“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.
Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”
Globālā pārmaiņu elpa
Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.
Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.
Atrisinājumu viņš saredz agrīnā slimību atklāšanā, pacientu uzraudzībā un agrīnā iejaukšanās iespējā. To var risināt efektīva diagnostika, kas balstīta efektīvos laboratoriju testos. Turklāt T. Hofers īpaši uzsver veselības pieejamības problēmu, kas ir problēma visā pasaulē. “Tas, kas mani patiesi pārsteidza Latvijas datos, ir novēršamo mirstības gadījumu skaits, kas divas reizes pārsniedz OECD valstu vidējo lielumu, kā arī vidējais sagaidāmais dzīves ilgums ir par 7 gadiem mazāks nekā vidēji,” sacīja uzņēmuma Baltijas vadītājs.
“Jaunās tehnoloģijas veicina transformējošus sasniegumus klīnisko lēmumu pieņemšanā un pacientu aprūpē. Mēs, Roche, tam patiesi ticam, ja tiek veiktas gudras investīcijas un ir mērķēti laboratoriju dati - tas var būtiski ietekmēt Veselības aprūpes atdevi,”secinājumu kopumā noslēdza T. Hofers. Starp dažādām attīstības nepieciešamībām jāuzsver tieši digitālo risinājumu attīstība, kas pēc T. Hofera uzskata būs atslēgas jautājums visas sistēmas efektīvai sadarbībai.
Nākotnes vīzija
Motīvs nākotnes attīstībai Roche izpratnē ir moderno laboratoriju iespēju piemērotībā individuālām pacientu vajadzībām. Jau šobrīd ir iespēja diagnosticēt vēzi vai infekcijas slimības, bet datu izmantošana lēmumu pieņemšanā vai precīzā diagnostika tikai ienāk nozarē. Tas, ko T. Hofers redz kā nākotnes vīziju, ir integrētā diagnostika, kas paredz digitālās diagnostikas un slimību pārvaldības risinājumus, kas ir pilnībā integrēti pilnvērtīgu pacientu profilu veidošanai. Jauni produkti un pakalpojumi atbalsta pārliecinātāku ārstēšanas lēmumu pieņemšanu un uzlabo laboratorijas efektivitāti.
“Es patiesi uzskatu, ka digitālās metodes var dot iespēju ārstēt ļoti specifiskas pacientu kaites. Nākotnē daudz vairāk informācijas par pacientu tiks iegūta, uzkrāta un analizēta, kas dos daudz plašākas diagnostikas iespējas. Proti, precīzas diagnozes un mērķēta ārstēšana ir risinājums nākotnes veselības aprūpē. Laboratorijas testi būtiski ietekmē veselības aprūpi. Agrīna un precīza diagnoze ir būtiska, meklējot jaunas ārstēšanas metodes pasaules nopietnajām veselības problēmām,” tā T. Hofers.
Skats uz Latviju
Roche kā globāla uzņēmuma, kuram tepat Latvijā ir 150 nodarbināto, četras ražotnes dažādās Eiropas valstīs, ir saistošs galvenokārt tādēļ, ka neieslīgst detaļās un ir skats no malas.
Gatavojoties konferencei sadarbībā ar pacientu organizāciju tika veikta ekspress aptauja par Latvijas veselības aprūpes sistēmu un konkrēti par laboratorijas analīžu nozīmi veselības uzlabošanas procesā.
90% no visiem aptaujātajiem pacientiem pēc ārsta apmeklējuma ir nepieciešams laboratorijas tests. Cilvēki pēc ārsta apmeklējuma veic testu un dalās četrās daļās, sīkāk skatīt tabulās pie raksta.
T. Hofera secinājums pēc veiktās aptaujas: “61 cilvēks no 199 pēc laboratorijas testa nav saņēmuši rezultātu skaidrojumu vai tālākās norādes no ārsta, kas veica nosūtījumu, likumsakarīgi, ka veselības uzlabojumi seko tikai 25% gadījumu.”
Tikai ceturtā daļa no tiem, kuri saņēma laboratorijas testus, bet neko nedarīja, sagaidīja uzlabojumu. Bet līdzekļi ir ieguldīti.
“Strādājot šeit Latvijā, esmu pārliecinājies, ka jums ir augstas kvalitātes laboratoriju infrastruktūra un liels skaits zinošu ekspertu. Globālās tendences liecina, ka valstis aizvien vairāk veido mērķētas agrīnās diagnostikas politikas, lai nodrošinātu pēc iespējas veiksmīgāku ārstēšanu un efektīvāk izlietotu pieejamos līdzekļus. Latvijā to spētu, ja būtu politika. Šādas politikas ietver skrīninga programmas, piemēram, kardioloģijas jomā, kaskādes algoritmu pielietošanu un integrētu diagnostiku ārstēšanas un novērošanas procesos. Tas kopumā novedīs pie augstākas veselības aprūpes efektivitātes un ļaus būt soli priekšā pacientam un viņa nepieciešamībai,” uzskata T. Hofers.
Ko saka pašu eksperti?
Diskusijas panelis “No diagnostikas līdz ārstēšanai” atklāja pašu ekspertu un iesaistīto redzējumu, kas dažviet parāda vietējo problēmu dziļumu.
Nozīmīgs ir pirmais jautājums panelistiem: “Vai spējam Latvijā pietiekami efektīvi un mērķtiecīgi nodrošināt diagnostisku un pilnvērtīgi izmantojam laboratorisko analīžu potenciālu?”
“Roche prezentācija jau parāda, ka neizmantojam, tomēr ir piebilde. Viena lieta ir,, ko nodrošina valsts un pavisam cita, ko zinātne ir sasniegusi un ko patiesi mēs varētu uzzināt, lai nenokļūtu līdz dažādām slimībām, kuras varētu izslēgt,” tā atbild Zane Rēvalde, Anti-Aging institūta izveidotāja un vadītāja.
“Veselības aprūpē kopumā ir jūtams tas attīstības ātrums, kāds ir pasaulē un tas, ko gribu pateikt, mēs totāli netiekam līdzi. Laboratorija nāk no vārda labore, proti, darbs. Šobrīd svarīgāk būtu teikt – colabore vai sadarbība. Ir nepieciešama efektīva nozaru augstākās raudzes sadarbība,” sacīja Didzis Gavars, SIA E.Gulbja laboratorija valdes loceklis un laboratorijas ārsts.
“Diezgan daudz jau patiesībā ir darīts. Piemēram, jaundzimušo skrīnings, mēs to darām pret 23 slimībām. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Esam nonākuši līdz gēnu terapijai. Mums ir molekulārā diagnostika onkoloģijā. Tajā pašā laikā ir izaugsmes iespējas un ir skaidri plāni, kā tad to realizēt. Piemēram, tuvākā laika plāns saistīts ar patoloģijas attīstību. Mums ir ļoti svarīgi, ka koncentrējam speciālistu resursu un zināšanas. Tas nav vienkārši, slimības kļūst aizvien retākas un neparastākas. Skaidrs ir jautājums, kā šo ekspertīzi nodrošināt. Tas prasa daudz darīt nākotnē, lai varētu nodrošināt informācijas apmaiņu, starptautisko sadarbību. Sadarbības labais piemērs ir molekulārās diagnostikas gadījumā, kur laboratorijas un klīnikas darbinieki darbojas kopā. Proti, es raugos pozitīvi uz paveikto un iespējamo,” sacīja Valts Ābols, biedrības Latvijas lielo slimnīcu asociācijas un Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
“Te vieta ir diviem vārdiem. Pirmais ir sadarbība. Sadarbība starp privāto un valsts sektoru. Sadarbība starp speciālistiem. Otrais ir zināšanas. Ir nepieciešama sabiedrības izglītošana par veselības pratību. Izglītošana ir vajadzīga arī profesionālajā ziņā, lai ārsti vislabākajā veidā saprastu kā var izmantot preventīvo diagnostiku,” teica Zane Kaktiņa, SIA Centrālā Laboratorija valdes priekšsēdētāja.
“Daudz kas ir paveikts un daudz ko gribas paveikt, bet visu neiespēsim kaut vai finansiālu apsvērumu dēļ. Virziens, kurā varētu vairāk panākt, ir datu personalizācija, kas dotu labu efektu,” pēc visiem komentēja Āris Kasparāns, Nacionālā Veselības dienesta direktors.
Testiem izšķiroša nozīme
Vēlāk atbildot uz jautājumiem, Zane Kaktiņa norāda: “Pētījumi liecina, ka vidēji 70–75% medicīnisko diagnožu un ārstēšanas lēmumu ir tieši atkarīgi no laboratorisko testu rezultātiem. Šī statistika nav tikai sausi skaitļi – tā atspoguļo realitāti, kas rāda, ka laboratorijas testi ir kļuvuši par veselības aprūpes sistēmas mugurkaulu visās medicīnas jomās, sākot no ģimenes medicīnas un pediatrijas, līdz pat onkoloģijai un intensīvajai terapijai.”
Raugoties nākotnē un paredzot iespējamos attīstības virzienus ir būtiski ievērot investīcijas, kuras dos maksimālo atdevi. Arī šajā gadījumā Z. Kaktiņai ir datos balstīta atbilde:
“Efektivitāti apliecina arī pētījumi, kas rāda, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts laikus veiktās analīzēs, var nodrošināt vidēji 6,5 eiro ietaupījumu tālākajos veselības aprūpes posmos, jo laboratoriskā diagnostika mazina nepieciešamību pēc dārgākām un ar ķirurģisko iejaukšanos saistītām manipulācijām, kā arī pēc ārstēšanās slimnīcā. Tā ļauj samazināt hospitalizācijas ilgumu un novērst nevajadzīgas vai neefektīvas ārstēšanas gadījumus. Eiropas Savienības un OECD rekomendācijas nepārprotami norāda, ka prevencijai un diagnostikai jābūt pirmajā vietā, lai veselības aprūpes sistēma būtu gan finansiāli ilgtspējīga, gan efektīva.”
#1/3
Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers
#2/3
