Jaunākais izdevums

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

«Personīgi savulaik iniciēju pasākumu, un aizvedām toreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu pastaigāt uz Reņģi. Tieši pirms viņa tikšanās ar Lietuvas prezidenti. Skats bija absolūti dīvains. No Latvijas puses dzelzceļš, tad tilts pāri robežupei, bet aiz tilta vairs nav nekā, kur nesen bija sliedes. Arī prezidenta Zatlera laikā man bija tikšanās ar Lietuvas prezidenti un augstām valsts amatpersonām. Toreiz iniciējām darba grupu, kurā piedalījās Lietuvas, Latvijas valsts, arī Liepājas ostas pārstāvji un abu valstu dzelzceļu pārstāvji,» atceras U. Sesks. «Tomēr panākumu nebija. Bija skaidri redzama nekaunīga Lietuvas politika – starp kaimiņvalstīm var noārdīt dzelzceļu, var pārrakt arī kādu ceļu, ja tas ir vajadzīgs lietuviešu nacionālā biznesa interesēm,» saka U. Sesks.

«Šis gan nav vienīgais slēgtais dzelzceļš. Savulaik ļoti aktīvs dzelzceļš bija Maižeiķi – Vaiņode – Klaipēda, Mažeiķi – Vaiņode – Liepāja. Vaiņodē bija sadalījums. Arī šo dzelzceļu nekaunīgā veidā noārdīja. Kad Mažeiķu naftas kompānija un PKN Orlen – lielākā Austrumeiropas kompānija – griezās pie mums, ka viņi labprāt strādātu caur Liepāju, caur Latvijas ostām, tad Lietuva uzsāka vēl asāku rīcību. Lietuvā ir viena osta Klaipēdā, viņiem nav trīs lielu ostu kā Latvijā. Bet Lietuvas protekcionisms ir Eiropas Savienības liberālajai politikai pilnīgi neatbilstošs,» rezumē U. Sesks.

«EK lēmums ir taisnīgs. Lietuvas dzelzceļš, nojaucot sliežu posmu Mažeiķi – Reņģe, aizstāvēja savas tirgus pozīcijas, piespiežot vest pa garāku maršrutu Orlen kravas. Sliežu nojaukšana ir tikai acīmredzamā aisberga virsotne. Lietuvas nostāja pret Latviju tranzīta jomā nav viennozīmīga arī citos jautājumos, piemēram, dzelzceļa tarifu jautājumā, ko esam pētījuši,» saka privātā dzelzceļu pārvadājumu uzņēmuma Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis.

Visu rakstu EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes lasiet 5. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Papildināta - Latvija iesniedz notu par satiksmes atjaunošanu starp Mažeiķiem un Reņģi

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PKN Orlen atzinīgi vērtē Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma solījumu atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas dzelzceļa uzņēmums varētu tuvākajā laikā sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, par kura nojaukšanu Eiropas Komisija (EK) tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu, trešdien paziņojis Lietuvas dzelzceļa kompānijas vadītājs Mants Bartuška.

«Pilnībā iespējams, ka mēs tuvākajā laikā sāksim atjaunot [dzelzceļa] posmu [no Mažeiķiem] uz Reņģi, lai atrisinātu šo jautājumu,» preses konferencē sacīja Bartuška.

Viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošana varētu izmaksāt. Iepriekš vēstīts, ka izmaksas varētu būt apmēram 20 miljoni eiro.

EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Naudas vara brāļu attiecībās

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai savu nacionālo biznesa interešu protekcionisma mugurkauls ir stiprs, tas ir pat stingrāks par dzelzceļa sliedēm. Pirms gandrīz desmit gadiem it kā remontdarbu dēļ noņemtās sliedes pie Reņģes bija mērķtiecīgi raidīts signāls par tranzīta pārvadājumu ietekmes dalīšanu reģionā, kuru Latvija pareizi saprata, šķiet, tikai nupat. Bija jāpaiet vairāk nekā deviņiem gadiem, lai Latvija pārstātu gaidīt «sliežu remonta» beigas un celtu galdā oficiālu notu.

Lietuvu ar tiesas spriedumu starptautiski par patvaļīgu un varmācīgu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū beidzot nokauninājusi arī Eiropas Komisija, liekot maksāt soda naudu, kas tikai pirmajā mirklī varētu šķist liela. 28 milj. eiro nav salīdzināma nedz ar kaimiņvalsts sliežu ceļos apgrozīto naudu, ne Latvijas pusei šajos garajos gados nodarītajiem zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Komisijas lēmums sodīt Lietuvu Latvijai var nedot nekādu taustāmu labumu. Sliežu nav un, var gadīties, ka to arī nebūs. DB (05.10. laikrakstā) aptaujātie Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, Satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis un Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška sliedes atjaunot nesola. Tajā pašā laikā Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis šonedēļ medijos izteicās, ka leišu nacionālajai dzelzceļa kompānijai «acīmredzot» būs jāatjauno Mažeiķu – Reņģes posms. Ar «acīmredzot» var arī nepietikt, lai sliedes reāli atjaunotu un kustība atkal notiktu. Nepieciešama ievērojami konkrētāka rīcība par izvairīgu spriešanu par to, kas kaut kad varētu vai nevarētu notikt. Pēc Seima spīkera vārdiem uzlikt atpakaļ sliedes varētu būt lētāk, nekā maksāt EK noteikto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēt Eiropas Komisijas (EK) noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai summas samazināšanu.

Papildināta 1., pievienota 2.un 3.rindkopa

«Nolemts uzdot «Lietuvos geležinkeliai» vērsties [tiesā], lai atceltu vai samazinātu sodu. Bet saistībā ar [dzelzceļa] posma uz Reņģi funkcionēšanas atjaunošanu - pirmām kārtām, «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, jāsaskaņo tas ar Eiropas Komisiju, bet valdībai ir jāizlemj, kur ņemt finanses,» pēc Lietuvas valdības sēdes žurnālistiem Viļņā teica satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvai esot argumenti par labu soda atcelšanai vai tā iespējamai samazināšanai.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasaulē meklē veidus, kā atvēsināt urbanizētās pilsētas

Anita Kantāne, 28.06.2020

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veikusi mērījumums Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem.

Foto apvienība "Pilsēta cilvēkiem"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai iegādāsies sliedes no Latvijas un Austrijas, maksājot 36,5 miljonus eiro, ziņo baltictimes.com.

Pirmais, 11,5 miljonus eiro vērtais līgums ar Latvijas piegādātāju Sigmen jau parakstīts.

Sākotnējie līgumi ar izvēlētajiem piegādātājiem Sigmen un Voestalpine VAE Legetecha tika parakstīti pagājušā gada decembrī.

Sliedes tiek pirktas plānotam sliežu ceļu remontam un ikdienas uzturēšanai, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu pasažieru un kravas vilcienu satiksmi, informē uzņēmumā.

Līgumu ilgums ir divi gadi ar iespēju pagarināt vēl uz diviem gadiem.

Sigmen ir piegādājis sliedes Lietuvos geležinkeliai kopš 2016. gada. 2016. gadā līguma vērtība bija 2,1 miljons eiro, 2017. gadā - 2,7 miljoni eiro un 2018. gadā - 7,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja jāsēžas pie stūres, labāk nedzert pat vienu alus glāzi

Ceļu policists Verners Vangravs, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Nodokļu parāda soda naudu dzēšanai varētu pieteikties apmēram 25 000 uzņēmumu un privātpersonu

LETA, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumam, kas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds, varētu pieteikties apmēram 25 000 uzņēmumu un privātpersonu, prognozēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no 2017.gada 1. oktobra līdz 31.decembrim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds var pieteikties VID atbalsta pasākumam. Atbalsta pasākums paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds. Šī iespēja atteicas gan uz privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Saskaņā ar Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likuma anotāciju, budžeta ieņēmumi nodokļu atbalsta rezultātā plānoti 33 miljonu eiro apmērā gadā.

Kopējais nodokļu parāda apjoms kopš 2013.gada maija ir praktiski nemainīgs, paliekot aptuveni 1,4 miljardu eiro apmērā. Neliela parāda samazināšanās tendence vērojama kopš 2016.gada beigām, uz šā gada 1.augustu parāds bija 1,365 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Brasas cietuma pārvesti pēdējie ieslodzītie, ar nākamo nedēļu cietums tiks likvidēts

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Papildināta - VVD riepas Rīgā uzkrājušajam uzņēmumam piemēro 12,9 miljonu eiro sodu

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FKTK piemēro AS Meridian Trade Bank sodu 889,65 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots bankas komentārs.)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 889 651 eiro apmērā, informē FKTK.

Soda nauda piemērota, jo FKTK ir konstatējusi, ka AS «Meridian Trade Bank» nav nodrošinājusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā.

Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka jau ir uzsākusi darbības, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī banka iepriekš nav sodīta par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām. AS «Meridian Trade Bank» piemērotā soda nauda viena mēneša laikā ir jāiemaksā valsts budžetā.

Papildus soda naudai, FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu noteikt bankai tiesiskos pienākumus, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus un novērstu konstatētos pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā kredītriska pārvaldības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu slogs degvielai nākamgad būs par 10 centiem litrā augstāks nekā Lietuvā

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja spēkā stāsies valdības plānotā akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam un dīzeļdegvielai, ar 2020.gada 1.janvāri būtiski cietīs vietējais degvielas tirgus, tādējādi veicinot kaimiņvalstu degvielas tirdzniecības augšupeju un budžeta ienākumus, prognozē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA).

