas tradīcijas. «Latvijā mēs biznesa līmenī to tik plašā veidā tikko esam sākuši,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka, pircējai pašai izvēloties individuālu peldkostīma dizainu, tā dzīvescikls būs ilgāks; SIA "Mans peldkostīms" izmantotais audums ražots no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem.

90% auduma, no kā SIA "Mans peldkostīms" plāno ražot savu produkciju, sastāv no pārstrādātas plastmasas atkritumiem - veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm, paklājiem u. tml. Visi šie priekšmeti tiek pārstrādāti, izkausēti un no tiem ražo pavedienu, no kā tālāk top audums, tādējādi dodot jaunu dzīvi atkritumiem.

"Peldkostīmus ražo no sintētiskiem materiāliem, bet mūsu būs no otrreiz pārstrādātām izejvielām," teic Elēna Dmitrijeva, SIA "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja. Otra uzņēmuma īpašniece Laura Žukovska-Supe ir zaļi domājošs cilvēks, tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šim uzņēmumam vides aspektā jābūt maksimāli jēgpilnam. Apzinoties, ka peldkostīmam jāiztur sāls, saules ultravioletais starojums, hlors un kustības, bija skaidrs, ka to nevar ražot no kokvilnas vai kaņepju šķiedrām. "Pētot, kas notiek modes industrijā, nonācām pie auduma no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Tādu ražo vairāki uzņēmumi pasaulē, bet mēs izvēlējāmies tuvāko - Itālijā," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru