Jaunākais izdevums

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

KNAB gan vērš uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zaļo un zemnieku savienības kontrolētā ZM.

ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā, uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma, kritērijus sistēmas operatoram un citus aspektus, paredzēts atrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi, uzsver ZM.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nesaskata interešu konfliktu Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu. Kučinskis iepriekš norādīja, ka ZM ir vērsusi uzmanību uz neatbildētiem jautājumiem pirms parlaments un valdība akceptē pāreju uz šādu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbību imitācija atkritumu apsaimniekošanas sektora sakārtošanai

Ģirts Greiškalns - Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīta sistēmas ieviešana pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju objektu ne tikai politikas veidotāju, bet arī vides entuziastu un uzņēmēju vidū. Piesaucot citu valstu veiksmes stāstus, kur šī sistēma efektīvi strādā, entuziasti pašu mājās ir gatavi teju bez jebkādiem ekonomiski pamatotiem aprēķiniem idejas vārdā pieņemt gala lēmumu.

Vienlaicīgi var tikai piekrist vides aktīvistiem, ka Latvija ir vēl ļoti tālu no sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas un esošā dalītās atkritumu vākšanas sistēma nefunkcionē kā nākas. Savukārt nav arī pamata domāt, ka papildus ieviešot depozīta sistēmu kaut kas būtiski uzlabosies. Var tikai droši apgalvot, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas sistēma kļūs vēl dārgāka.

Depozīta sistēma neaizlāpīs likumdošanas robus

Savulaik Dabas resursu nodokļa likuma iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas kārtība bija iecerēta kā vides politikas īstenošanas veicinošs administratīvs rīks. Mainoties faktiskajai situācijai tirgū, politikas mērķiem un veiktajiem grozījumiem likumā, tā šobrīd kropļo konkurenci, padziļinot atkritumu apsaimniekošanas politikas nepilnības un neefektivitāti. To apliecina arī pēdējos gados novērotā tendence - Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozari pakāpeniski ir pametuši visi uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Pēdējais šī gada sākumā Latviju atstāja Zviedru kapitāla atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells. Var jau priecāties, ka beidzot atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pārstāvēts tikai nacionālais kapitāls, tomēr no otras puses tas tikai parāda, ka nozare darbojas ārvalstu uzņēmējiem nesaprotami un tie ir zaudējuši cerību, ka kaut kas tuvākajā laikā uzlabosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji izstrādājuši deviņus principus godīgai depozīta sistēmai

Db.lv, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Lelde Petrāne, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% - 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA).

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,» pauž LADA vadītāja Ināra Šure. Viņa atzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.

Kā liecinot Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildu jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildu ir jāmaksā vismaz 15 centi, skaidro I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot atbalstu atvērtai un godīgai depozīta sistēmai iedzīvotāju interesēs, būvmateriālu un mājas labiekārtošanas preču tirgotājs «K Senukai» pievienojies Latvijas tirdzniecības nozares izveidotajiem 9 principiem, ko tirgotāji izstrādājuši iekļaušanai likumdošanā.

Līdz ar «K Senukai» pievienošanos atbalstu tirgotāju izstrādātajam modelim izteikuši vairāk nekā 10 vadošie nozares dalībnieki, norādot, ka pašlaik valstī virzītais depozīta sistēmas modelis nav pietiekami plašs, nepilnīgi ņem vērā sabiedrības un pircēju intereses un nenodrošina pietiekamu darbības caurskatāmību.

«Depozīta sistēmas ieviešanā Latvijai ir nevis nekritiski jāpārņem citu valstu īstenotais iepakojuma aprites modelis, bet jāuzlabo depozīta sistēma tieši Latvijas iedzīvotāju interesēs un viņu šodien aktuālajām vajadzībām. Izvērtējot pašlaik virzīto depozīta modeli, ir redzami ne tikai ieguvumi, bet arī daudzas nepilnības, ko mēs šobrīd varam un ko vajag mainīt. Zinot, ka «K Senukai» veikalus ik dienu apmeklē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un ikviens no viņiem būs depozīta sistēmas dalībnieks, mēs iestājamies par tādu depozīta sistēmu, kas pārstāv viņu intereses, ir ekonomiski izdevīgāka un lietošanā ērtāka,» saka AS «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No kaimiņvalstu pieredzes ir jāmācās

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, politikas plānošanas dokumentu eksperte, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Savāc 10 000 parakstu par iespēju pret atlīdzību depozītā nodot dažādus iepakojuma veidus

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Latvijas uzņēmumi izstrādā depozīta automāta prototipu

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzņēmēji jau piesakās izstrādāt iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu

Māris Ķirsons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviešamo iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu, kas, visticamāk, izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, var izstrādāt un piegādāt mašīnbūves SIA Peruza sadarbībā ar SIA WeAreDots, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik iepakojuma depozīta savākšanas automāta prototipa nav, bet ir tā elementi – datorredze, mākslīgais intelekts, manipulatori, šķirošanas konveijeri, » medijam skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Viņš norāda, ka «salikta skapīša» nav, jo pašlaik vēl nav skaidrs, kas tad šajā depozīta sistēmā tiks savākts.

