Iekārtojot biroju, Elita Moiseja, SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja, izvēlējusies caurspīdīgas sienas, lai darbinieki cits citu redzētu, bet telpas akcentēt ar gleznām un ziediem.

Birojs iekārtots, izmantojot nomnieku produkciju – SIA De Novo mēbeles, SIA GMB Production (pazīstams ar zīmolu Kare Design) interjera un dizaina elementus un SIA Wallenium starpsienas. Mēbeles un dizaina elementus darbinieki izvēlējušies paši, taču tad sapratuši, ka vajadzīgs kāds, kas palīdz visu sakārtot. Tāpēc kopā ar dizaineri Martu Gaili-Eglīti izvēlētas gleznas un ziedi.

Sākotnēji uzņēmumā centušies strādāt atvērtā birojā. Ņemot vērā, ka kolektīvs ir jauns un kolēģi ir arī draugi, bieži vien darba atmosfēra ir pārāk skaļa. Tāpēc nolemts lielo telpu sadalīt pa departamentiem. Kad stikla sienas bija saliktas un teju vai sākta to aplīmēšana, darbinieki konstatējuši, ka vēlas cits citu redzēt vismaz pa gabalu. «Gribējās tādu kopēju sajūtu – es esmu aiz sienas, bet tepat,» saka E. Moiseja.

Ļoti skaidri un noslīpēti kā dārgakmeņi - tā par biznesa mērķiem teic Elita Moiseja. Runājot konkrētāk, nākamgad industriālo parku attīstītājs NP Properties grib noturēties pašreizējā līmenī.

«Būtu labi, ja spētu apgrozījumu palielināt par 5 - 10 %, bet to mēs vēl redzēsim,» NP Properties valdes priekšsēdētāja E. Moiseja piebilst. Šogad apgrozījums ir krities - par aptuveni piekto daļu salīdzinājumā ar 2008. gadu, tomēr tas esot krietni labāk nekā vidēji nekustamā īpašuma tirgū, kur samazinājums ir 25 - 30 %. Kā tas panākts? Elita Moiseja stāsta, ka, krīzei sākoties, uzņēmums rīkojās diezgan strauji. «Jau 2008. gada vidū samazinājām visu, ko varēja. Kopumā izmaksas samazinājām par gandrīz 30%. Bijām diezgan gatavi visam, kas būs, tomēr tas bija kā cunami, kas nāk virsū, un tu neko nevari izdarīt.»

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Uz Jelgavu jaunus ražotājus aicina gan pašvaldība, gan industriālo teritoriju saimnieki, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz novembrim plānots pabeigt NP Jelgavas biznesa parka rekonstrukciju. Šobrīd daļa telpu jau rekonstruētas, bet pārējās būvniecības darbi vēl turpinās. Paralēli tam NP Properties pārdošanas komanda pilsētai piesaista jaunus ražotājus, DB norāda SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

8,2 miljoni eiro

Līdz šim projektā ieguldīti jau 2,9 milj. eiro, bet kopējās investīcijas paredzētas 8,7 milj. eiro lielas. No tām Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 3,9 milj, eiro, kas gan tiks saņemts, izpildot projekta nosacījumus – vismaz trīs jauni ražošanas uzņēmumi un 20 jaunas darbavietas katrā kārtā, stāsta E. Moiseja.

Ekonomikas ministre 2015. gadu izceļ kā veiksmīgu, taču industriālo parku apsaimniekotāju novērojumi nav Latvijas ekonomikai cerīgi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr situācija industriālo parku apsaimniekošanas nozarē samērā precīzi atspoguļo Latvijas ekonomiku kopumā, jo galvenie klienti ir ražošanas uzņēmumi, norāda NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Viņa teic: «Mūsu valstī turpinās ekonomiskā stagnācija. Šo pieņēmumu apliecina arī fakts, ka pērn ražotāji bija ļoti kūtri jaunu vai lielāku ražošanas telpu meklējumos. Lēmumus un ražošanas procesus bremzēja akūta nestabilitātes sajūta, ierobežota pieeja finansēm un noieta tirgiem, kā arī ārkārtīgi mainīgie ekonomiskie un politiskie apstākļi gan Latvijā, gan ārpus tās. Novērojām, ka pērn nav pieaugusi arī ārvalstu investoru interese par Latviju kā valsti, kurā būtu vērts investēt biznesa attīstībā.»

Nordic Partners grupas uzņēmumi SIA Nordic Technology Park, SIA NP maintenance un SIA NP Jelgavas biznesa parks tikuši pie jauniem valdes locekļiem, liecina Lursoft informācija.

NP Jelgavas biznesa parks un SIA Nordic Technology Park līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju nomainīs Kristaps Kučinskis, savukārt no SIA NP maintenance valdes atbrīvota Elita Moiseja un Kristaps Kučinskis, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Nikuļcevs.

Kopš 2000.gada, kad Latvijā tika izveidots pirmais industriālais parks Nordic Industrial Park, Nordic Partner ir attīstījis daudznozaru uzņēmumu grupu, kas līdz šim brīdim kopumā ir radījis 26 dažāda profila uzņēmumus, skaidro NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Līdzās lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Latvijā NP Properties izveidei, kas nodarbojas ar industriālo parku attīstīšanu, apsaimniekošanu un industriālo telpu nomu, Nordic Partners grupas uzņēmumi pārstāv tādas biznesa jomas kā komunālo sistēmu un industriālo teritoriju apsaimniekošana, telekomunikācijas un IT pakalpojumi, biznesa vadības un atbalsta konsultācijas, komunālo pakalpojumu nodrošināšana, kā arī energoresursu pārvalde.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pietrūkst brīvu industriālo telpu, kuras iznomāt ražotāju vajadzībām, norāda industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Saskaņā ar NP Properties rīcībā esošo informāciju šobrīd iznomāšanai tirgū pieejamo industriālo platību vakance ir vien aptuveni 4% un jaunas platības nekustamo īpašumu tirgū parādīsies, visticamāk, tikai 2015. gadā.

E. Moiseja skaidro: «Interesanti, ja pērn lielu interesi savas ražotnes izvietot Latvijā izrādīja uzņēmumi no Krievijas, tad šobrīd redzam, ka interesi par ražošanas pārcelšanu uz Latviju izrāda vairāki Skandināvijas uzņēmumi. Kā norāda šo uzņēmumu pārstāvji, tad interese skaidrojama ar joprojām zemākām darbaspēka, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksām, mūsu valsts pievienošanos eiro valūtai un, protams, Latvijas robežu ar Krieviju.»

Valsts mērogā jāizstrādā vienota industriālo teritoriju datubāze, kurā iekļautu informāciju par industriālajām teritorijām un zonām.

Tas būtu viens no sākotnējiem mehānismiem, lai ieviestu vienotus kritērijus un definētu industriālās teritorijas, kā arī industriālos parkus un nozari kopumā. Tas veicinātu arī lielāku ārvalstu investoru interesi par Latviju, uzskata industriālo parku attīstītājas SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Veiksmīgs piemērs, kā valstī kopumā varētu veicināt industriālo parku nozares sakārtošanu un attīstību, ir Jelgavas pašvaldības un Norvēģijas valdības izstrādātā Zemgales reģiona industriālo teritoriju datu bāze, norāda uzņēmēja.Tās ģeoportālā apskatāmi novadu plānošanas dokumenti un informācija par industriālajām teritorijām reģionā, ko var izmantot iedzīvotāji, uzņēmēji, valsts iestādes, tūristi un potenciālie investori.

Industriālo parku attīstītājs NP Properties pērn investējis aptuveni 11 miljonus latu kompānijai piederošo industriālo parku rekonstrukcijā, jaunizveidojamo parku attīstībā un jaunu industriālo telpu sagatavošanā, atbilstoši klientu prasībām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā NP Properties attīstītajos parkos aizvadītajā gadā iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas vairāk nekā 40 000 kv.m. platībā, kas ir par 17% vairāk nekā pērn.

Līdzīgi kā iepriekšējos periodos arī 2007. gadā lielākais iznomāto telpu īpatsvars ir bijis ražošanas un noliktavu telpām, kas sastāda aptuveni 80% no kopējās pērn iznomātās platības. Kopumā aptuveni 85% no visiem NP Properties klientiem ir dažādu nozaru ražotājuzņēmumi.

Patlaban NP Properties attīsta 8 industriālos parkus 202 ha platībā sešās Latvijas lielākajās, stratēģiski izdevīgākajās pilsētās ar kopējo iznomājamo telpu platību 450 tūkst. kv.m. Pērn lielākās ražošanas, noliktavu un biroju telpu platības iznomātas NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, Nordic Industrial Park Olainē, NTP Biznesa Parks un NP Business Centre Rīgā.

Sakarā ar pērn veiktajām izmaiņām vienā no ES struktūrfondu 2007. – 2013. gada programmām – Biznesa inkubatori, šobrīd īstenošanas nosacījumi paredz atbalsta liegumu tiem biznesa inkubatoriem, kas atrodas vai tiek plānoti Rīgā un Rīgas rajonā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTICA) un kompānijas NP Properties valdes locekle Elita Moiseja uzsver, ka līdz ar programmā veiktajām izmaiņām tiks likti ievērojami šķēršļi tieši inovatīvu uzņēmumu attīstībai, jo Rīgā un Rīgas rajonā šādu uzņēmumu izveidei ir vislielākais potenciāls.

ES struktūrfondu programmā Biznesa inkubatori, kuras mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, tai skaitā infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem, pagājušā gada nogalē tika veiktas izmaiņas īstenošanas nosacījumos, liedzot iespēju Rīgai un Rīgas rajonam saņemt jebkādu atbalstu programmas ietvaros. Tajā pat laikā programmā ietvertais punkts par atbalsta apjomu, pretēji programmā ietvertajiem īstenošanas nosacījumiem, joprojām paredz, ka projekta ietvaros Rīgas plānošanas reģionam paredzēts divreiz mazāks finansējums kā pārējiem reģioniem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. NP Properties ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram pieder industriālo parku tīkls. Industriālie parki top bijušo rūpnīcu atjaunotajās teritorijās. NP Properties galvenie un lielākie klienti ir ražošanas uzņēmumi. «Tas šajā darbā man personīgi un mūsu komandai sniedz vislielāko gandarījumu - redzēt kā mūsu parkos top un tiek radīts,» atzīst Elita Moiseja.

Pirms gada aptaujātie nekustamā īpašuma speciālisti, prognozējot 2010. gadu, teica: sliktāk nebūs! Un nebija arī.

Taču arī būtiskas izmaiņas tirgū 2010. gadā nav notikušas, pārsteigumi izpalikuši, bet situācija ir stabilizējusies.

Tāpat kā tautsaimniecībā kopumā, arī nekustamā īpašuma jomā būtisks bija vēlēšanu faktors un turpmākie lēmumi, izmaiņas likumos, kas var ietekmēt investīciju projektu realizāciju. Izmaiņas skars nekustamā īpašuma nodokļa likmi, un tas nozarei nav pluss, pauda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs, Immostate valdes loceklis Vestards Rozenbergs. 2010. gadā bankas no nekustamā īpašuma struktūras kļuva par diezgan nozīmīgiem tirgus dalībniekiem. Taču joprojām nav skaidra to turpmākā stratēģija. To rīcība noteikti var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt tirgu arī nākotnē, viņš bilda.

Finansējuma pieejamība, eksporta apdrošināšana, veiksmīgāka ES Struktūrfondu apgūšana un izmaiņas nodokļu administrēšanā ir būtiskākie uzņēmēju ierosinātie priekšlikumi valdībai, Db paziņoja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Viņa norāda, ka priekšlikumu īstenošana pašreizējā situācijā varētu sniegt efektīvu atbalstu kā uzņēmējiem, tā ekonomikai kopumā. «Esam aptaujājuši aptuveni piecdesmit kompānijas no dažādām tautsaimniecības nozarēm un apkopojām konkrētus ierosinātos priekšlikumus, kas no valdības puses nekavējoties realizējami efektīvam uzņēmēju atbalstam, kā arī uzņēmējdarbības vides Latvijā uzlabošanai kopumā,» tā E. Moiseja.

Neuzstājot uz to, ka iesniegtie priekšlikumi ir vienīgais iespējamais risinājums, NP Properties iniciatīvas mērķis ir konstruktīvs dialogs ar valsts pārvaldi par iespējām risināt šīs uzņēmējiem būtiskākās problēmas, no kurām visakūtākā ir finansējuma pārtraukšana.

Pretēji pasaule praksei, Latvijā netiek izmantota puse no funkcijām, ko paredz un nodrošina industriālie parki, uzskata industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Šāda situācija izveidojusies, jo Latvijā šī nozare nav sakārtota un nefunkcionē valsts mērogā, kas savukārt neļauj nodrošināt lielu daļu atbalsta mehānismu industriālo parku nomniekiem. Apmēram pirms desmit gadiem Latvijas valdība izveidoja industriālo parku atbalsta koncepciju, taču tā netika ieviesta. Rezultātā industriālo parku joma attīstās pašplūsmā, balstoties uz privātu iniciatīvu, bez valdības atbalsta.

Viņa atgādina, ka Latvijas industriālajos parkos darbojas ārvalstu un pašmāju ražotāji, bet Latvijā industriālie parki joprojām tiek pieskaitīti kategorijai «operācijas ar nekustamo īpašumu», kas ir pretrunā ar pasaules praksi.

Topošajā Sporta 2 kvartālā Skanstes apkaimē Rīgā tiks rīkoti Slow Food tirdziņi, informē idejas autors, pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš.

Viņš stāsta, ka jau atbraucot uz Latviju, bija bioloģisko zemnieku meklējumos, un kopā ar Ieva Laukers nodibināja Slow Food tirdziņu Berga Bazārā. Tas bija sākums pārējiem zemnieku tirdziņiem, kuri tiek tagad rīkoti Latvijā. «Mūsu tirdziņi atšķiras ar to, ka zemnieks neizmanto nekādas ķīmijas, audzējot savu produkciju. Mēs vēlamies nostiprināt vietējo un tālāko zemju pārtikas produktus, kurus mūsu apmeklētāji viegli var iekļaut savas ikdienas maltītē,» norāda M.Rītiņš.

«Mēs ticam, ka kvalitatīvs un labs ēdiens ir viens no priekšnosacījumiem cilvēka labsajūtai. Un Sporta 2 kvartālu mēs veidojam par tādu vidi, kurā visiem justies labi, kopā radīt un strādāt, dzīvot un atpūsties,» teic NP Properties valdes priekšsēdētāja un Sporta 2 kvartāla attīstītāja Elita Moiseja.

Telpas NP Properties industriālajos parkos šogad pārsvarā nomā pašmāju uzņēmumi, savukārt ārvalstu investoru interese ir jūtami samazinājusies, dodot priekšroku citām Austrumeiropas valstīm.

To var skaidrot arī ar to, ka ārvalstu investori šobrīd ir kļuvuši piesardzīgāki attiecībā uz Latviju un izvēlas citas Austrumeiropas valstis ražošanas uzsākšanai vai loģistikas izvietošanai. Pat Latvijā pievilcīgās nekustamā īpašuma cenas un darbaspēka izmaksu samazināšanās nespēj pievilināt ārvalstu investorus, jo rūpes par ekonomisko stabilitāti ir daudz spēcīgākas, pieļauj industriālo parku attīstītājs SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Kompānija informē, ka šogad noslēdzis ilgtermiņa līgumus par ražošanas, noliktavu un biroju telpu nomu par aptuveni 22 tūkst. m2, kas ir gandrīz tikpat, cik tādā pašā laika posmā pērn.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs NP Properties šī gada pirmajos sešos mēnešos no jauna klientiem iznomājis ražošanas, noliktavu un biroju telpas 13,3 tūkst. m2 platībā, kas ir aptuveni par 29% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais pieprasījumu pēc telpām ir no ražošanas uzņēmumu puses, tostarp no metālapstrādes, mēbeļu ražošanas, kartona un gumijas izstrādājumu ražošanas nozarēm. Tāpat salīdzinoši augsta interese ir uzņēmumiem, kuru darbības profils ir tirdzniecība un loģistika, kā arī IT un telekomunikāciju uzņēmumi.

NP Properties ir izdevies palielināt arī apgrozījumu – šī gada pirmajos sešos mēnešos tas ir par 4% lielāks nekā šajā laika periodā 2010.gadā.

Ņemot vērā pirmā pusgada darbības rādītājus, uzņēmuma vadība prognozē, ka turpinās palielināties pieprasījums pēc telpām visos segmentos (ražošanas, noliktavas, biroju), vidēji 25% robežās. Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja raksturo, ka vairāk telpas ir pieprasījuši mazie un nelielie uzņēmumi, kas attīstījuši vai arī kuru pamata profils ir balstīts uz inovatīvas produkcijas izstrādi un realizāciju eksporta tirgos. Tieši šāda tipa uzņēmumi no ekonomisko recesiju pārvarēja visefektīvāk un likumsakarīgi šobrīd ir stabili savos attīstības plānos, viņa uzskata.

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja un industriālo parku uzņēmumu vadība, tiekoties ar Ekonomikas ministru Arti Kamparu, atzina, ka šobrīd ekonomikas attīstības sekmēšanai valstī ir nepieciešama stabila un nemainīga valsts attīstības vīzija attiecībā uz uzņēmējdarbību, tajā skaitā sociālo nomaksu efektīvu administrēšanu un atdevi īstermiņā un vidējā termiņā.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja: «Šobrīd jau ir ļoti daudz pozitīvu piemēru, kad uzņēmumi pērn pēc ekonomikas lejupslīdes Latvijā sākšanās ir pārorientējuši savu darbību vai arī produkta noieta tirgu un turpina drosmīgi attīstīties. Tāpēc pašreiz jebkādi krasi negatīvi valdības lēmumi saistībā ar uzņēmējdarbību un iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu būtu kārtējais «izaicinājums» kā uzņēmējiem, tā valsts ekonomikai un iedzīvotājiem kopumā. Tādā ziņā var pozitīvi novērtēt, ka valdībai ir izdevies panākt budžeta konsolidāciju, nepalielinot PVN un noturot lata stabilitāti.»

Ražotāji diskusijas ar ministru laikā pauda cerības, ka valdība arī pēc budžeta pieņemšanas turpinās uzsāktās reformas gan valsts pārvaldē, gan arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Aprīlī paredzētais elektroenerģijas tarifu pieaugums vēl vairāk gremdēs ražotājus un uzņēmējus, uzskata industriālo parku attīstītāja SIA NP Properties.

Latvenergo elektroenerģijas tarifu celšana patērētājiem, kas pieslēgti t.s. brīvās elektrības tīklam, no šī gada aprīļa liecina, ka, neskatoties uz publiski deklarēto valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, patiesībā ar reālajiem darbiem tiek darīts viss, lai to vēl vairāk gremdētu. Šāds lēmums negatīvi ietekmēs ne tikai ražotājus, bet uzņēmējdarbības vidi kopumā, pauda SIA NP Properties vadība.

Šī gada 17.februārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēma lēmumu paaugstināt obligāto iepirkumu komponenšu lielumu elektroenerģijai, kas tiek iegādāta no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā vai no atjaunojamajiem energoresursiem. NP Properties aicina valdību iejaukties SPRK lēmumā un nepieļaut vismaz šogad elektroenerģijas tarifu pieaugumu, līdz situācija ekonomikā valstī stabilizēsies.

Saskaņā ar lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja NP Properties novērojumiem šogad industriālajos parkos būtiski pieaugusi ražotāju aktivitāte, kas sasniegusi pēdējos gados augstāko līmeni. Tas norādot uz rūpniecības nozares un ekonomikas stabilizēšanos, no kā ieguvēja ir tautsaimniecība kopumā.

NP Properties pirmajā pusgadā iznomāja industriālās telpas 15 100 kv.m platībā, kas ir par 15% vairāk nekā pērn līdzīgā periodā. Lielāko daļu iznomāto platību veido telpas ražošanai.

Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja, norāda: «Šogad vērojama pozitīva tendence – ražotāji kļuvuši optimistiskāki par savu nākotni un daudz aktīvāk domā par attīstīšanos un darbības paplašināšanu. Tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē arī mūsu industriālo parku darbību, kuros 60% nomnieku ir ražotāji, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares - metāla, plastmasas, gumijas, kokapstrādes, poligrāfijas, pārtikas ražošanas un citas. Īpaši liels ražotāju īpatsvars ir Nordic Industrial Park Olainē un NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, sasniedzot 78% no visām iznomātajām platībām.»

Industriālo parku attīstītājs NP Properties šā gada pirmajā pusgadā no jauna vai pēc pārjaunošanas klientiem iznomājis ražošanas, noliktavu un biroju telpas 15,2 tūkst. m2 platībā, kas ir par aptuveni 20% vairāk, nekā identiskā laikā pērn.

NP Properties pirmajos sešos mēnešos sasniegtais apgrozījums ir 6 miljoni eiro, kas par nepilniem 5% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē uzņēmums.

Rezultāti tiek skaidroti ar elastīgu un mērķtiecīgu sadarbību ar industriālo parku nomniekiem, kuru skaitu ekonomiskās recesijas laikā izdevies saglabāt gandrīz nemanīgu – pēdējos divos gados zaudēti 5% nomnieki.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja neslēpj, ka labāki telpu iznomāšanas rezultāti zināmā mērā ir skaidrojami ar atkārtots telpu maiņas bumu. Iepriekš tas noticis uzņēmumu restrukturizācijas dēļ vai lieliem uzņēmumiem būtiski samazinot telpu platības, savukārt tagad telpu platība tiek rūpīgi pārvērtēta galvenokārt gaidāmā energoresursiem sadārdzinājuma dēļ. Lielā mērā pieprasījumu pēc telpām ietekmē arī to atrašanās vieta. Piemēram, pieprasījums pēc telpām Rīgā ir samērā augsts un aktīvs, bet ārpus Rīgas tas šobrīd ir ievērojami zemāks nekā iepriekš. Tas skaidrojams ar loģistikas, transporta izmaksām, uz kuru rēķina var ieekonomēt, darbību izvēršot vai pārnesot uz galvaspilsētu.

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Jaunās valdības deklarācijas projektā iekļautais punkts veicināt industriālo, tehnoloģisko un biznesa parku attīstību un darbību vērtējams pozitīvi, pauda industriālo parku attīstītāja NP Properties vadība.

Projektā iekļauts arī punkts, kas paredz kopumā atbalstīt industriālo teritoriju un uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

«Šī ir pirmā valdība, kas pievērsusi uzmanību industriālajiem parkiem, viešot cerību, ka beidzot varētu tikt definēta industriālo parku nozare un izstrādāti vienoti tās kritēriji,» vērtēja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Tomēr vienlaikus viņa izteica bažas par plānoto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes dubultošanu, kas, pēc viņas domām, ir pretrunā ar projektā pausto labo gribu.

Tiesa, šobrīd neesot skaidrs, kādu atbalstu valdība paredzējusi. Pēc viņas domām, visupirms būtu jādefinē pati nozare un vienoti tās kvalitātes un darbības kritēriji. Nākamie soļi būtu pasaules prakses ieviešana Latvijā attiecībā uz nozares funkcijām un atbalsta mehānismiem ar mērķi nodrošināt pēc iespējas pievilcīgākus priekšnosacījumus investoru piesaistei un ražošanas veicināšanai kopumā.