Eksperta viedoklis: Apmēram 25 eiro par vienu sistēmas dalībnieku 

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Dzintars Striks, ekonomists, 2017. gada 21. marts plkst. 9:49

Foto: Zane Bitere/LETA

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Būtiskākais, ko redzam, it tas, ka pie aptuveni līdzīga uzkrāta fondēto pensiju aktīvu apjoma (Baltijas valstīs tie ir aptuveni 2,5–3 miljardi eiro) visai līdzīgas ir arī piemērotās likmes par līdzekļu pārvaldīšanu, kaut arī to iekasēšanas principi var būt dažādi. Jāpiebilst, ka Igaunijā ir vismazāk sistēmas dalībnieku – vien nepilni 700 tūkst. cilvēku (Latvijā – 1,25 milj., bet Lietuvā – 1,21 milj. cilvēku), tādēļ arī izmaksas uz vienu dalībnieku ir teju divreiz lielākas.

Te arī slēpjas atbilde vai vismaz daļa atbildes uz kašķīgo jautājumu: vai otrā pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšana var būt lētāka? Var. Un, ļoti ticams, ka komisijas maksas sāks dabiski samazināties, turpinot pieaugt sistēmā akumulētajiem finanšu līdzekļiem. Labs piemērs ir Horvātija, kur, palielinoties fondēto pensiju sistēmā uzkrātajai naudai, komisijas maksa par tās pārvaldīšanu mērenā tempā sāka samazināties no 1,20% līdz pat 0,45% gadā. Zīmīgi, ka pirmais samazinājums notika brīdī, kad aktīvu apjoms bija līdzīgs tam, kāds ir uzkrāts Latvijas otrajā pensiju līmenī, proti, tuvojās trīs miljardiem eiro. Patlaban Horvātijas fondēto pensiju aktīvi sasniedz desmit miljardus eiro. Otrkārt, tikpat svarīgs ir fakts, lai mēs savas visnotaļ ilgtspējīgās un labi iecerētās pensiju sistēmas otro līmeni regulāri neraustītu un tā patiešām spētu pilnvērtīgi strādāt. Atcerēsimies, reiz tika iecerēts, ka, sākot ar 2010.gadu, fondētajām pensijām tiks novirzīti 10% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Taču tikai vienu gadu (2008.gadā) iemaksas otrajā līmenī sasniedza 8%, krīzes laikā tās tika samazinātas līdz 2% un pēdējos gados pakāpeniski ir paceltas līdz šā brīža aktuālajiem 6%. Tāpat pilnvērtīgam otrā pensiju līmeņa darbam būtu svarīgi, lai iespējami lielākas VSAOI maksātu iespējami vairāk nodokļu maksātāji. Proti, otro pensiju līmeni tieši ietekmē fakts, ka aptuveni trešā daļa strādājošo (300 tūkst. cilvēku) VSAOI maksā no summas, kas nesasniedz minimālo algu. Tādējādi sistēma akumulē daudz mazāk līdzekļu, nekā būtu iespējams, un, protams, tas neļauj samazināties pārvaldīšanas maksai. No šāda viedokļa ir tikai apsveicami valdības centieni mazināt ēnu ekonomiku, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaitu un meklēt veidu, kā ieviest minimālo VSAOI. Šie apstākļi ir ļoti svarīgi nākotnes pensionāriem, pat tad, ja viņi apgalvo, ka pensiju sistēmai līdz galam īsti netic.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

No šīs sadaļas
2015. gada 10. septembris plkst. 13:23

Plašsaziņas līdzekļos iepriekš jau vairākārt bija izskanējusi ekspremjera Valda...

2015. gada 07. septembris plkst. 11:55

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā...

2015. gada 03. septembris plkst. 15:31

Kad māja uzbūvēta - visi parasti ir gudri. Nevajadzēja tā, vajadzēja šitā....

2015. gada 27. augusts plkst. 15:43

Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir...

2015. gada 24. jūlijs plkst. 14:09

Pāris nedēļas atpakaļ Īriju (kur kā zināms dzīvo daudz mūsu tautiešu) pāršalca...

2015. gada 22. jūlijs plkst. 16:03

Digitālais laikmets nosaka, ka mūsu ikdiena ir cieši saistīta ar dažādām tehnoloģijām...

2015. gada 21. jūlijs plkst. 13:10

Iegādājoties preces vai pakalpojumus, mājokļa apdrošināšana, salīdzinot ar eiropiešu...

2015. gada 14. jūlijs plkst. 15:41

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar...

2015. gada 13. jūlijs plkst. 11:53

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība –...

2015. gada 22. jūnijs plkst. 11:35

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro...