Šobrīd Latvijā ir lielākais nodokļu slogs uz katru izmaksāto neto latu Eiropā. Lai situāciju varētu mainīt, nepieciešams pārskatīt sociālo nodokli, uzskata viena no jaunās biedrības Brīvie demokrāti dibinātājām Elīna Siliņa.

Raidījumā Dienas Rīts E. Siliņa uzsvēra, ka darbaspēkam ir jāsamazina nodokļi. Problēma ir sociālajā nodoklī un jāsāk skatīt sociālā nodokļa samazināšana, sacīja biedrības Brīvie demokrāti pārstāve. Kā piemēru viņa minēja apdrošanāšanu pret negadījumiem darba vietā. Šajā jomā nepieciešams izvērtēt, vai atsevišķās nozarēs ir augsts darba drošības risks.

«Tas ir jādara – šobrīd uz katru neto izmaksāto latu nodokļu slogs ir 80 santīmi. Nekur Eiropā tāda sloga nav. Jāpārskata, ko mēs apdrošinām caur sociālo risku, un jāņem ārā,» sacīja E. Siliņa, vienlaikus uzsverot lielākas personiskās atbildības nepieciešamību. Viņa arī norādīja, ka sociālajiem darbiniekiem būtu jādod lielākas iespējas izvērtēt esošo situāciju.

Lai cik ironiski tas neskanētu, lielākais parādnieks Saeimas deputātu vidū ir Imants Parādnieks, kura parādsaistības lēšamas nedaudz vairāk nekā 600 tūkstošu latu apjomā. Tikmēr lielākais Saeimas aizdevējs ir Rihards Eigims, kurš aizdevis vairāk nekā 700 tūkstošus latu, šodien vēsta žurnāls Lietišķā Diena.

I. Parādnieks, neskatoties uz savām apjomīgajām parādsaistībām, ir arī Saeimas otrs lielākais aizdevējs, proti, deputāts aizdevis kopumā 493 tūkstošus latu. Trešais Saeimas deputāts ar lielākajiem aizdevumiem ir Jeļena Lazareva, kura aizdevusi kopumā teju 263 tūkstošus latu.

Saeimas trīs lielāko parādnieku vidū bez I. Parādnieka ir Elīna Siliņa ar 368 tūkst. latu lielām parādsaistībām un Valdis Liepiņš, kurš ir parādā 285 tūkstošus latu.

Saeimas deputāts ar vislielākajiem uzkrājumiem - 488 tūkstošu latu apmērā - ir Arvils Ašeradens, kuram seko Elīna Siliņa (470 tūkst. latu) un Jānis Klaužs, kurš uzkrājis 185 tūkstošus latu.

Saeimas deputāte Elīna Siliņa virza ideju par mikronodokļa likmes pakāpenisku palielināšanu līdz 15%, tādējādi gan cenšoties nošaut vairākus zaķus reizē. Tiesa gan, kāda varētu būt mikronodokļa maksātāju rīcība, neviens neņemas prognozēt, jo vēl esot pārāk daudz nezināmo - vēl jo vairāk, ja tā esot tikai ideja.

«Priekšlikums ir pašreizējo mikronodokļa likmi no 9% palielināt ik gadu par 2 procentpunktiem, tādējādi trīs gadu laikā tā sasniegtu 15% līmeni. Priekšlikums ir balstīts uz trim argumentiem,» skaidro Saeimas deputāte Elīna Siliņa.

Viņa min trīs mērķus. Pirmkārt, mērķis esot izskaust uzņēmuma ienākuma nodokļa optimizācijas iespējas. Otrkārt, nodrošināt lielākas sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem. Treškārt, radīt alternatīvu modeli ar samazinātu darbaspēka nodokļa slogu mazajiem ražotājiem. Deputāte uzskata, ka ir jāizskauž iespēja ar esošās 9% mikronodokļa likmes palīdzību samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus no reāli gūtās peļņas uzņēmumos, kas darbojas parastā nodokļu režīmā.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēde Elīna Siliņa turpina virzīt idejas par Saeimas autobāzes samazināšanu – 2013. gada valsts budžeta likumam viņa iesniegusi priekšlikumu ietaupīt 92 416 Ls, samazinot Saeimas autobāzes štatus. Ierosinājums gan neguva atbildīgās komisijas atbalstu.

E. Siliņa savu ierosinājumu pamatoja ar to, ka Saeimas Kanceleja ir viņai apliecinājusi, ka nākamgad Saeimas autobāzē nodarbināto šoferu skaitu plānots samazināt par pieciem cilvēkiem. Izdevumu optimizāciju, pēc viņas teiktā, ļaus nodrošināt arī Saeimas autobāzes palīgpersonāla un Jūrmalas rezidences apkalpošanā nodarbinātā personāla samazināšana.

Tāpat deputāte E. Siliņa bija ierosinājusi finansējumu 10 jaunu automašīnu iegādei iegūt, kā iemaksu izmantojot 20 vecās automašīnas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) norāda, ka līdzekļi, kas tiks ieekonomēti, samazinot Saeimas autobāzē nodarbināto skaitu, tiks izmantoti, lai paaugstinātu citu Saeimas darbinieku atalgojumu. Viņš arī uzsver, ka gadījumā, ja visi parlamenta budžetā ieplānotie līdzekļi netiks izmantoti, tie tiks atmaksāti valsts budžeta.

Efektīvākā recepte problēmu, kuras Saeimā iecerēts risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes, secināts 5.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem, uzņēmējiem, tiekoties ar deputāti Elīnu Siliņu.

«Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darbalgas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā,» uzsver LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, paužot pārliecību, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.

«Mikrouzņēmuma darbinieku zemā sociālā aizsargātība ir spēcīgākais no argumentiem, kādēļ būtu vērts apsvērt fiksētās 9% likmes paaugstināšanu, tomēr arī tas neiztur kritiku,» norāda L.Caune, skaidrojot, ka mikrouzņēmumu darbinieku vidējā alga ir ievērojami augstāka nekā standarta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, turklāt, slēdzot līgumu par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, mikrouzņēmumu darbinieki tiek informēti par mazākām sociālajām garantijām un iespējām iesaistīties brīvprātīgajā sociālās apdrošināšanas sistēmā.

«Iespējamā mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana, par kuru tiek diskutēts Saeimā, būtu klajā pretrunā ar valdības un uzņēmēju pārstāvošo organizāciju slēgto vienošanos par Nodokļu politikas stratēģiju 2011. - 2014. gadam,» uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas «mazajai» uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem,» viņš uzsver.

DB rakstīja, ka Saeimas deputāte Elīna Siliņa virza ideju par mikronodokļa likmes pakāpenisku palielināšanu līdz 15%. «Priekšlikums ir pašreizējo mikronodokļa likmi no 9% palielināt ik gadu par 2 procentpunktiem, tādējādi trīs gadu laikā tā sasniegtu 15% līmeni. Priekšlikums ir balstīts uz trim argumentiem,» skaidro Saeimas deputāte Elīna Siliņa. Viņas pamatojumu par to, kādēļ būtu jāpalielina mikrouzņēmumu nodoklis, lasiet šeit !

Saeima jau otro nedēļu pēc kārtas no sēdes darba kārtības izslēdz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus, kam deputāti iesnieguši visai pretrunīgus priekšlikumus.

Šie priekšlikumi liecina par viedokļu sadursmi starp mikrouzņēmumu atbalstītājiem un noliedzējiem. Deputāte Elīna Siliņa, kura jau vairākkārt publiski kritizējusi ekonomiskās krīzes laikā ieviesto mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, grozījumiem iesniegusi priekšlikumu samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 tūkst. Ls gadā līdz 40 tūkst. Ls gadā.

Ar gluži pretēju iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt uzņēmēju iespējas veidot mikrouzņēmumus, nācis klajā Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš. Viņš uz grozījumu 2. lasījumu iesniedzis priekšlikumu, kas paredz jau minēto apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 tūkst. Ls gadā.

Valsts kontroliera vēlēšanas vakar noslēdzās bez lieliem pārsteigumiem - šajā amatā Saeima iecēla Valsts kontroles (VK) padomes locekli Elitu Krūmiņu, kuras kandidatūru virzīja Reformu partija (RP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kā arī atbalstīja amatu pametošā valsts kontroliere Inguna Sudraba. Tomēr politiskās kaislības līdz ar to nav norimušas, vēsta laikraksts Diena.

Atkarībā no tā, kādi būs nākamnedēļ gaidāmie juristu atzinumi, Vienotībā netiekot izslēgta arī iespēja apstrīdēt E. Krūmiņas ievēlēšanas likumību Satversmes tiesā (ST).

Kā norāda laikraksts, jautājums par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt aktualizējās, kad neatkarīgais deputāts no tā sauktā Olšteina sešnieka Viktors Valainis paziņoja, ka likums E. Krūmiņai liedz to darīt, jo valsts kontrolieris ir arī VK padomes priekšsēdētājs, bet E. Krūmiņa šobrīd ir VK padomes locekle jau otro amata termiņu. Tādējādi, kļūdama par valsts kontrolieri, viņa jau trešo termiņu darbotos arī VK padomē, ko likums neatļauj. Tomēr šo viedokli apšaubīja gan I. Sudraba, gan E. Krūmiņu amatam izvirzījušie deputāti, tādēļ otrdien tika lūgti ekspertu atzinumi no Tieslietu ministrijas (TM) un Saeimas Juridiskā biroja.

Jau otro nedēļu pēc kārtas Saeima ir izslēgusi no darba kārtības jautājumu par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem. Un šis ir gadījums, kad jāteic – pareizi dara, ka izslēdz!

Vispirms droši vien jāatgādina, ka šis likums savulaik tika pieņemts, noteikts, uz ko tas attiecas un kādas ir maksājamās likmes, piebilstot, ka noteiktu laiku šim jautājumam jānosaka moratorijs. Doma ir vienkārša – tieši mikrouzņēmēji ir tie, kuri visvairāk izjūt jebkuras izmaiņas likumdošanā, it īpaši, ja tās skar nodokļu sistēmu.

Protams, pārāk bieža nodokļu politikas maiņa rada problēmas jebkuram uzņēmumam, taču lielās kompānijas tās absorbē vieglāk. Piemēram, lielās energokompānijas vispār jebkuras izmaiņas iestrādā galatarifā patērētājiem un mierīgi dzīvo tālāk. Mikrouzņēmējiem nav brīvu līdzekļu, nav savas finanšu nodaļas, nav bezgalīgu iespēju jebkuras izmaksas iekļaut cenā utt. To ņemot vērā, būtu tikai pareizi noteikt, ka, piemēram, tuvākos piecus gadus kopš Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešanas tas nepiedzīvo pilnīgi nekādas izmaiņas, tādējādi ļaujot mazajiem uzņēmējiem nostabilizēties, nostāties uz kājām, rēķinoties, ka uz viņiem attiecinātās likumdošanas normas netiks nemitīgi raustītas. Iespējams, šādā laika periodā daļai pašreizējo mikrouzņēmumu izdosies izaugt līdz SIA līmenim, un tas būs tikai ieguvums valsts tautsaimniecībai kopumā. Problēmas sākas brīdī, ja pāris Saeimas deputātu uzskata, ka katru brīvu brīdi tomēr kaut kas ir jāmaina, turklāt viņu domas darbojas pilnīgi pretējos virzienos.

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi ir valstij stratēģiski svarīgs jautājums, tādēļ to arī turpmāk vajadzētu veikt VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), bet kontrole pār šo darbu veikšanu jāturpina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC). Šādu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas modeli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē piedāvāja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Tas nozīmētu, ka LAU vairs nevarēs piedalīties ne tikai ceļu būves konkursos, bet arī, piemēram, konkursos par pašvaldību ceļu ikdienas uzturēšanu.

Šomēnes LAU jau uzvarējis 18 pašvaldību konkursos par ceļu uzturēšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. 2011. gadā 31% no LAU apgrozījuma, bet 2012. gadā 26% no LAU apgrozījuma jeb aptuveni 14 milj. Ls veidoja pakalpojumu sniegšana brīvajā tirgū, norādīja komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa. Pārējo veido ienākumi no līguma ar LVC par valsts autoceļu uzturēšanu.

Jāpaskaidro, ka ikdienas uzturēšanas darbi ietver melno segumu bedrīšu remontu, grants ceļu seguma remontu, ceļa zīmju uzturēšanu, grāvju tīrīšanu, kā arī autoceļa attīrīšanu no sniega un sniega aizvākšanu ziemā.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 12%, diferencējot to pēc apgrozījuma.

Vienlaikus tiktu saglabāti līdzšinējie kritēriji apgrozījuma apmēram (70 000 lati), darbinieku algas maksimālajam apmēram (500 lati) un skaitam (pieci darbinieki), DB informē ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.

