Drukātās preses būt vai nebūt 

Drukātās preses izdevēji un lasītāji ir palikti zem nopietna finansiāla sitiena, kas var būt liktenīgs daudzu preses izdevumu pastāvēšanai.

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 02. augusts plkst. 6:30

Foto: no DB arhīva

Proti, līdz šim zaudējumus, kas radās Latvijas Pastam (LP), piegādājot presi, kompensēja no īpaša fonda valsts budžetā Universālā pakalpojuma ietvaros. Taču šā gada 31. decembrī beidzas LP kā Universālā pakalpojuma piegādātāja statuss, un valdība jūlija sēdē atlika jautājuma izskatīšanu par to, vai turpmāk LP no valsts budžeta tiks segti zaudējumi par preses piegādi.

Līdz ar to uzņēmums, kurš parasti augustā slēdz līgumus ar preses izdevējiem, paziņojis: ja no valsts budžeta zaudējumi netiks segti, tas nozīmē, ka pieaugs tarifi preses izdevējiem. Pēdējiem tas nozīmē ļoti būtisku izmaksu pieaugumu, kuru īsti nevar kompensēt ar cenu celšanu preses izdevumiem, jo tad neizbēgami saruks gan abonentu, gan pircēju skaits.

Jautājums ir par brīvas informatīvās telpas latviešu valodā pastāvēšanu.

Šādā situācijā ir apdraudēta daudzu drukāto mediju izdzīvošana, jo finansiāli pacelt tarifu par preses piegādi pieaugumu, neceļot cenas, nebūs iespējams. Savukārt to paaugstināšana neizbēgami nozīmētu abonentu skaita kritumu. Būtībā tas ir apburtais loks, no kura vienīgā izeja būs daudzu preses izdevumu slēgšana. Īpaši sāpīgi tas būs reģionālajiem medijiem, kuriem turklāt ir jāiztur negodīgais konkurences spiediens ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kurus vietvaras uzdod par laikrakstiem.

Faktiski tas nav jautājums tikai par to, ka kādam biznesam ir grūtības. Jautājums ir par brīvas informatīvās telpas latviešu valodā būt vai nebūt. Tas ir īpaši svarīgi sociālo tīklu uzvaras gājiena laikā, kad katrs var būt influenceris un viedokļu līderis, neuzņemoties nekādu atbildību par savas izplatītās informācijas patiesumu. Žurnālisti atšķirībā no sociālo tīklu zvaigznītēm nodrošina objektīvas, daudzpusīgas un drošticamas (lasi - faktos balstītas un pārbaudītas) informācijas plūsmu, kas ir arī valsts drošības jautājums. Turklāt drukātā prese savās labākajās izpausmēs nodrošina ne tikai ziņas, bet pārsvarā analītiskus materiālus, kuros tiek prasītas atskaites no politiķiem un amatpersonām par paveikto un nepaveikto. Tieši mediji ir tie, kas ceļ trauksmi par nebūšanām un piespiež politiķus atskaitīties sabiedrībai. Bez mediju īstenotās uzraudzības pār politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, domāju, tie būtu daudz necaurspīdīgāki un, iespējams, arī koruptīvāki. Tādēļ drukātās preses pastāvēšana nav tikai izdevēju biznesa jautājums, bet skar visas sabiedrības intereses. Es nemaz nerunāju par to, ka daudzviet apdzīvotās vietās tālāk no centra tieši prese līdztekus radio un TV ir tā, kas mazina cilvēku izolētību un atrautību no sabiedriskajiem procesiem. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir apsolījis, ka jautājums par preses piegāžu kompensēšanu LP tiks skatīts augusta valdības sēdē. Atliek vien cerēt, ka valdība izprot brīvas preses lomu demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstībā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 24. jūlijs plkst. 6:00

Viens no globālās dienaskārtības aktuālākajiem jautājumiem ir tirdzniecības karš starp ASV un...

2019. gada 19. jūlijs plkst. 6:26

Tieši šāds secinājums radās pēc Tieslietu ministrijas rīkotās diskusijas sadarbībā ar Rīgas...

2019. gada 17. jūlijs plkst. 6:16

Šodien, atšķirībā no komentāra tapšanas brīža, jau ir zināms, vai Vācijas aizsardzības...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 5:57

Arī Eiropas bagātākās valstis sāk pārskatīt savus izdevumus veselības aprūpē, domājot par...

2019. gada 12. jūlijs plkst. 6:08

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....