Sliktas ziņas tiem, kam Trampa ievēlēšana šķita pasaules gals; nē, tas ir sākums – jauns sākums cikliskām nepatikšanām
Šai komentārā būs runa par četriem asinsizliešanas gadījumiem diennakts laikā, kopš komentāru lapas redaktors man palūdza uzrakstīt par to, kas un kā no starptautiskajā arēnā šogad pieredzētā turpināsies nākamajā gadā. Pirmais gadījums ir Krievijas vēstnieka nogalināšana Turcijā, kas acīmredzot ir Daesh grupas teroristu vai to simpatizētāju atriebība Krievijai par Turcijai blakus esošās Sīrijas režīma atbalstīšanu karā pret salafītu novirziena islāmiskajiem dumpiniekiem.
Otrs gadījums ir kravas automašīnas ar nodomu veiktā ietriekšanās Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē, nogalinot 12 un ievainojot vairākus desmitus. Pašlaik jebkuras publiskas nejēdzības neizbēgami notiktu Ziemassvētku kontekstā, jo līdz ar to komercializāciju šie baznīcas svētki tiek piesaukti visur, lai gan tiem būtībā nav nekāda sakara ar karstvīna tirdzniecības telti, kurā vispirms ietriecās terorista nolaupītais smagais auto, aizraujot nāvē daudzas dzīvības. Tāpēc es savā interpretācijā labprāt paliktu pie neitrāla vērojuma – ka tas draņķis vienkārši piemeklēja maksimāli blīvu un relaksējušos cilvēku koncentrāciju, un, grozies kā gribi, tā pašlaik Eiropā ir ar savu reliģiozo ingredientu.
Trešais gadījums ir šaušana Cīrihes mošejā, kur trīs ievainotie. Mošeja ir arī islāma kultūras (pareizāk sakot, kultūru, jo tās ir vairākas un pat pretešķīgas) dzīves centrs, tomēr šis uzbrukums acīmredzot bija antireliģiski motivēts, jo mošeja tomēr nav halal skārnis vai dienas gavēņa laikā aizcietušos vakariņotāju pulciņš Ramadānā.
Visu cieņu iepriekš minētajiem cilvēku upuriem, bet ceturtā šeit piesaucamā asinsizliešana ir Pakistānas Starptautisko aviolīniju veiktā rituālā kazas upurēšana, lai tā «apdrošinātu» atsāktos reisus ar ATR-42 lidmašīnām pēc decembra sākumā notikušās katastrofas, kas prasīja 48 dzīvības. Visus šos gadījumus vieno niknums, bezspēcība un pilnīga kauzālā bezjēdzība.
Pakistāniešu kazas upurēšanas iemesls pie Tulūzā komplektētās lidmašīnas ir tāda paša lidaparāta nogāšanās pirms pāris nedēļām. Vai tā nogāzās tāpēc, ka pirms tam nebija upurēta kaza? Nē, ne tāpēc. Vai šī, cerams, nenogāzīsies tāpēc, ka būs upurēta kaza? Nē, ne tāpēc. Un tomēr kaza ir pagalam. Un tomēr uz mums šauj mošejās baltās rases, Trīsvienīgā Dieva vai vēl nezin kā vārdā un par slepkavības ieroci izmanto visu, kas ir pie rokas, jo esam pretīgie, pie visa vainīgie Rietumzemju neticīgie imperiālisti. Un tomēr no Eiropas atšķeļas mūsu demokrātijas vecmāmiņa un kontinentālā miera tradicionālā balansētāja, jo poļu santehniķi atņem vietas jaukiem, vasarraibumainiem britiņiem pašvaldību bērnudārzos. Un tomēr faktiskā globālā lielvara taisās saraut tirdzniecības saiknes ar partneriem, lai «atkal kļūtu varena».
Šis neprāts augs augumā, kamēr dažādu faktoru ietekmē, kur sava dīvaina loma, protams, būs arī pakistāniešu kazai, aprims jaunā un drusku atšķirīgā līdzsvarā. Laimīgs būs tas, kurš to ievēros. Starplaikā mans ieteikums ir novērtēt to, kas mums ir – ģimeni, līdzcilvēkus, literatūru, džezu, vai kas nu kuram tuvāks. Un, kā māca vietējās politkultūras pērle, celties agrāk, gludināt bikses un mācīties angļu valodu.
