Līdz 50% no ēšanai derīgā spārtikas nonāk Eiropas Savienības (ES) mājsaimniecību, lielveikalu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu atkritumos. Tajā pašā laikā teju 80 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 16 miljoni ir atkarīgi no labdarības iestāžu nodrošinātas pārtikas, teikts Eiropas Parlamenta paziņojumā.

Eiropas parlaments 19. janvārī pieņēmis rezolūciju, kurā aicina rīkoties, lai 2025. gadam uz pusi samazinātu pārtikas šķērdēšanu Eiropā un uzlabotu trūcīgo iedzīvotāju piekļuvi pārtikai.

«Nākotnē nopietnākā problēma būs apmierināt pieaugošo pārtikas pieprasījumu, kas pārsniegs piedāvājumu. Mēs vairs nedrīkstam noskatīties, kā ēšanai pilnībā derīgu pārtiku izmet atkritumos. Tā ir ne vien ētiska, bet arī ekonomiska un sociāla problēma ar ievērojamu ietekmi uz vidi,» pirms balsošanas uzsvēra Parlamenta rezolūcijas izstrādātājs Salvators Caronna.

No visas ES nelietderīgi izšķērdētās pārtikas 42% nonāk mājsaimniecību atkritumos, 39% izmet ražotāji, 5% — mazumtirgotāji, savukārt par 14% no Eiropā izšķērdētās pārtikas ir atbildīgas ēdināšanas iestādes.

Lai izvairītos no situācijām, kad mazumtirgotāji piedāvā pārtiku īsi pirms derīguma termiņa beigšanās un tādējādi palielina iespēju, ka tā tiks izmesta, varētu ieviest divējādus termiņus uz iepakojuma — termiņu, līdz kuram produkts ir jāpārdod un termiņu, līdz kuram tas jāpatērē, norādīts rezolūcijā. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt patērētāju izpratni par atšķirību starp kvalitātes marķējumu «ieteicams līdz» (best before) un drošībasmarķējuma «izlietot līdz» (use by).

Lai patērētāji varētu iegādāties vien tik daudz pārtikas, cik nepieciešams, pārtikai jābūt pieejamai dažādos iepakojumos un to formai jāveicina ilgāka pārtikas uzglabāšana.

Ar publiskā iepirkuma noteikumiem vajadzētu veicināt to, lai ēdināšanas vai viesu uzņemšanas līgumus piešķirtu piegādātājiem, kas izmanto vietējos produktus un pārpalikušo pārtiku atdod trūcīgiem iedzīvotājiem, nevis vienkārši izmet.

Lai līdz 2025. gadam radikāli mazinātu pārtikas šķērdēšanu, jāīsteno jaunas informēšanas kampaņas ES un dalībvalstu līmenī. Sabiedrība jāinformē par to, kā nešķērdēt pārtiku un dalībvalstīm skolās un citās izglītības iestādēs jāpiedāvā kursi par pārtikas glabāšanu un gatavošanu un atbrīvošanos no tās, uzsvērts rezolūcijā.