Jaunākais izdevums

Dānija trešdien atļāva būvēt Krievijas-Vācijas gāzesvadu «Nord Stream 2» caur savu ekonomisko zonu Baltijas jūrā.

«Dānijas Enerģētikas pārvalde atļāvusi [uzņēmumam] «Nord Stream 2 AG» būvēt gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» posmu Dānijas kontinentālajā šelfā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas Baltijas jūrā,» teikts Dānijas Enerģētikas aģentūras paziņojumā.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis bija piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu.

«Nord Stream 2» nozīmīgākais akcionārs Krievijas dabasgāzes koncerns «Gazprom» iepriekš pieļāva, ka gadījumā, ja Dānija šādu atļauju nedotu, gāzesvads varētu tikt būvēts, apejot Dānijas ekonomisko zonu, lai gan tas sadārdzinātu projektu un tā īstenošanai būtu nepieciešams ilgāks laiks.

Šī gāzesvada būvniecība izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa

būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

«Gazprom» oktobra sākumā pavēstīja, ka gāzesvada būvniecība ir par 83% pabeigta un ieklāti vairāk nekā 2000 kilometru cauruļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ASV Kongress gatavo likumprojektu par sankciju piemērošanu Nord Stream 2

LETA--POLSKIE RADIO, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Merkele: Vācija apņēmusies pabeigt Nord Stream 2 būvi

LETA--DPA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien no jauna apstiprināja Vācijas valdības apņemšanos pabeigt Krievijas-Vācijas gāzes vada "Nord Stream 2" būvi, neraugoties uz ASV centieniem kavēt projekta īstenošanu.

Merkele apmeklēja savu vēlēšanu apgabalu Vācijas ziemeļos, kur viņa runāja par sankcijām, ko Vašingtona noteikusi ar Baltijas jūras cauruļvadu saistītajiem uzņēmumiem.

"Mēs neuzskatām, ka šīs ekstrateritoriālās sankcijas - tas ir tās, kas noteiktas ārpus Savienoto Valstu teritorijas - ir likumīgas," Štrālzundē sacīja Merkele.

ASV apgalvo, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Kritiķi savukārt pārmet ASV, ka tās cenšas piespiest Vāciju pirkt dabasgāzi no ASV, maksājot augstāku cenu nekā Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord Stream 2» varētu apiet Dānijas ekonomisko zonu, ja Kopenhāgena turpinās atteikties sniegt apstiprinājumu šim projektam.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis ir piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu, kas ir ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem.

«Ja viņi to neapstiprinās, tad mēs apiesim Dānijas ekonomisko zonu,» Maskavā notiekošā enerģētikas forumā norādīja «Gazprom» direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs.

Ja Dānija nesniegs piekrišanu, tad projekts «būs krietni dārgāks un tas prasīs ilgāku laiku,» sacīja Zubkovs, Viņš kritizēja Kopenhāgenas nostāju, norādot, ka «Nord Stream 2» nodrošinās «gāzi Eiropai».

Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Merkele neizslēdz Navaļnija lietas ietekmi uz Nord Stream 2 projektu

LETA--AFP, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele neizslēgs iespējamību, ka Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanas lieta var atstāt ietekmi uz Krievijas un Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" projektu, pirmdien paziņojis valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Jautāts, vai Merkele aizsargās šo projektu, ja Vācija izlems piemērot sankcijas Krievijai Navaļnija lietā, Zeiberts sacīja: "Kanclere uzskata, ka būtu nepareizi jau no sākuma kaut ko izslēgt".

44 gadus vecais Navaļnijs 20.augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, bet divas dienas vēlāk tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

Vācijas valdība 2.septembrī paziņoja, ka iegūti neapgāžami pierādījumi, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder "Novičok" grupai.

Krievijas valsts ir kategoriski noliegusi apgalvojumu par tās līdzdalību incidentā ar Navaļniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru