NP Properties valdes locekles, LTICA valdes locekles Elitas Moisejas komentārs par no šodienas spēkā stājušos elektroenerģijas tarifu ietekmi uz ražošanas nozari.
"No aprīļa par elektroenerģiju jāmaksā par 36-39% vairāk, tādējādi daudziem rūpniekiem būtiski pieaugot ražošanas izmaksām un sadārdzinoties gala produktam. Tai pat laikā no valsts puses šobrīd nekas netiek darīts, lai atvieglotu ražotāju darbību un veicinātu to konkurētspēju. Arī visas aktivitātes, kas paredzētas ekonomikas stabilizācijas vai 100 dienu valdības rīcības plānā, galvenokārt, ir vērstas uz ilgtermiņu, nevis situācijas uzlabošanu īstermiņā.
Turklāt, ja lielie ražotāji individuāli vienojoties var cerēt uz elektroenerģijas pirkšanu no kāda cita piegādātāja, tad daudz neizdevīgākā situācijā atrodas mazie un vidējie ražotāji. Tādēļ valstij būtu jāizstrādā vadlīnijas tiem ražošanas nozares uzņēmumiem, kas var pretendēt uz elektroenerģijas tirgotāja privilēģijām un izdevīgāku cenu politiku.
Lai arī eksperti norāda, ka elektroenerģijas pieaugums neatstās būtisku tiešo ietekmi uz inflāciju (0,2% – 1%), tarifu kāpums netieši ietekmēs rādītājus praktiski visās jomās, ievērojami palielinot uzņēmumu izmaksas. Visbūtiskāk elektrības cenu kāpums ietekmēs tieši ražotājus, kuriem elektroenerģija ir nozīmīgākais ražošanai nepieciešamais resurss. Iespējams, tā ietekmē atsevišķu saražoto produktu cenas varētu pieaugt līdz pat 20%, kas ir pretstatā dažu labu optimistu prognozēm.
Šobrīd Latvija ir vienīgā valsts reģionā, kas nespēj sevi pilnībā nodrošināt ar elektroenerģiju, un tā nav vērtējama kā normāla situācija, īpaši krīzes gadījumā. Šobrīd tiek prognozēts, ka tikai līdz 2012. gadam Latvija 80% no nepieciešamās elektroenerģijas spēs saražot ar savām jaudām.
Latvijā elektroenerģijas patēriņš katru gadu pieaug par 7%, turklāt jau šobrīd tiek prognozēts, ka 2012. gadā valstī būs būtisks elektroenerģijas jaudu iztrūkums. Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums – kad gaidāma valsts iniciatīva brīvā elektroenerģijas tirgus iekustināšanā, panākot līdzīgu situāciju kā Skandināvijas valstīs, kur ir liels skaits elektroenerģijas mazumtirgotāju un kur patērētājiem tos iespējams mainīt, gūstot sev labumu?
Lai arī Latvijā kopš 2007. gada 1. jūlija oficiāli skaitās brīvs elektroenerģijas tirgus, zināms, ka pašlaik tajā vēl bez Latvenergo darbojas tikai igauņu kompānijas Eesti Energy meitas uzņēmums E.Energy, kura klientu vidū ir Igaunijas vēstniecība, kā arī neliels skaits lielo ražotājuzņēmumu - Severstaļlat, TMB Elements, Valmieras stikla šķiedra u.c. Arī šis uzņēmums vairākkārt ir vērsis Latvijas valdības uzmanību uz nepietiekamu caurspīdīgumu enerģētikas tirgū valstī, kā rezultātā galvenais ieguvējs ir ilgus gadus esošais monopolists Latvenergo.
Lai arī uzņēmēji aktīvi interesējas par alternatīvām Latvenergo sniegtajiem pakalpojumiem, ir vairāki būtiski faktori, kas kavē elektroenerģijas piegādātāja maiņu. Kā būtiskākais kavēklis ir uzskatāma AS Sadales Tīkli prasība pēc jaunas distances elektroenerģijas uzskaites sistēmas jeb skaitītāju ar modemu uzstādīšanas, kas prasa ap 500 latu (bez PVN) lielu ieguldījumu, rēķinot uz katru pieslēguma vietu. Tāpat zīmīgi, ka par piegādātāja maiņu sistēmas operatoram ir jāpaziņo trīs mēnešus iepriekš.
Iekšzemes pieprasījuma pieaugums būtībā ir apstājies un ārējos tirgos ir ļoti sīva konkurence, līdz ar to iekļaut galaprodukta cenā pieaugušās izmaksas par elektroenerģiju ražotājiem šobrīd ir īpaši neizdevīgi. Kā atzīst vairāki dažādu nozaru ražotāji, kas darbojas NP Properties industriālajos parkos (85% no visiem parku nomniekiem ir rūpnieki), elektrības tarifu kāpums palielinās galaprodukta izmaksas, tādējādi vēl vairāk samazinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, īpaši tirgos ar zemu inflāciju, piemēram, Skandināvijā (Somijā ir ap 3% inflācija). Turklāt daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Īrijā, Francijā, Somijā u.c. ir noteikti ievērojami atšķirīgi elektroenerģijas tarifi atkarībā no pielietojuma mērķa – mājsaimniecībām vai industriālajiem patērētājiem – rūpniekiem.
Piekrītu apgalvojumam, ka no elektrības un citu energoresursu cenu kāpuma izvairīties nav iespējams, jo enerģijas cenas aug visā pasaulē kopumā. Tomēr šobrīd nav saprotams, kāda ir valsts nostāja attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu, jo rūpniecības izaugsme un tās produktivitātes pieaugums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sabalansētai tautsaimniecības attīstībai, turklāt Latvijā rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare. Līdz ar elektrības cenu kāpumu ražotāji atrodas vissmagākajā situācijā, un pastāv reāli draudi, ka daļa uzņēmumu pieņems lēmumu pārtraukt ražošanu, savukārt, vēl daļa izlems par labu ražotņu pārcelšanai uz ārvalstīm, mainīt izejmateriālu piegādātājus no vietējiem uz, piemēram, Āzijas. Izveidojusies situācija noteikti neveicinās ekonomiskās situācijas izaugsmi valstī.
Pirms jauno tarifu stāšanās spēkā tika paziņots, ka lielie elektroenerģijas lietotāji (gada apgrozījums pārsniedz 7 milj. Ls, nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki) tiks iesaistīti elektroenerģijas tirdzniecībā un pirks to nevis par regulētu, bet brīvu tirgus cenu. Līdz ar to kārtējo reizi visneizdevīgākajā situācijā nostādīti tieši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas Latvijā sastāda aptuveni 90% no visiem uzņēmumiem un kuriem atšķirībā no lieliem ražotājuzņēmumiem nav ne gatavības, ne darbības pārstrukturizēšanai un modernizēšanai nepieciešamo resursu.
Kaut arī brīva tirgus apstākļos valstij nav tiesības regulēt cenu, tai ir iespējas pilnveidot likumdošanu, kas nosaka patērētāja grupas, piemēram, definē prioritārās nozares, kuras var pretendēt uz privilēģijām un izdevīgāku cenu politiku. Viens no ierosinājumiem tieši MVU atbalstam būtu izdevīgāku elektroenerģijas tarifu piešķiršana, diferencējot tos pēc darbības nozares, nevis lieluma, pieslēguma sprieguma pakāpes, enerģijas patēriņa un izvēlētā tarifa.
Tāpat ierosinājums šajā grupā būtu iekļaut arī industriālos un tehnoloģiskos parkus, kā arī biznesa inkubatorus. Piemēram, šobrīd NP Properties industriālajos parkos vidējais elektrības patēriņš mēnesī ir 1 700 280 KW/h, kas atbilst pietiekami lielu ražotāju patērētajām elektrojaudām. Ņemot vērā, ka šajos parkos darbojas vairāk nekā 100 uzņēmumu, no kuriem apmēram 85% nomnieku ir tieši mazie un vidējie ražošanas uzņēmumi, šādā gadījumā arī tie automātiski saņemtu atlaides."





