«Līdz ar 2020. gada 1. janvāri nodokļu politikas dēļ degvielas cenu starpība ar Lietuvu vien pieaugs līdz 10 centiem litrā. Jau pašlaik Latvijas degvielas tirdzniecības nozare zaudē konkurētspējā ar Lietuvu. Lietuvā vēsturiski un pašlaik akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem vienmēr ir bijušas zemākas nekā Latvijā, no 2020. gada 1. janvāra starpība ievērojami pieaugs,» pauž LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem politika būtiski ietekmē Latvijas degvielas tirdzniecības realizācijas apjomus, jo samazināsies konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, it īpaši ar Lietuvu.

Kopš akcīzes nodokļa palielināšanas naftas produktiem 2018. gada 1. janvārī ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps. 2017. gadā kopējais autodegvielu realizācijas apjoms pieauga par 5,17%, taču 2018. gadā tikai par 1,19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cityparks: arguments «ieskrēju uz 1-2-5 minūtēm» citreiz ir 22-25 minūšu gājiens

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izmantotā publiskā informācija liecina, ka par Cityparks ir saņemtas 482 sūdzības, kas ir pretrunā ar PTAC sniegto oficiālo informāciju, kas liecina, ka šo gadu laikā ir saņemtas tikai 72 sūdzības, visas pārējās ir bijušas konsultācijas, paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.

Db.lv jau vēstīja, ka PTAC par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija.

Cityparks Latvijas tirgū darbojas piecus gadus un apzinās, ka tā darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Cityparks apsaimnieko 52 autostāvvietas. Vairākums no šīm stāvvietām ir radītas no jauna un jaunos rajonos, kur līdz tam tas nav bijis ierasts. Līdz ar to, ir jāmaina ieradumi un cilvēkiem tas nepatīk. Uzņēmuma komanda apzinās, ka darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Francijā lietu par Rietumu bankas iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt pavasarī

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samaksājot nodokļu pamatparādu, gan fiziskās, gan juridiskās personas tiks atbrīvotas no parādu saistītās soda un nokavējuma naudas maksāšanas

To paredz sagatavotais likumprojekts Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai, kura spēkā stāšanās jau paredzēta šā gada 1. oktobrī. Lai tas būtu spēkā, šis likumprojekts, ko atbalstījusi valdība, vēl jāakceptē Saeimā.

Minētais likumprojekts būtībā aizstās 2012. gadā pieņemto Nodokļu atbalsta pasākuma likumu, kura paredzētais darbības laiks – 60 mēneši – beidzas šogad. Jaunais likumprojekts dos nodokļu maksātājiem trīs mēnešus, lai līdz šā gada 31. decembrim pieteiktos nokavējuma un soda naudu dzēšanas pasākumam parādiem, kas radušies līdz šā gada 1. jūnijam, kā arī tiem, kuriem VID audita uzrēķinu samaksas termiņš būs šā gada 25. decembris. Paredzēts, ka pamatparādu sadalīs vienādās daļās un tas būs jāmaksā ik mēnesi, un tas var tikt pagarināts līdz 24 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Deklarāciju kavētājus un neiesniedzējus sodīs straujāk

Māris Ķirsons, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks vienkāršota administratīvā soda piemērošana par kavēšanos ar deklarāciju iesniegšanu un tiks piemērots minimālais naudas sods; izmaiņas gaidāmas no 2019. gada

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Lai arī juridiskajā procedūrā būtiskas izmaiņas nav paredzētas, tomēr sodīto daudzums un arī soda naudas apmēri varētu pieaugt.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunais regulējums attiecībā uz nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu attieksies uz 352 762 juridiskajām un 120 154 fiziskajām personām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (EDS) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā norāda, ka līdzšinējā administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana un soda piemērošana lietās par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu nespēj nodrošināt administratīvā soda mērķa sasniedzamību, proti, atturēt nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas, kā arī audzināt likumu ievērošanas un cienīšanas garā, jo pašlaik par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu pie administratīvās atbildības tiek saukti tikai aptuveni 2,1% no visiem minētā pārkāpuma izdarītājiem. Tādējādi secināts, ka esošā sodu politika ir uzskatāma par ļoti «izdevīgu» pārkāpējiem, radot tiem ne tikai iespēju izvairīties no soda par izdarīto pārkāpumu, bet arī 97,9% nodokļu maksātājus (kuri būtu jāsauc pie administratīvas atbildības par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu, bet kuri pie minētās atbildības nav saukti) nostādot priviliģētākā situācijā. Tādējādi pastāv risks, ka nodokļu maksātājiem var zust motivācija pildīt savus pienākumus, kā rezultātā var tikt apdraudēta ne tikai pareiza nodokļu aprēķināšana, bet arī to savlaicīga nomaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru