Izraēlas bruņotie spēki gatavojas mobilizēt 30 tūkstošus rezervistu, lai, iespējams, veiktu sauszemes iebrukumu Gazas joslā. Tikmēr Gazas joslā piektdien plāno ierasties Ēģiptes premjers, lai mēģinātu rast pamiera iespējas starp Izraēlu un palestīniešu kustību Hamas.

Ēģiptes premjera vizītes laikā Izraēla piekritusi pārtraukt uguni, vesta Reuters. Ceturtdien turpinājās Izraēlas teritorijas apšaudīšana ar raķetēm no Gazas joslas. Divas raķetes nogāzās netālu no valsts komerciālās galvaspilsētas, kļūstot par pirmo uzbrukumu Telavivai pēdējo divdesmit gadu laikā. Raķešu triecieni pa Izraēlu līdz šim prasījuši trīs cilvēku dzīvību.

Tikmēr Izraēlas gaisa triecienu rezultātā gājuši bojā jau 19 palestīnieši, tostarp septiņi Gazas joslā valdošās kustības Hamas kaujinieki un 12 civiliedzīvotāji. Aculiecinieki stāsta, ka Izraēla uzsākusi bruņutehnikas savilkšanu pie Gazas robežas, tādējādi, iespējams, gatavojot sauszemes iebrukumu. Par šāda scenārija iespējamību licis noprast arī Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, norādot, ka Izraēla ir gatava «paplašināt Gazas operāciju».

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Igaunijas IKP 2008.gada ceturtajā ceturksnī turpināja lejupslīdi, strauji nokrītoties par 9.4% gada izteiksmē, un šā gada pirmajā ceturksnī un visā gadā kopumā ir grūti gaidīt kaut ko savādāku, ziņo Dienas bizness.

"Šī ir pirmā reize, kad piedzīvojam tik ievērojamu [IKP] kritumu," aģentūra Reuters citē Igaunijas statistikas biroja pārstāvi Tenu Mertsinu. Kritums ir skāris lielāko daļu ekonomikas nozaru. Būtisks samazinājums bijis rūpniecībā, īpaši apstrādes, ko veicināja mazs iekšējais pieprasījums un eksporta kritums, lejupslīde vērojama arī finanšu starpniecībā, norāda statistiķi.

Analītiķi iepriekš bija prognozējuši, ka Igaunijas ekonomika ceturtajā ceturksnī samazināsies no 5% līdz 8.5%, taču piedzīvotais apsteidzis visas gaidas.

"Krass rūpniecības produkcijas apjoma un eksporta kritums gada beigās norādīja, ka ceturtajā ceturksnī būs ļoti liels mīnuss," portālam rus.postimees.ee atgādina SEB analītiķe Ruta Eiera. "Tas liecina, ka kritums ekonomikā vēršas plašumā, jo vienlaikus turpina samazināties arī iekšējais pieprasījums." Pēc analītiķes vārdiem, jau redzot šo rādītāju par ceturto ceturksni Latvijā varēja apjaust ekonomikas krituma vērienu.

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča pēc Saeimas ārpolitikas debatēm nolēmusi neklātienē iesaistīties polemikā ar "Progresīvo" deputātu, partijas līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu, kura sacītajā par Izraēlas un "Hamās" konfliktu viņa saskata problemātiskus aspektus.

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ko noteica jauna ģeopolitisku problēmu aktualizēšanās.

FRS tomēr paredzēja divas procentlikmju pazemināšanas šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels trešdien atzina, ka "šodien ir neparasti paaugstināta neskaidrība", un atzīmēja, ka vismaz daļa no nesenā inflācijas pieauguma ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu politiku.

Viņš arī pauda optimismu par ASV ekonomikas perspektīvu, atzīmējot, ka svarīgākie ekonomikas indikatori vēl arvien ir stabili, neraugoties uz aptaujām, kas liecina par patērētāju pārliecības vājināšanos.

Eiropā Parīzes biržas indekss palielinājās, Londonas biržas indeksam bija niecīgs pieaugums, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas pieauga bažās par iespējamu eskalāciju karā starp Izraēlu un Gazas joslas "Hamas" kaujiniekiem.

Akciju tirgos pirmdien bija pirmā tirdzniecības diena, kopš "Hamas" sestdienas rītā no Gazas joslas sāka uzbrukumu Izraēlai, pamudinot ebreju valsti izsludināt karu pret šo kaujinieku grupējumu, kas kontrolē Gazas joslu.

Bruņotas sadursmes uz Izraēlas ziemeļu robežas ar Libānu arī pastiprināja bažas par šī kara iespējamu strauju izplatīšanos Tuvo Austrumu reģionā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga par vairāk nekā 4%.

""Hamas" pārsteidzošais uzbrukums ir uzkurinājis bažas par tālāku nestabilitāti Tuvajos Austrumos, kas savukārt var radīt traucējumus naftas piegādes plūsmās laikā, kad [naftas] tirgus jau ir ļoti sašaurinājies un cenas ir augstas," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri otrdien apspriedīs virkni iespējamo darbību pret Izraēlu saistībā ar karu Gazas joslā, taču domājams, ka neviena no tām negūs atbalstu.

ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa piedāvājusi desmit iespējamos veidus, kā reaģēt uz abpusējās vienošanās pārkāpšanu par cilvēktiesību nodrošināšanu Gazas joslā.

Iespējamās reakcijas uz Izraēlas it kā pieļautajiem pārkāpumiem ietver visdažādākās pakāpes darbības, sākot ar pilnīgu ES un Izraēlas sadarbības līguma apturēšanu un tirdzniecības ierobežošanu un beidzot ar sankcijām pret izraēliešu ministriem, ieroču embargo un bezvīzu režīma atcelšanu.

Taču, neskatoties uz pieaugošo neapmierinātību ar situāciju Gazas joslā, starp ES dalībvalstīm nav vienprātības, kā izturēties pret Izraēlu, un diplomāti atzīst, ka atbalsts nevienam no piedāvājumiem, domājams, nesasniegs kritisko masu.

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, Īslandes ekonomika sarukusi par 5.7%. Tas ir straujākais valsts ekonomikas kritums ceturkšņa laikā, kopš Īslande šādus datus sāka apkopot, vēsta BBC.

Gada griezumā Īslandes iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 7.2%.

Īslandes finanšu sistēma saruka kredītu krīzes laikā, jo valsts bankas bija aizdevušas naudu tādos apjomos, kas pārsniedza valsts kapitālu, līdz ar to valsts bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

Rezultātā cietusi arī Īslandes valūta, zaudējot aptuveni pusi savas vērtības.

Eksperti prognozē, ka Īslandes ekonomika turpinās sarukt arī 2010. gadā.

Kopš palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" sestdienas rītā uzsāka uzbrukumu Izraēlai, gājuši bojā jau vairāk nekā 700 izraēliešu, liecina dati, kurus pirmdien publicējusi Izraēlas armija.

Nogalināto vidū tikai 44 ir militārpersonas.

Vēl 2150 cilvēki uzbrukumos ir ievainoti.

"Hamas" un grupējuma "Islāma džihāds" kaujinieki paziņojuši, ka sagrābuši vairāk nekā 130 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.

Uzbrukumos, kas sākās sestdienas rītā, bija iesaistīts aptuveni 1000 kaujinieku, televīzijas kanāla ABC raidījumā "This Week" pavēstījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Tikmēr Izraēlas varasiestādes ziņo, ka līdz šim likvidēti 400 kaujinieku, bet vairāki desmiti saņemti gūstā.

Reaģējot uz palestīniešu kaujinieku uzbrukumiem Izraēlas armija devusi triecienus vairāk nekā 800 mērķiem Gazas joslā, un palestīniešu varasiestādes ziņo, ka izraēliešu uzlidojumos nogalināti vismaz 413 cilvēki. Vēl aptuveni 2000 ir ievainoti.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz augošu politisko saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV uzņēmumu akciju cenas pieauga, bet pēcpusdienā pieaugumu nomainīja kritums un galvenie ASV biržu indeksi krasi samazinājās.

Jēlnaftas cenas turpināja pieaugt, tirgum "ļoti nervozējot" par saspīlējumu Tuvajos Austrumos, sacīja "Again Capital" analītiķis Džons Kildafs.

ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja kritiku par Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā un sarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgs no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.

Frankfurtes un Londonas biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

#Nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

ASV dolāra cena pieaugusi; vidēji gan šogad paredz mērenu dolāra vērtības atkāpšanos no šā brīža līmeņa

Kamēr pasaules lielākajiem akciju tirgiem pāri veļas izpārdošanas vilnis, visai strauji palielinājusies ASV dolāra vērtība. Valdot šādam fonam, eiro no vietas virs 1,25 ASV dolāru atzīmes vēl šā mēneša sākumā nu atslīdējis līdz 1,223 ASV dolāru atzīmei. Rezultātā nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu.

Dolāra cenas pieaugums daļēji tiek skaidrots ar to, ka tirgus dalībnieki sākuši pastiprināti satraukties par straujāku inflācijas atgūšanos. Ja tas tā būs, ASV Federālo rezervju sistēmā (FRS) var lemt par straujāku likmju palielināšanas cikla uzsākšanu. Tāpat tiek skaidrots, ka, akciju tirgū saceļoties putekļiem, daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā «karalis dolārs» (pēdējo gadu laikā, augot neskaidrībai, bieži augusi arī ASV dolāra cena). ASV dolāram veicies krietni labāk nekā zeltam, kura cena pēdējo tirdzniecības sesiju laikā pat sarukusi. Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Rezultātā tā paša eiro cena kopš novembra pirmās puses līdz pagājušai nedēļai ASV dolāros bija pieaugusi gandrīz par 8%. Kopumā ASV dolāra cenas kritums turpinās kopš 2016. gada nogales, kad eiro cena bija paslīdējusi zem 1,05 ASV dolāru līmeņa. Tādējādi zināma korekcija pēc šādas tendences ir saprotama.

Latvija ierindojusies 21. vietā laikraksta Vedomosti pētījumā par to, cik lielu kritumu kopš maksimālās vērtības sasniegšanas pērn laikā līdz pagājušai piektdienai piedzīvojušas vairāku valstu valūtas, tostarp lata vērtība pret dolāru.

Dolāra vērtība pagājušā gada laikā pret vairākām pasaules valūtām ir ievērojami pieaugusi. Tā kopš maksimālās vērtības pret dolāru sasniegšanas pērn aprīlī lata vērtība samazinājusies par 19.4 %, liecina Vedomosti veiktie aprēķini. Patlaban USD/LVL oficiālais kurss ir 0.544 lati, savukārt pagājušā gada aprīlī dolāra vērtība svārstījās ap 0.44 latu atzīmi.

Rublis ieņem 5. vietu starp valūtu vērtības kritumiem (rublim maksimums pret dolāru bija 16. jūlijā – 23.1 rublis). Piektdien dolārs MMVB biržā sadārdzinājās par 64 kapeikām, sasniedzot 35.47 rubļus (rubļa oficiālais kurss pirmdienai bija 35.41 rublis par dolāru). Savukārt Lietuvas un Igaunijas valūta piedzīvojusi 19.6 % lielu kritumu.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Jēlnaftas cena maija piegādēm Ņujorkas preču biržā 11. aprīļa rītā bija 112,77 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,02 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena sasniegusi augstāko līmeni pēdējo teju 30 mēnešu laikā, ko veicina saspīlētā situācija Tuvo Austrumu valstīs un zemāka ASV dolāra vērtība, kas padara naftu par pievilcīgu investīciju mērķi citu valūtu turētājiem, raksta Associated Press.

Pagājušajā nedēļā pastiprinājusies vardarbība starp palestīniešiem Gazas joslā un Izraēlā. Kopš 7. aprīļa palestīnieši ir spēcīgi apšaudījuši Izraēlas dienvidu reģionu, tādējādi šī ir intensīvākā kauja starp Izraēlu un Gazas kaujiniekiem kopš 2009. gada janvāra.

