Tā kā viena no lielākajām Latvijas lauksaimnieku organizācijām - Zemnieku Saeima ir pieprasījusi zemkopības ministra demisiju, attiecības starp Mārtiņu Rozi un daudziem Latvijas lauksaimniekiem ir nonākušas pilnīgi jaunā gultnē.

Reaģējot uz situāciju, Roze pavēstījis, ka demisionēt negrasās, jo šoreiz emocijas ņēmušas virsroku pār skaidru saprātu, savukārt zemnieki uzsver, ka platīb-maksājumu pēkšņa samazināšana ir pēdējas piliens lauksaimnieku pacietības traukā, tāpēc zemkopības ministram būtu jāuzņemas atbildība par situāciju un kā godavīram jāpamet amats. Lai vai kādi būtu abu pušu argumenti, tomēr šāda rīvēšanās liecina, ka šajā nozarē viss tomēr nav īsti kārtībā.

Daļēji var piekrist lauksaimniekiem - pēdējo laiku labo darbu saraksts ministram Rozem nav īpaši garš, varētu pat teikt gluži pretēji. Pēdējā laikā lauksaimniecības nozare ir satricināta ar tādiem notikumiem kā platībmaksājumu samazināšana, cukura fabriku slēgšana, attiecīgi beigs pastāvēt vesela zemkopības joma - cukurbiešu audzēšana, un galu galā - ar faktu, ka Latvijas zemnieki saņem vismazākos platībmaksājumus Eiropas Savienībā (ES). Arī mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Turklāt īs ir jomas, kas vistiešākajā mērā ir saistītas ar Latvijas līdzdalību ES, proti, cik veiksmīgi un uzstājīgi Latvijas pārstāvji, arī Mārtiņš Roze, aizstāv valsts pozīciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, ar savas pozīcijas aizstāvēšanu ir bijušas zināmas problēmas, un rezultāts ir pašmāju zemnieku neapmierinātība.

Lai arī Mārtiņš Roze jau ilgstoši vada Zemkopības ministriju, visas nebūšanas saistībā ar ES novelt tikai uz Mārtiņu Rozi būtu nekorekti. Galu galā būtu jāpaskatās, kas zemkopības nozari vadīja pirms Rozes, kas ar ES pārstāvjiem vienojās un parakstīja sadaļu par lauksaimniecību pirms Latvijas iestāšanās ES.

Un te jāatceras, ka tolaik Latvijas lauksaimniecības politiku un nostādnes formulēja šobrīdējā premjera partijas vadoši biedri, un nedrīkst aizmirst, ka savulaik tieši par lauksaimniecību atbildēja komisāre no Latvijas.

Roze ir diezgan skaidri licis manīt, ka pats negrasās demisionēt. Tomēr, pat ja ministrs aizietu no sava posteņa, jautājums ir par to, vai tādējādi tiktu atrisinātas lauksaimniecības nozares problēmas. Visticamāk, ka ne. Tāpat gadījumā, ja Roze paliktu savā amatā.