«Kad būs zināms, kāda tara šajā depozīta sistēmā jāpieņem, tad arī varēsim piedāvāt «skapīti»,» uz jautājumu, kad varētu ieraudzīt konkrētu produktu, atbild R. Dlohi. Viņš norāda, ka joprojām ir liela neskaidrība par to, ko depozīta sistēmā savāks – ūdens, limonādes un alus iepakojumu (metāla, plastmasas un stikla) vai līdztekus tam būs arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī piena, eļļas pudeles un varbūt pat atbildīgās komisijas sēdē pieminētās šampūna pudeles, kā arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sākotnēji tiks ieviesta tikai alus, limonādes un ūdens pudeļu depozīta sistēma, bet vēlāk tā varētu pārtapt par plašāka spektra sistēmu, kurā iespējams nodot arī iepakojumu no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un tetrapakas.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā. Lai arī lielākoties grozījumu projekti, kurus izskata trešajā (galīgajā) lasījumā, esot vērsti uz redakcionālu precizējumu veikšanu un ierakstīto normu slīpēšanu, taču Iepakojuma likumā piedāvātie grozījumi ir fundamentāli. Jāņem vērā, ka par priekšlikumiem būs vēl jābalso parlamentā.

Atbildīgās komisijas deputātiem bija jāizlemj, vai depozīta sistēma tiks attiecināta tikai uz dzērieniem vai arī uz precēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs pauda pārsteigumu par to, ka uz trešo lasījumu iesniegti 83 priekšlikumi, kaut arī uz otro lasījumu bijuši tikai seši. «Tas raisa bažas par to, vai šādas rīcības pamatā nav mērķis pēc iespējas ilgāk turpināt diskusijas par iespējām sistēmu paplašināt un tādējādi novilcināt tās ieviešanu,» tā J. Vitenbergs. Viņš atgādina, ka, lai arī par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ir diskutēts gandrīz 20 gadus, visas diskusijas par to atkal sākas no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atkritumu kažoku apmet uz otru pusi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms dažiem mēnešiem viss liecināja par to, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas Latvijā nebūs tikpat droši kā sniega cauru ziemu – ka to ir apglabājušas atkritumu biznesā iesaistīto pušu intereses un arī fakts, ka ļoti liela nauda ir ieguldīta atkritumu šķirošanas līnijās. Depozītā nododamie atkritumi (roka gan neceļas potenciālas izejvielas saukt brutāli par atkritumiem, tāpēc lietošu vārdu «iepakojums») ir tas vērtīgākais, kas atkritumu biznesā ir, tāpēc DB jau rakstīja, ka ar jaunās sistēmas palīdzību no atkritumiem faktiski tiek nosmelts krējums. Nu viss ir mainījies – esot izpētīta kaimiņtautu pieredze un dzērienu iepakojuma depozīta sistēma nu tiek pieteikta kā neizbēgama un ātri – tā sākšot darboties jau 2020. gada 1. janvārī.

Iepriekš likumprojektam nav veicies nedz ministrijā, kura sakās nodarbojamies ar vides jautājumiem, nedz tajā ieskatījās tie, kuru maizes darbs ir izdarīt spiedienu uz Saeimas krēslu polsterējumu. Kamēr no ieceres atkāvās, tā, apsaldējusi pirkstus un ausis, gulēja izmesta nu jau piesauktās ministrijas vārtrūmē. Kad nāvei nolemtajam pulsa vietā skanēja vairs tikai PET pudeļu gurkstēšana, stikleņu sanēšana un bundžiņu strinkšķēšana, to sagrāba aiz padusēm un strauji ievilka siltumā. Nu grasās pamirušajām miesām bāzt mutē treknus cepešus un veldzēt ar sauso sarkanvīnu, lai rekordīsā laikā no putnubiedēkļa izdabūtu pievilcīgu būtni, kas spētu piesaistīt vēlētāju skatienus. Kamēr jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, sekojot pārējo Baltijas valstu pēdās, bīdīti politiskie «jā», «varbūt», līdz izskanēja arī visai skaidrais «nē», veikti ļoti nopietni ieguldījumi atkritumu šķirošanas infrastruktūrā. Tomēr, izrādās, tas nav arguments, lai strauji nemestu kažoku uz otru pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Depozīta sistēmai uz trešo lasījumu Saeimā iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumi

Lelde Petrāne, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ otrdien un trešdien izskatīs grozījumus Iepakojuma likumā, kas iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs norāda, ka diskusija par depozīta sistēmu ir karsta, uz ko norāda vairāk nekā 80 iesniegtie priekšlikumi uz pēdējo lasījumu Saeimā.

«Depozīta sistēma ir svarīga un nepieciešama Latvijai un tiek malta gadu no gada jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Iesniegtie 80 priekšlikumi rada bažas, vai šis atkal nav mēģinājums torpedēt ieceri. Tomēr depozīta sistēmai ir jābūt, un tai ir jābūt politiskam atbalstam ar skaidri definētiem «spēles noteikumiem» tās ieviešanai,» norāda J. Vitenbergs.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde par depozīta sistēmu notiks otrdien, 17. septembrī, pulksten 10.00, un trešdien, 18.septembrī, pulksten 10.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA «Piebalgas alus» valdē, ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Uzņēmuma valdes locekļa amatu atstājis Oskars Liepiņš, kurš uzņēmuma valdē strādāja kopš 2009.gada aprīļa.

Viņa vietā par uzņēmuma valdes locekli iecelta Liene Dūklava-Dubriniece.

SIA «Piebalgas alus» pieder līdzšinējam zemkopības ministram Jānim Dūklavam, viņa sievas Ināras Dūklavas zemnieku saimniecībai «Kalna-Brici», kā arī «SIA SD INVEST», kura vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Igors Šeheļevs.

SIA «Piebalgas alus» reģistrēts 1998.gadā un pērn apgrozīja 3,62 milj.EUR, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 72,68 tūkst.EUR.

Pagājušajā pārskata gadā uzņēmums saražoja 3,06 milj.l alus. Gada pārskatā teikts, ka 2017.gadā uzņēmums saskārās arī ar vairākiem ārējiem riskiem, piemēram, biežām izmaiņām nodokļu un saimniecisko darbību reglamentējošā likumdošanā, konkurentu aktivitāti, izvejvielu un materiālu, kā arī energoresursu cenu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu dots. ir izstrādājuši prototipu depozīta iekārtai, kas spēj pieņemt un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādus iepakojuma veidus.

Kā pastāstīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi, automāts spēj atpazīt un pieņemt 0,5 l un 1,5 l PET pudeles, 5 l plastmasas pudeles, 1,5 l plastmasas kanniņas (piemēram, logu šķidruma iepakojumu), 0,33 l un 0,5 l dzērienu alumīnija bundžas, kartona tetrapakas, 0,5 l stikla dzērienu pudeles, 0,7 l stikla dzērienu pudeles un 0,5 l stikla burkas.

«Šis ir loģisks virziens mūsu pašreizējam pētniecības un attīstības posmam,» viņš sacīja.

«Pastiprinoties jautājumam par piesārņojumu un klimata pārmaiņām, arī mašīnbūves nozare Latvijā arvien vairāk domā, kā radīt efektīvus risinājumus piesārņojuma mazināšanai. Mūsuprāt, tehnoloģiskās iespējas un Latvijas speciālistu kompetences ļauj jau šobrīd radīt risinājumu, kas ļautu depozītā nodot plašāku ikdienas atkritumu klāstu, aptverot arī tādus iepakojumus, ko tradicionālie depozīta automāti un sistēmas nespēj. Šo praksi ievieš arī citur Eiropā, piemēram, Dānijā šovasar ieviesta paplašināta depozīta sistēma, kurā var nodot ne vien iepakojumu, ko pieņem klasiskais depozīts, bet arī sulu un smūtiju iepakojumus. Šādi vairākkārtīgi dažādoti pieņemamā iepakojuma veidi ,» stāsta R. Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Maxima aicina veidot efektīvu depozīta sistēmu iepakojumam

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

TIEŠRAIDE Diskusija: Ieguvumi un zaudējumi no depozīta sistēmas

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīņāšanās ap depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā notiek jau vairāk nekā 15 gadus, un vēl pagājušā gada jūnijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādīja, ka nav mainījusi domas par to, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana sevi neattaisnotu. Šobrīd situācija ir krasi mainījusies, un tiek gatavota augsne sistēmas ieviešanai. Domas par to, vai depozīta sistēma būtu ieviešama, dalās, jo nav pārliecības, vai uz to liktās cerības attaisnosies. ​

SKATIES DISKUSIJAS TIEŠRAIDI 10.00 - 11.30:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru