Aiziet uz tipogrāfiju, sadrukāt tur dolārus, un tad, izmantojot helikopteru, izkaisīt tos virs laimīgo iedzīvotāju galvām... Principā tieši šādu mērķi acīmredzot vēlētos sasniegt ASV Federālo rezervju sistēma ar Benu Bernanki vadībā, pieņemot lēmumu par ekonomikas kvantitatīvas stimulēšanas trešo kārtu, tādējādi piepildot daudzu dažādu investīciju baņķieru sapni.
Tiesa gan, nevarētu teikt, ka šī nauda tiks «mirstīgajiem» amerikāņiem, drīzāk - dažādām bankām, investīciju kompānijām. Teikt, ka tieši šāds pavērsiens būtu izraisījis lielu pārsteigumu, nekādi nevar - šādu politiku ASV ir īstenojušas teju katru reizi, atrodoties būtisku ekonomisko problēmu priekšā. Sadrukājot vairāk dolārus un atpērkot banku vērtspapīrus, faktiski tiks sildīts Amerikas iekšējais tirgus, iekšējais patēriņš, un vairāk tiks pirktas ne tikai dažādas obligācijas un cita veida vērtspapīri, bet arī izejvielas. Un šeit jau runa ir ne tikai par ASV, bet pasaules tirgu kopumā. Proti, ar šādām ekonomikas glābšanas aktivitātēm tiks panākts, ka vienā lielvarā varēs atļauties vairāk, bet visā pārējā pasaulē, ieskaitot Eiropu, augs inflācijas rādītāji, kas savukārt nozīmē pirktspējas samazināšanos. Ļoti vienkārši sakot - līdz šim kā attaisnojumu augstajām degvielas cenām varējām dzirdēt par krīzi Persijas līcī, neprognozējamību Irānā, problēmām Sīrijā un tamlīdzīgiem aspektiem, bet turpmāk visai šai plejādei varēsim pieplusot arī ekonomikas glābšanu Amerikā. Pastāv arī versija, ka šāds Bernankes lēmums jau zināmu laiku ir iecenots esošajās degvielas cenās. Citiem vārdiem sakot, attiecīgais lēmums būs viens no būtiskākajiem tam, kāpēc Latvijā jau tuvāko mēnešu laikā atkal varēsim runāt nevis par deflāciju, kā tas bija pāris pēdējos mēnešus, bet gan inflāciju. Cik iespaidīga tā būs, protams, rādīs laiks, taču ar šādu faktu kā tādu ir jārēķinās. Kā redzams, ASV glābšanas dēļ citām pasaules daļām nāksies sarast ar noteiktām neērtībām.
Tomēr pāris fakti par labu Bernankes kārtējam naudas drukāšanas lēmumam gan jāmin.
Pirmkārt, kā jau minēts, šo lēmumu nekādi nevar nosaukt par negaisu no skaidrām debesīm. ASV ir viena no valstīm, kas var atļauties regulēt savu ekonomiku ar monetārās politikas palīdzību, un būtu dīvaini, ja šāda iespēja netiktu izmantota. Jāpiebilst, ka ASV nebūt nav vienīgā valsts pasaulē, kas var atļauties ar nacionālās valūtas kursa palīdzību regulēt ekonomiskos procesus. Viena no tādām valstīm ir par ASV daudzas reizes mazākā Zviedrija. Un atšķirība ir tāda, ka zviedru gadījumā kumulatīvais efekts šāda veida lēmumiem ir ievērojami mazāks. Proti, tas nekādā veidā neskar teju visu pasauli.
Otrkārt, ir skaidrs, ka Federālo rezervju sistēmas ir pieņēmušas attiecīgo lēmumu, lai novērstu vēl vienu ekonomikas krīzi Amerikā. Tādējādi kaut kādā mērā varam runāt par laimi nelaimē, kad viena ASV lēmuma iespaidā parādu krīzes novārdzinātajai Eiropai ar krasi samazinājušos pirktspēju būs jārēķinās ar vēl augstākām cenām, taču, iespējams, tiek novērsta vēl viena globālā krīze.
