Eiropas Komisijā iesniegta sūdzība par Enerģijas dzērienu aprites likumu 

Latvijas Reklāmas asociācija ir iesniegusi oficiālu sūdzību Eiropas Komisijai par šā gada janvārī Saeimā pieņemto Enerģijas dzērienu aprites likumu un tajā definētajiem reklāmas ierobežojumiem, kas «atbalsta nevienlīdzīgas konkurences principa ieviešanu Latvijā un ir klajā pretrunā ar Eiropas Savienības līgumu un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu», informēja Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Lelde Petrāne, 28.1.2016

Enerģijas dzērienu aprites likumā paredzētie reklāmas ierobežojumi esot nesamērīgi un diskriminējoši Latvijā reģistrētajiem medijiem. Reklāmdevējam joprojām ir iespējas sasniegt sev vēlamo auditoriju, izmantojot ārpus Latvijas veidoto interneta vidi, sociālos medijus un televīzijas kanālus bez teritoriāliem ierobežojumiem, līdz ar to likumā noteiktie ierobežojumi nepalīdzēšot sasniegt likumdevēja uzstādītos mērķus.

«Uzskatām, ka Latvijas likumdevēju rīcībā bija laiks un iespējas veikt detalizētu un vispusīgu izpēti šajā jautājumā, pirms pieņemt lēmumu par labu nepamatotiem ierobežojumiem vienam noteiktam pārtikas produktam,» norāda B. Liepiņa.

Viņa vērš uzmanību uz to, ka Enerģijas dzērienu aprites likums ir pretrunā Eiropas normatīvajiem aktiem: Eiropas Savienības līgumam (34. un 36.paragrāfiem), kā arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (izcelsmes valsts princips). To esot apstiprinājusi arī Eiropas Komunikāciju aģentūru asociācija (EACA), informējot Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju par reklāmas aizlieguma ietekmi uz brīvu preču kustību, kas savukārt var tikt klasificēts kā ES iekšējā tirgus pamatprincipu pārkāpums.

Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze rādot, ka līdzīgas iniciatīvas ir tikušas noraidītas kā nepamatotas un nesamērīgas. Piemēram, Itālija 2003.gadā zaudēja Eiropas Savienības tiesā, jo aizliedza noteikta kofeīna satura dzērienu tirdzniecību un reklāmu valstī. Eiropas Savienības dalībvalstij ir tiesības nacionālo interešu aizsardzībai ieviest ierobežojumus, taču tai ir pienākums zinātniski pierādīt sabiedrības veselības apdraudējumu, pauž B. Liepiņa.