Drukātās preses būt vai nebūt 

Drukātās preses izdevēji un lasītāji ir palikti zem nopietna finansiāla sitiena, kas var būt liktenīgs daudzu preses izdevumu pastāvēšanai.

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 02.8.2019

Foto: no DB arhīva

Proti, līdz šim zaudējumus, kas radās Latvijas Pastam (LP), piegādājot presi, kompensēja no īpaša fonda valsts budžetā Universālā pakalpojuma ietvaros. Taču šā gada 31. decembrī beidzas LP kā Universālā pakalpojuma piegādātāja statuss, un valdība jūlija sēdē atlika jautājuma izskatīšanu par to, vai turpmāk LP no valsts budžeta tiks segti zaudējumi par preses piegādi.

Līdz ar to uzņēmums, kurš parasti augustā slēdz līgumus ar preses izdevējiem, paziņojis: ja no valsts budžeta zaudējumi netiks segti, tas nozīmē, ka pieaugs tarifi preses izdevējiem. Pēdējiem tas nozīmē ļoti būtisku izmaksu pieaugumu, kuru īsti nevar kompensēt ar cenu celšanu preses izdevumiem, jo tad neizbēgami saruks gan abonentu, gan pircēju skaits.

Jautājums ir par brīvas informatīvās telpas latviešu valodā pastāvēšanu.

Šādā situācijā ir apdraudēta daudzu drukāto mediju izdzīvošana, jo finansiāli pacelt tarifu par preses piegādi pieaugumu, neceļot cenas, nebūs iespējams. Savukārt to paaugstināšana neizbēgami nozīmētu abonentu skaita kritumu. Būtībā tas ir apburtais loks, no kura vienīgā izeja būs daudzu preses izdevumu slēgšana. Īpaši sāpīgi tas būs reģionālajiem medijiem, kuriem turklāt ir jāiztur negodīgais konkurences spiediens ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kurus vietvaras uzdod par laikrakstiem.

Faktiski tas nav jautājums tikai par to, ka kādam biznesam ir grūtības. Jautājums ir par brīvas informatīvās telpas latviešu valodā būt vai nebūt. Tas ir īpaši svarīgi sociālo tīklu uzvaras gājiena laikā, kad katrs var būt influenceris un viedokļu līderis, neuzņemoties nekādu atbildību par savas izplatītās informācijas patiesumu. Žurnālisti atšķirībā no sociālo tīklu zvaigznītēm nodrošina objektīvas, daudzpusīgas un drošticamas (lasi - faktos balstītas un pārbaudītas) informācijas plūsmu, kas ir arī valsts drošības jautājums. Turklāt drukātā prese savās labākajās izpausmēs nodrošina ne tikai ziņas, bet pārsvarā analītiskus materiālus, kuros tiek prasītas atskaites no politiķiem un amatpersonām par paveikto un nepaveikto. Tieši mediji ir tie, kas ceļ trauksmi par nebūšanām un piespiež politiķus atskaitīties sabiedrībai. Bez mediju īstenotās uzraudzības pār politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, domāju, tie būtu daudz necaurspīdīgāki un, iespējams, arī koruptīvāki. Tādēļ drukātās preses pastāvēšana nav tikai izdevēju biznesa jautājums, bet skar visas sabiedrības intereses. Es nemaz nerunāju par to, ka daudzviet apdzīvotās vietās tālāk no centra tieši prese līdztekus radio un TV ir tā, kas mazina cilvēku izolētību un atrautību no sabiedriskajiem procesiem. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir apsolījis, ka jautājums par preses piegāžu kompensēšanu LP tiks skatīts augusta valdības sēdē. Atliek vien cerēt, ka valdība izprot brīvas preses lomu demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstībā.

Tevi varētu interesēt

Vecā kontinenta ekonomikai uzspiežot pa bremzēm, jau drīz medicīnisko palīdzību tai atkal...

Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā...

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons...

Viens no globālās dienaskārtības aktuālākajiem jautājumiem ir tirdzniecības karš starp ASV un...

Tieši šāds secinājums radās pēc Tieslietu ministrijas rīkotās diskusijas sadarbībā ar Rīgas...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...