EM priekšlikums grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka 9% likme no mikrouzņēmuma apgrozījuma tiek saglabāta komersantiem, kuru apgrozījums ir līdz 15 000 eiro (10 542 latiem), 10% likme – uzņēmumiem ar apgrozījumu no 15 001 eiro līdz 40 000 eiro, 11% - ar apgrozījumu no 40 001 eiro līdz 70 000 eiro, bet 12% - no 70 001 eiro līdz 100 000 eiro.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka ministrijas piedāvātās izmaiņas veicinās jaunu uzņēmumu veidošanas un stimulēs attīstību, kā arī nodrošinās labāku darbinieku sociālo aizsardzību. «Vienlaikus ir jādiskutē ne tikai par izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļu sistēmā, kas ierobežotu iespējas to izmantot nodokļu optimizācijas shēmām, bet arī par mazāku birokrātisko slogu SIA darbībai,» viņš piebilst.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsākusi parakstu vākšanu pret Saeimas pirmajā lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt līdz 15% sākot no 2015.gada.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž neizpratni, kādēļ - vien trešajā programmas darbības gadā - deputāti vēlas iznīcināt teicami strādājošu atbalsta programmu. «Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām – likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas Skype un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu,» tā LTRK vadītājs.

Viņš arī pauž, ka, nosakot salīdzinoši zemu un sīkbiznesam draudzīgu nodokļa likmi, tika iedots burkāns ēnu ekonomikā strādājošajiem uzņēmējiem, un burkāna, ne pātagas stimuli uzņēmējdarbībā strādājot vislabāk. «Ieguvējs no šī soļa ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa. Valstij samaksātais nodoklis aug ar katru gadu. Jau šodien mikrouzņēmumi valstij ir samaksājuši vairāk kā pagājušajā gadā kopā,» piebilst J .Endziņš.

Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās Eiropas valstīs ir ieviesti dažādi nodokļu stimuli – atvieglojumi. Latvijas mikronodoklis ar 9% likmi nav sliktākais, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, arī Rumānija. To apliecina SIA BDO Tax pētījums par nodokļu stimuliem Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanai.

Ir dāsnāki stimuli

«Faktiski visas Eiropas valstis ir ieviesušas nodokļu stimulus mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Kaut arī nodokļu stimulu mērķis katrā valstī atšķiras, kopumā tas domāts, lai atbalstītu jaunos un mazos uzņēmējus,» pētījuma rezultātu skaidro SIA BDO Tax valdes locekle un nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka vairākas valstis – Beļģija, Itālija, Īrija, Spānija, Ungārija – ieviesa vai paplašināja pašreizējo nodokļu režīmu 2013.gadā, Latvijā tas notika 2010. gada 1. septembrī.

M. Bičkovska kā interesantu piemēru min Ungāriju, kura ieviesa pat divas nodokļu shēmas mazajiem uzņēmumiem: KATA un KJVA. Saskaņā ar KATA sistēmu mikrouzņēmumi maksā fiksēto summu aptuveni 179 eiro mēnesī ienākuma un algas nodokļu vietā, bet KJVA sistēmu var izvēlēties uzņēmumi ar 25 vai mazāk darbiniekiem un gada apgrozījumu zem 1,79 miljoniem eiro. Šajā gadījumā neto apgrozījumam piemērota fiksēta likme 16% apmērā, kas aptver ienākuma un algas nodokļus.

Astoņus mēnešus pēc Rīgas pils ugunsgrēka Valsts policija (VP) joprojām neatklāj nelaimes cēloņu izmeklēšanas gaitu un kategoriski vairās nosaukt vainīgo paziņošanas termiņus, vēsta laikraksts Diena. «Tie nav atkarīgi no mums. Policija savu darbu ir izdarījusi, bet ekspertīze ir ekspertīze, un tulkošana ir tulkošana,» norādījusi VP pārstāve Sigita Pildava.

Patlaban tiekot tulkoti Lietuvas Ugunsgrēku izmeklēšanas centra (LUIC) veiktās ekspertīzes rezultāti, ko bija pasūtījusi Iekšlietu ministrija.

Kā norāda laikraksts, vēl rudenī VP savas izmeklēšanas ieilgšanu skaidroja ar lietuviešu kolēģu ekspertīzes aizkavēšanos, bet tagad Pildava norāda, ka policijas izmeklētāji to uzlūkos vien kā LUIC skatījumu uz traģēdijas iespējamajiem iemesliem.

Saeimas deputāte Elīna Siliņa paudusi viedokli, ka izmeklēšana ir ievilkusies. «Paziņojumi par nepieciešamību tulkot Lietuvas ekspertu secinājumus no lietuviešu uz krievu un tad no krievu uz latviešu valodu, no vienas puses, izraisa smīnu, no otras - rada augsni aizdomām, ka izmeklēšana tiek novilcināta apzināti, kā arī pamatu baumām, vai tulkojumā kādi atzinumi nepazudīs vienai vai otrai pusei par labu. Te drīzāk jādiskutē, cik operatīvi strādā prokuratūra, kas koordinē izmeklēšanu,» sacījusi deputāte.

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.