Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.

2011. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima tikai 15,9 tūkstoši bērnu. Pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits palielinājās sasniedzot maksimumu 2016. gadā. 2016. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 18,7 tūkstoši bērnu. Pēc tam Latvijā piedzimušo bērnu skaits neapturami samazinājās. 2019. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima tikai 15,8 tūkstoši bērnu. Sākoties Covid pandēmijai bērnu dzimstība Latvijā vēl vairāk samazinājās un 2020. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima tikai 14,9 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 14,7 tūkstoši, bet 2022. gada pirmajos 10 mēnešos - 13,4 tūkstoši bērnu. Tas arī ir pēdējo 25 gadu minimums. Turklāt katrā 2022. gada mēnesī Latvijā piedzima mazāk bērnu nekā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi 2021. gadā.

Zema dzimstība ir vērojama kopā ar augstu mirstību, tāpēc starpība starp dzimušajiem un mirušajiem Latvijā ir stabili negatīva. Latvija izmirst. Tā kā starptautiskā migrācija vairāk nav nozīmīgs faktors Latvijas iedzīvotāju skata samazinājumā, tad, ņemot vērā tik negatīvu dabisko pieaugumu, Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, pat gadījumā, ja starptautiskās migrācijas būs nedaudz pozitīvs. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā latviskas Latvijas nācijai nākotne būs iespējamā tikai tad, ja palielināsies latviešu dzimstība un pieaugs bērnu skaits latviešu ģimenēs.

No vienas puses, tas, ka ļoti daudzas Latvijas ģimeņu izvēlējās neplānot ģimenes pieaugumu tieši 2022. gadā, ir saprotams. Pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā un kad kādu laiku bija pat ļoti augsti riski ka Krievijas sāks kodolkaru pret NATO dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, tad šādi apstākļi noteikti neveicināja Latvijas pilsoņu vēlmi tieši šajā laikā plānot ģimenes pieaugumu. Visticamāk, ka tieši Krievijas un Ukrainas kara un neprognozējamie nākotnes riski bija noteicošie tik ievērojamam jaundzimušo skaita samazinājumam 2022. gadā. Neatkarīgi no cēloņiem, bez bērniem latviešiem nav nākotnes. Bez bērniem latviešu ģimenēs, latviešu (Latvijas) zemes aizpildīs citas tautas (par to sociālajos tīklos ar ļoti ļaunu prieku jau ironizē Latvijas kosmopolīti). Tāpēc ir saprotama daudzu cilvēku vēlme meklēt idejas, kā glābt latviešu Latviju no iznīcības.

Visu rakstu lasiet 3.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru