Iepriekšējā ziema Latvijā visai skaidri parādīja, ka savulaik ieviestie risinājumi, lai nodrošinātu elektroenerģijas patērētājus valstī ar attiecīgo pakalpojumu, ir novecojuši un ir nepieciešams izmantot jaunas tehnoloģijas, piemēram, ierokot kabeļus zemē.

Tas ir tikai loģiski, it īpaši mežainos apvidos, kur atkalas periodā koku zari mēdz apledot, lūst un krītot pārrauj elektrolīnijas. Turklāt ziema nebūt nav vienīgā problēma - katru reizi, kad Latvijā ir bijis stiprāks vējš, varam lasīt ziņas par to, cik a/s Latvenergo klientu kārtējo reizi ir palikuši bez elektroenerģijas padeves. Grūti pat iedomāties, kāda būtu elektrolīniju bojājumu bilance, ja pasaulslavenā viesuļvētra Katja tomēr būtu nonākusi līdz Latvijai, it īpaši, ņemot vērā, kāda mēroga postījumus tā jau paspējusi nodarīt citur pasaulē.

Tādējādi pilnīgi pamatots ir šīs kompānijas lēmums 35 gadu laikā investēt pietiekami lielas naudas summas, lai 6000 kilometru garumā elektroenerģijas kabeļus saraktu zemē. Tomēr pāris aspekti šajā sakarā ir pietiekami diskutabli.

Pirmkārt, šā projekta pilnīgai realizācijai uzņēmums ir paredzējis tērēt vairāk nekā 200 miljonus latu jeb 35 tūkstošus latu uz vienu kilometru. Ir saprotams, ka šādas līnijas izveide nenozīmē tikai grāvja izrakšanu un vada ielikšanu tajā, tomēr 35 tūkstoši uz kilometru ir pārāk daudz, īpaši ņemot vērā, ka grāvju rakšana nebūt nav uzskatāma par profesiju, kurā strādājošajiem ir jābūt vismaz maģistra grādam, pieredzei darbam starptautiska līmeņa kompānijās un reizi gadā atjaunojamai licencei.

Otrkārt, nenovēršami rodas jautājums - no kurienes tiks ņemti šie vairāk nekā 200 miljoni latu? Un izrādās, ka jau tagad Latvenergo tam ir gatava atbilde - tarifi! Tieši tarifi esot vienīgais veids, kā gūt līdzekļus elektrolīniju modernizācijai. Ņemot vērā, ka, sākot ar 2014. gadu, plānots izveidot pa 200 kilometru garām jaunām līnijām gadā, grūti pat iedomāties, cik liels varētu būt kārtējais elektroenerģijas tarifu kāpums. Nav šaubu par to, ka šie darbi ir jāveic, un tādējādi arī līdzekļi to īstenošanai ir jāatrod. Tomēr jāņem vērā, ka Latvenergo ir viens no tiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, kas pat krīzes apstākļos ir spējis lepoties ar vairāku desmitu miljonu latu lielu peļņu. Tas nozīmē, ka par ienākumu trūkumu un naudas deficītu minētajām investīcijām sūdzēties nevar.

Šajā gadījumā nevar arī aizbildināties, ka kompānija savu peļņu var izlietot atbilstoši īpašnieku ieskatiem. Kā zināms, Latvenergo pilnībā ir valsts kompānija, un par to, lai elektrolīnijas būtu drošas un elektroenerģijas padeves traucējumi nerastos bez mitas, starp citu, vairāk ir ieinteresēta tieši valsts, nevis Latvenergo kā uzņēmums. Tas nozīmē, ka valdībai ir beidzot jāatsakās no vēlmes lielu daļu Latvenergo peļņas pārskaitīt valsts budžetā dividenžu veidā, attiecīgos līdzekļus novirzot jauno elektrolīniju izveidē.

Un nevajag meklēt kārtējo ieganstu tarifu celšanai - tā vietā efektīvi ir jāizmanto nopelnītā nauda.