Tajā pat laikā Ēģiptē karaspēks uzbrucis protestētājiem, kas pieprasa izmeklēšanu saistībā ar iespējamu naudas piesavināšanos, ko veicis bijušais valsts prezidents Hosni Mubaraks.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Par cenu prognozēšanu brīvajos tirgos. Cenu kustību prognozēšana mūsdienu brīvajos tirgos ir ļoti sarežģīts uzdevums. Globālie brīvie tirgi, kuri ir izvērsušies kolosālā plašumā, tādi kā eiro/dolārs (miljoni operatoru un apgrozījums ap $1 trlj. dienā) šodien ir pārvērtušies par ļoti lielām un ļoti sarežģītām stohastiskām sistēmām.

Šo sistēmu sarežģītību lielā mērā nosaka to duālais raksturs, līdz ar to, ka katrs tirgus operators vienlaicīgi ir gan sistēmas objekts, gan subjekts. Šādi tirgi šodien funkcionē saskaņā ar saviem specifiskiem likumiem un vairs nav tik cieši piesaistīti ekonomiskās bāzes stāvoklim. Tieši tādēļ pēdējos gados mēs vērojam tik ievērojamas cenu kustības, kas nebalstās uz fundamentāliem faktoriem. Tajā skaitā arī dolārs-eiro tirgū, kur dolāra cena no 2001.g. līdz 2008.g. pieauga dubultā (sk. 1. grafiku). Vai, piemēram, naftas tirgus, kurā 2005.g-2008.g. cena bija pieaugusi no 40 USD līdz 140 USD, un tad 5 mēnešu laikā nokrita līdz 35 USD (sk. 2. grafiku). Visi mēģinājumi izskaidrot šīs kustības ar fundamentāliem faktoriem noteikti neiztur kritiku.

Augstākām likmēm agrāk vai vēlāk vajadzētu spēlēt par labu dolāram, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo nedēļu laikā tirgus dalībnieki daudz sprieduši par to, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) dolāra likmju palielināšana tomēr varētu būt vēlāka, nekā pirms tam uzskatīts. Valdot šādam fonam, sarukusi ASV dolāra vērtība, un arī prognozes par šīs valūtas cenas pieaugumu nākotnē kļuvušas mazāk pārliecinošas. Neskatoties uz to, vidēji tirgus dalībnieki tāpat nākotnē gaida spēcīgāka ASV dolāra laikus. Tiesa gan, piemēram, eiro cenas kritums šajā valūtā tiek prognozēts krietni lēzenāks.

Reuters oktobrī veiktās 66 dažādu pasaules finanšu iestāžu aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd tiek sagaidīts, ka kopējās valūtas vērtība pēc viena mēneša atradīsies pie 1,12 ASV dolāru atzīmes. Savukārt pēc trīs un 12 mēnešiem eiro cena tiek prognozēta attiecīgi pie 1,09 ASV dolāru un 1,05 ASV dolāru atzīmes.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

ASV dolāra vērtība piektdien sasniedza trīs mēnešu augstāko līmeni, tirgus dalībniekiem gaidot jaunākos ASV darba tirgus datus, kas varētu veicināt ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu celt likmi pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā, raksta Reuters.

Dolāra vērtība centās nospiest eiro kursu zem 1,08 dolāru atzīmei.

Pašreizējais dolāra virziens ir atjaunojis runas tirgus dalībnieku vidū par potenciālo eiro un dolāra paritāti pirms gada noslēguma.

Eirozonas valūtas vērtība pakāpeniski samazinās pēc Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi komentāriem, kuros viņš uzsvēra, ka banka varētu palielināt monetārās stimulēšanas programmas apjomus vai izmantot citus instrumentus, lai veicinātu inflāciju.

Kārtējie mājieni no FRS vadītājas puses par dolāra procentu likmju iespējamo celšanu decembrī šonedēļ deva atbalstu dolāram, kas eiro cenai lika noslīdēt zem 1,09 dolāru līmeņa, stāsta SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.