DB Viedoklis

Db viedoklis: Lai pārtikas veikalos redzamajai zaļajai karotītei nebūtu garlaicīgi...

Dienas Bizness,30.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai protat atšķirt karotītes? Šķiet, šāda spēle pārskatāmā nākotnē varētu tikt piedāvāta Latvijas patērētājiem, tādējādi ļaujot viņiem noskaidrot savas modrības līmeni, pērkot dažādus pārtikas produktus. Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijā ir ieviests Zaļās karotītes simbols, kuru uz saviem izstrādājumiem brīvprātīgā kārtā ir tiesības attēlot tiem ražotājiem, kuri vismaz 75% apmērā izmanto vietējās izejvielas. Cik lielā mērā šis Zaļās karotītes zīmols ir veiksmīgs – tas ir cits jautājums. Tomēr tā ideja pilnībā ir skaidra. Savukārt nedaudz mulsinoša ir pašreizējā iecere, teiksim tā, palielināt karotīšu klāstu.

Problēma slēpjas faktā, ka daļai pārtikas produktu, kas itin veiksmīgi tiek ražoti Latvijā, vietējās izejvielas nepieciešamajā apjomā nemaz nav iespējams izmantot. Nu, nav iespējams mūsu valstī izaudzēt, piemēram, kafijas pupiņas un citas tamlīdzīgas lietas. Toties ir vēlme norādīt, ka produkti, kuru izejvielas galvenokārt tiek importētas, arī tiek izgatavoti Latvijā. Un to ir paredzēts darīt, šāda veida produktiem piešķirot Sarkano karotīti. Un te jau jārēķinās ar vienu otru problēmu... Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem tradicionāli ir paticis pirkt vietējās izcelsmes pārtiku, kas ir ražota no vietējos laukos izaudzētas lauksaimnieciskās produkcijas. Tā tas vienkārši ir! Dažu labu reizi ievestās izejvielas nav pat par mata tiesu nekvalitatīvākas par vietējām, bet mūsu patērētājiem tas nav diez ko svarīgi. Savukārt bāšana acīs, ka konkrētais produkts gan ir ražots Latvijā, taču daudzas sastāvdaļas, kas bija vajadzīgas tā pagatavošanai, nācās ievest, var izraisīt pat pretēju efektu. Otrkārt, jārēķinās, ka, manipulējot ar dažādu krāsu karotītēm, vismaz sākotnēji var iznākt tāda kā patērētāju maldināšana. Proti, ieejot veikalā un ieraugot, ka uz plauktā novietotas preces ir karotītes simbols, pircējs var nospriest, ka tās ir pagatavotas no vietējām izejvielām, nepievēršot uzmanību karotes krāsai. Treškārt, nevar izslēgt iespēju, ka pircējiem vienkārši sāks jukt, kura karotīte ko īsti apzīmē, un arī tas nebūtu labvēlīgs aspekts.

Šaubu nav par to, ka ir jāveicina vietējo ražojumu noiets mūsu pašu zemē, kā tas notiek daudzās pasaules valstīs, un to nevar panākt, nemārketējot savu produkciju. Šajā kontekstā tikai apsveicamas ir vietējo ražotāju aktivitātes ar dažādu kampaņu palīdzību pievērst iedzīvotāju uzmanību pašu saražotajam. Tomēr pasākumiem, kam ir viens vai otrs mērķis, ir jābūt pārdomātiem, rūpīgi izmodelējot sagaidāmo efektu. Galvenokārt tas ir nepieciešams tāpēc, lai, ieguldot resursus kāda efekta radīšanā, tas nepārvērstos par defektu. Kā minēts, Zaļās karotītes simbols Latvijā pastāv jau pietiekami daudzus gadus, un cilvēki pie tā ir pieraduši. Ieviešot vēl sarkanu vai kādas citas krāsas karoti, pastāv risks radīt pamatīgu «putru», kas tikai apgrūtinās izvēli patērētājiem un nedos gaidīto labumu ražotājiem. Un nebūtu taču vēlams, ka rezultātā vismaz daļa pircēju dotu priekšroku iepakojumam, uz kura nebūtu nekādas karotes simbola, un izrādītos, ka nopirkts ir, piemēram, Lietuvā ražots krējums, uz kura paciņas uzraksti ir latviešu valodā.