Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.
Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.
Lieliski rezultāti, finansējums palielināts
Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.
Ja kāds no atbalsta saņēmējiem nolems atteikties no transportlīdzekļa iegādes, neveiks transportlīdzekļa iegādi viena mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas vai tiks noraidīta atbalsta piešķiršana, piemēram, neatbilstošu dokumentu dēļ, šī iespēja rindas kārtībā iegādāties transportlīdzekli ar valsts atbalstu finansējuma apmērā tiks piedāvāta nākamajam iedzīvotājam. Sagaidāms, ka transportlīdzekļu pārdevēju sagatavotās atskaites tiks iesniegtas un pārbaudītas vēlākais līdz š.g. decembrim,” ar neviltotu prieku vēstī KEM Stratēģiskās komunikācijas un sabiedriskās līdzdalības departamenta vecākā eksperte Zane Leimane. Prieka pamatu atklāj teikums: “KEM pateicas iedzīvotājiem par lielo interesi un aktīvo iesaisti. Atbalsta programma ir skaidri parādījusi sabiedrības gatavību pāriet uz ilgtspējīgu mobilitāti, mazinot atkarību no fosilajiem importa resursiem un stiprinot Latvijas ekonomiku.Atbalsta apmērs viena transportlīdzekļa iegādei ir bijis dažāds, sākot no 3350 eiro līdz pat 9000 eiro (atkarībā no transportlīdzekļa veida un tā, vai iedzīvotājam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība).
Atbalsta programma ir sniegusi iespēju iedzīvotājiem apzināties ekonomiskos ieguvumus un priekšrocības no videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanas, kā arī veicinājusi elektroauto tirgus un uzlādes infrastruktūras attīstību un sniegusi ieguldījumu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā,” paziņojumā presei un sabiedrībai raksta Z. Leimane, piebilstot, ka KEM jau strādā pie jaunas iniciatīvas elektroauto izmantošanas veicināšanai. Lai to īstenotu, būtiski novērtēt esošās EKII programmas efektivitāti, tostarp analizējot sasniegtos rādītājus, emisiju samazinājumu, atbalstītos transportlīdzekļu modeļus un to cenu kategorijas saistībā ar iedzīvotāju ienākumu līmeni u.c. rādītājus.
Top jauna programma elektroauto atbalstam
Jaunās atbalsta programmas ietvaros plānots pārskatīt elektroauto iegādes atbalsta nosacījumus, ņemot vērā tirgus izmaiņas, finanšu ilgtspēju, kā arī CO₂ emisiju samazinājuma efektivitāti, lai jau 2026. gadā nodrošinātu jaunas atbalsta programmas apstiprināšanu, piemēram, Sociālā klimata fonda ietvaros. Arī citu ES dalībvalstu pieredze rāda, ka efektīvi un pamatoti stimulējoši mehānismi, tai skaitā granti, atlaides elektromobiļu iegādei un to izmantošanai, ir nepieciešami, lai nodrošinātu turpmāku elektromobilitātes attīstību.“Jaunās atbalsta programmas izstrāde, tāpat kā iepriekšējās, notiks ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, lai sniegtais atbalsts būtu vēl efektīvāks un atbilstu ilgtspējīgas mobilitātes mērķiem Latvijā,” par jaunās programmas mērķiem saka Z. Leimane.
Patiesā aina un efektivitāte
Ievērojot, ka pavisam elektroauto skaits no vieglo automašīnu kopskaita nepārsniedz 2%, bet valsts subsidēto vieglo automašīnu ar elektropiedziņu vai hibrīdo piedziņu nepārsniedz 1%, izmešu samazinājuma novērtējums ir izdarāms tieši no šiem lielumiem. Precīzi - līdz jūlija sākumam Latvijā kopumā bija reģistrēti 11 719 elektromobiļi, tostarp 11 365 vieglie un 354 kravas elektromobiļi. Tas, ka aptuveni puse iepirkto elektroauto valstī ir ar valsts atbalstu, norāda uz iedzīvotāju nespēju patstāvīgi iegādāties elektropiedziņas automašīnas, ko atzīst arī nozares eksperti, turklāt tas tā nav tikai Latvijā, bet arī Vācijā ir līdzīgi. Proti, elektroautomašīnas ir jāsubsidē. Reālais plāns, ko šobrīd iecer Enerģētikas un klimata plānā, – sasniegt 20 tūkstošus elektromašīnu Latvijā līdz 2030. gadam, maigi sakot, ir nožēlojams, jo ceram sasniegt aptuveni 2% elektroauto īpatsvaru no vieglo auto kopskaita. Šādu mērķu sasniegšanai nebūtu jātērē desmitiem miljonu eiro lielas summas no budžeta līdzekļiem, jo sasniegums nozīmīgi nemainīs izmešu lielumu autosektorā kopumā.
Līdztekus ir redzams, ka atbalsta atlases kritērijos dominē īpaši kritēriji, pēc kuriem valsts šo atbalstu piešķir. Ja tiecamies uz patiesu mērķi, kad valstī vismaz puse automašīnu būtu ar elektro piedziņu, tad pēc pašreizējā principa liela daļa vieglo autoīpašnieku būs ģimenes, kas audzina bērnus ar invaliditāti, vai arī Goda ģimenes. Tas, kas nav īsti saprotams, - kādas ģimenes nākotnē statistiski tiek sagaidītas vairāk – tās, kurās tiek audzināti bērni ar invaliditāti, vai arī Goda ģimenes. Ievērojot, ka vēlme tomēr ir pāriet uz autoparku ar elektropiedziņu, visticamāk, ir jāparedz pietiekams finansējums šāda mērķa sasniegšanai. Ievērojot, ka autoparka vidējais vecums Latvijā pārsniedz 10 gadus (vidējais vecums 15,3 gadi 2025. gada jūlijā, AVOTS: CSDD), bet finansējuma apjoms 30 miljoni eiro novedis pie nepilna procenta elektroauto īpatsvara, ir skaidrs, ka finansējums mērķa sasniegšanai no valsts puses ir jāpalielina vismaz 10 reizes un tā jāturpina vismaz 10 gadus. Proti, minimālais pietiekamais efektīvais finansējums ir 300 miljoni eiro gadā ar noteikumu, ka tas tiek turpināts 10 gadu ilgā periodā.
Pie mazākas finansējuma intensitātes sasniegtais mērķis nedod vērā ņemamu izmešu apjoma kritumu nozarē, un ir jautājums – kādēļ vispār tērēt naudu? Turklāt jāpiebilst, ka šobrīd vieglo automašīnu skaita palielināšanās vai pieauguma temps gadā netiek nodrošināts tikai un vienīgi ar elektroauto pienesumu. Proti, auto skaits kopumā palielinās, un cilvēki pērk daudz citas piedziņas mašīnu. Pie pašreizējiem kritērijiem un zināmajiem skaitļiem EKII programma ir veiksmīgs valsts naudas tērēšanas veids mašīnu iegādei, tomēr nav pamata runāt par efektivitāti vai ietekmi uz vidi, kas vērtējama kā nenozīmīga. Vienīgais efekts ir redzams no tautas labklājības viedokļa, jo atbalsts tiek piešķirts ģimenēm, kurām tas patiesi ir vajadzīgs, no pārticības viedokļa raugoties. Līdz ar to, ja sekojam loģikas principam, programmas līdzekļu pārdali pašreizējā apjomā vajadzētu veikt Labklājības ministrijā.
#1/2
