Visiem uzņēmumiem būs jāiztur tests par to atbilstību vai neatbilstību čaulas kompānijas pazīmēm, vislielākais risks par tādām tikt atzītām un Latvijas gadījumā papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu rasties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.
To paredz topošā Eiropas Savienības direktīva, kuras spēkā stāšanās paredzēta 2024. gada 1. janvārī, bet tajā ietverto prasību un nosacījumu identifikācija, visticamāk, notiks pēc 2022. un 2023. gada fakta. Lai arī šīs direktīvas kontekstā izmaiņas būs nepieciešamas arī Latvijas nodokļu sistēmā, tomēr Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece iesaka to uzņēmumu, kuriem ir kāda no direktīvas projektā ierakstītajām čaulas kompānijas pazīmēm, vadībai jau savlaicīgi novērst attiecīgus trūkumus un veikt pasākumus, lai pēc diviem – trijiem gadiem nenonāktu neapskaužamā situācijā, kad nodokļu administrācija faktiski atņem nodokļu rezidenta statusu un noteiktās situācijās papildus jāmaksā 20% liels nodoklis.
Mērķis – novērst nodokļu nemaksāšanu
“Topošās ES direktīvas mērķis ir vērsties pret tā dēvēto čaulas kompāniju izmantošanu “agresīvā nodokļu plānošanā” vai pat ļaunprātīgā nodokļu nemaksāšanā, un tā skars pilnīgi visus Latvijā reģistrētos uzņēmumus neatkarīgi no to juridiskā statusa – akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais komersants, zemnieku saimniecība utt.,” skaidro juridisko pakalpojumu sniedzēja SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.
Viņš nenoliedz, ka Latvijā jau pirms dažiem gadiem tika veikta savdabīga, tostarp arī tā dēvēto čaulas kompāniju, sijāšana. “Tas bija saistīts ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma prasībām, konkrēti, patieso labuma guvēju (kam pieder vairāk par 25% akciju vai kapitāldaļu) atklāšanu, un to īstenoja Uzņēmumu reģistrs, taču tas nebija saistīts ar nodokļu samaksu, kas ir pats būtiskākais topošās direktīvas mērķis,” uz jautājumu, vai Latvija jau nav veikusi tā dēvēto čaulas kompāniju sijāšanu, jo pirms dažiem gadiem tika īstenoti pasākumi, kuru ietekmē no Uzņēmumu reģistra tika izslēgtas (likvidētas) daudzas kompānijas, kuras tika uzskatītas par potenciāli riskantām (čaulas), jo tajās nekāda saimnieciskā darbība netika veikta vai arī tās pēdējā laikā neizrādīja nekādu saimnieciskās darbības aktivitāti, atbild I. Mileika.
Visu rakstu lasiet 15.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
