Jaunākais izdevums

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, līdz tiks ievēlēts jaunais toriju līderis.

"Tāda nepārprotami ir parlamentārās Konservatīvās partijas griba, lai šai partijai būtu jauns līderis un līdz ar to arī jauns premjerministrs," pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Džonsons.

Džonsona demisiju izraisīja viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem, arī par ballītēm Dauningstrītā, kas pārkāpa Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus.

Jaunā Konservatīvās partijas līdera vēlēšanu grafiks tiks paziņots nākamnedēļ. Džonsons premjerministra amatā atradās trīs gadus, kurus visspilgtāk raksturoja breksits un Covid-19 pandēmija.

Konservatīvās partijas līdera vēlēšanas notiks vasarā un uzvarētājs nomainīs Džonsonu partijas ikgadējā kongresā oktobrī, vēstīja raidorganizācija BBC un citi mediji.

Džonsons sacīja, ka viņam ir skumji zaudēt premjera amatu, kuru viņš nodēvēja par labāko darbu pasaulē. Viņš arī attaisnoja savus centienus visiem spēkiem noturēties šajā postenī.

Džonsons sacīja, ka mēģinājis pārliecināt savu kabinetu, ka būtu "ekscentriski tagad mainīt premjerministru", bet diemžēl nesekmīgi.

Aizsardzības ministrs Bens Voless un Riši Sunaks, kura aiziešana no finanšu ministra amata otrdien izraisīja masveida atkāpšanos, ir potenciālie kandidāti premjerministra amatam, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" veiktā aptauja Konservatīvajā partijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija gatavojas likvidēt vairākus desmitus tūkstošu valsts aparāta darbavietu

LETA--AFP, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki desmiti tūkstoši valsts ierēdņu Lielbritānijā zaudēs darbu, valdībai īstenojot jaunus izmaksu samazināšanas pasākumus, piektdien paziņoja breksita iespēju un valdības efektivitātes ministrs ministrs Džeikobs Rīss-Mogs.

Viņš nenoliedza medijos izskanējušo informāciju, ka darbu varētu zaudēt 91 000 valsts ierēdņu.

Uz raidorganizācijas "Sky News" uzdoto jautājumu Rīss-Mogs atbildēja: "Zinu, ka tas skan satraucoši, bet mēs atgriezīsimies pie valsts ierēdņu skaita, kāds mums bija 2016.gadā."

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons intervijā laikrakstam "Daily Mail" sacīja, ka "mums jāsamazina valdības izdevumi, lai samazinātu dzīves dārdzību."

Viņš norādīja, ka nepieciešams likvidēt 91 000 darbavietu jeb 20% no kopējām valsts aparāta darbavietām, lai ietaupītu aptuveni 3,5 miljardus sterliņu mārciņu (4,1 miljards eiro) gadā.

Rīss-Mogs skaidroja, ka valsts aparāts pēdējos gados ticis palielināts, lai risinātu jautājumus saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības un pandēmiju, taču "tagad mēs cenšamies atgriezties pie normāla līmeņa."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis aizliegs Krievijas zelta eksportu, cenšoties neļaut oligarhiem iegādāties dārgmetālu, lai izvairītos no sankcijām pret Maskavu, svētdien paziņoja Lielbritānija un ASV.

Lielbritānija sākotnēji paziņoja, ka Krievijas zelta eksportu aizliegs četras G7 valstis - Lielbritānija, Kanāda, Japāna un ASV, taču ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka eksporta aizliegumam pievienosies visas G7 valstis.

Kā paziņoja augsta ranga ASV amatpersona, aizliegumam pievienosies pārējās G7 valstis, kad par to tiks oficiāli paziņots Vācijā notiekošā G7 samita noslēguma dienā otrdien.

Kā paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kopīgā rīcība "tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnas centrā".

Ņemot vērā Londonas centrālo lomu starptautiskajā zelta tirdzniecībā un paralēlos ASV, Japānas un Kanādas soļus, "šim pasākumam būs globāla mēroga ietekme, izslēdzot šo preci no oficiālajiem starptautiskajiem tirgiem", pavēstīja Lielbritānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība trešdien apstiprinājusi ieceri celt jaunu kodolspēkstaciju Anglijas austrumos, kas nodrošinās sešus miljonus mājsaimniecību ar elektroenerģiju, kuras ražošana nerada oglekļa izmešus.

Valdība cer, ka spēkstacija, kuras plānotā jauda sasniegs 3200 MW, palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam padarīt Lielbritāniju par nulles līmeņa oglekļa emitētāju.

Jau janvārī valdība paziņoja, ka projektā gatava investēt vēl 100 miljonus mārciņu (117 miljonus eiro).

Papildu investīciju mērķis ir piesaistīt Saizvelas C atomelektrostacijas (AES) būvei jaunus partnerus līdztekus Francijas enerģētikas gigantam EDF.

Šobrīd 80% projekta pieder EDF, bet atlikušie - Ķīnas valdības kontrolētajam uzņēmumam CGN.

Sarunas ar EDF par šo projektu Londona sāka jau pagājušajā gadā, un mediji ziņoja, ka Ķīna varētu tikt no tā izspiesta, ņemot vērā Lielbritānijas vēsās attiecības ar Pekinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritāniju piektdien sasniegusi vētra "Jūnisa", kuras dēļ Londonā pirmo reizi izsludināts sarkanais brīdinājums par dzīvībai bīstamiem laikapstākļiem.

Sarkanais brīdinājums izsludināts arī Anglijas dienvidos un Velsas dienvidos, kur slēgtas skolas un paralizēts sabiedriskais transports.

Īrijā "Jūnisas" dēļ bez elektroapgādes palikuši 55 000 mājsaimniecību, bet Kornvolā bez elektroapgādes palikušas vairāki simti mājsaimniecību. Anglijas dienvidos vēja brāzmas sasniegušas rekordlielu ātrumu 195 kilometri stundā (54 metri sekundē).

"Jūnisas" dēļ sarkanais brīdinājums izsludināts arī Nīderlandē, un Francijas ziemeļu piekrasti apskalojuši milzīgi viļņi. Savukārt Vācijas ziemeļos uz laiku apturēti tālsatiksmes un reģionālie vilcieni. Arī Beļģijā izsludināts brīdinājums par vētru.

Lamanša šaurumā atcelta prāmju satiksme, kā arī atcelti avioreisi no Eiropas ziemeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, bet naftas cenas pieaug Ukrainas krīzes apstākļos

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu, bet naftas cenu pieagumu ierobežoja prognozes, ka šie pasākumi neietekmēs Krievijas jēlnaftas ieguvi.

ASV prezidents Džo Baidens savā runā Baltajā namā paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās par vismaz 1%, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem bija neliels kritums, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) vienosies par "spēcīgu un masīvu" sankciju noteikšanu Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Komentāri

Pievienot komentāru