Jaunākais izdevums

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Kādas ir Latvijas Brexit izmaksas? Ir veikti kādi aprēķini?

Dalīsim šo atbildi trijās daļās. Pirmā ir izmaksas, kas valsts budžetā rodas līdz ar Brexit, un te pat nav svarīgi, ka var būt dažādas Lielbritānijas izstāšanās versijas no Eiropas Savienības. Mēs rēķināmies, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Latvijai izmaksās no trim līdz 4,9 miljoniem eiro. Te ir iekļauts papildu finansējums muitai, PVD, Augu aizsardzības dienestam, IT sistēmu pielāgošanai. Te ir paredzēta nauda datu apmaiņai un citām lietām. Summa ir samērā konkrēta, un no šīm izmaksām izvairīties nevarēs. Otrkārt, ja runa ir par smago Brexit, tad Lielbritānija jau aprīlī vairs neveic iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Budžeta samazinājums ir 4–8%, un tas nozīmē, ka dažādos Eiropas Savienības fondos naudas būs mazāk.

Treškārt, protams, ir sagaidāma ietekme uz ekonomiku. Ir dažādi skaitļi un dažādi aprēķini. Ir dzirdētas prognozes, ka Latvijas IKP varētu samazināties pat par 0,2% līdz 0,4%, tomēr es negribētu prognozēt konkrētus zaudējumus. Mēs zinām, kādas nozares ir saistītas ar Lielbritāniju. Tā ir kokapstrāde, dažāda veida pakalpojumi. Piemēram, mūsu uzņēmumi Lielbritānijas lidostās nodarbojas ar tirdzniecību beznodokļu zonās. Uzņēmējdarbības jomu ir daudz, un kopējo iespaidu rēķināt ir diezgan sarežģīti.

Pērn esat piedalījies NATO samitā par drošību, ir kopēja nostāja un griba. Tajā pašā laikā Krieviju uzņēmēji vēl aizvien redz kā sadarbības partneri. Kas īsti šobrīd ir Krievija – sadarbības partneris vai bubulis?

Neatbildams jautājums, ja meklējam tiešu un viennozīmīgu atbildi, jo labi saprotam, ka pēdējo piecu gadu laikā līdz ar Krimu, līdz ar konfliktu Ukrainas austrumos un pēdējo krīzi Azovas jūrā Krievija ir izaicinājums starptautiskajai kārtībai, kādu mēs to redzam. Tajā pašā laikā mēs labi saprotam, ka ir rinda reģionu, kuros Krievijas Federācijai ir noteikta loma. Tā ir Sīrija, Afganistāna. Situācijas attīstība Tuvajos Austrumos, kas ietekmē arī mūsu drošību. Pēdējos mēnešos ir paaugstināta aktivitāte Lībijā. Redzam, ka ir rinda jautājumu, kuri ar Krieviju ir jārisina un jāmēģina mazināt spriedzes elementus. NATO Krievijas padome strādā, tā apspriež jautājumus par Ukrainu, par informācijas apmaiņu, par Afganistānu, par jautājumu loku, kas skar saspīlējuma mazināšanu, bet, kas attiecas uz ekonomisko sadarbības aspektu, – NATO nav tā organizācija, kas nosaka ekonomiskās sankcijas. Sankcijas nosaka Eiropas Savienības līmenī, kur tam ir nepieciešamie juridiskie un praktiskie instrumenti.

Mēs redzam, ka šobrīd dinamika nav pozitīva. Krievija nepilda Minskas vienošanos. Azovas jautājums visu vēl saasināja. Tādēļ ir jomas, kur mums kā kaimiņvalstīm sadarbība notiek labi, piemēram, pārrobežu sadarbība, dažādi ekonomiski risinājumi, bet ir vesela rinda principiālu un fundamentālu jautājumu, kur daudz kas ir atkarīgs no Krievijas uzvedības modeļa.

Ārlietu debatēs pagājušajā nedēļā Saeimā viens no atslēgas vārdiem bija arī Moneyval ziņojums. Uzņēmēji ir nobažījušies. Ko šajā jautājumā dara un var darīt Ārlietu ministrija?

Vispirms jau jāsaka, – Latviju Moneyval pārstāv FKTK, Kontroles dienests un Tieslietu ministrija. Ārlietu ministrijas sadaļa darbā ir saistīta ar sankciju likumiem un piemērošanas jautājumiem. Tas, kas, manuprāt, ir noticis: mēs savā ziņā nesaprotam vienu lietu – ne jau konkrēto ieteikumu tīri birokrātiskā statistika kaut ko šobrīd nozīmē. Svarīgākais nav par pieņemtu likumu dabūt ķeksīti. Svarīgākais, ko arī redzējām kā zināmu problēmu, ir tas, kā uzraugošās, kontrolējošās, izmeklējošās institūcijas šos likumus piemēro un ievieš. No tāda viedokļa raugoties, mums jākoncentrējas uz lietām, kas bija skaidras OECD iestāšanās procesa gaitā. Bija progress, bija pasākumi, kas tika ieviesti. Bija konkrētas soda sankcijas. Patlaban būtiskākais ir tas, kā tiks novērtēti praktiskie rezultāti. Valdība ir vienojusies par to, ka šis ir viens no jautājumiem, pie kā tiks strādāts. Jautājumu loks skar ne tikai likumu grozījumus, bet arī konkrētus rezultātus. Tas attiecas ne tikai uz Moneyval, bet arī uz citām jomām. Likumi Latvijā ir labi! Svarīga ir to īstenošana.

Visu interviju Emocijas pret faktiem lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Lielbritānija lūdz atlikt Brexit līdz 30.jūnijam

LETA--AFP, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānija grūtas izšķiršanās priekšā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments vēlreiz noraida alternatīvos Brexit scenārijus

LETA--AFP, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā atkārtoti noraidīja visus Brexit plānus, kas bija izstrādāti kā premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās alternatīvas, nepilnas divas nedēļas pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tā sauktajos indikatīvajos balsojumos neviena no četrām alternatīvām neguva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr vislielākais atbalsts bija priekšlikumiem sarīkot otru referendumu un vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES.

Pirmais scenārijs, kas paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273.

Otrais scenārijs «Kopējais tirgus 2.0» paredzēja pieņemt Mejas «Breksita» nosacījumus, bet pieprasīt viņai vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261.

Trešais scenārijs par otra referenduma plāniem tika noraidīts ar 292 balsīm pret 280.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit, kurā ir pieejama informācija par Brexit procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem, informē ministrijā.

Sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Ministrija informē, ka informācija sadaļā regulāri tiks atjaunota un papildināta arī ar citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju par Brexit.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks 2019. gada 30. martā. Sarunas par AK Izstāšanās līgumu jāpabeidz šogad. ES prioritāte sarunās ir nodrošināt sakārtotu AK izstāšanās procesu un tā tiesisko noteiktību. Vienlaikus gan ES, gan AK veic pasākumus, lai sagatavotos pārmaiņām, kas iestāsies gan gadījumā, ja laikus spēkā stāsies Izstāšanas līgums, gan gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit atbalstītājs Naidžels Farāžs plāno sestdien sākt 14 dienu protesta gājienu, lai atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet šodien Anglijā atbalsta demonstrāciju Brexit sarīkojuši zvejnieki.

Neliela zvejas laivu flotile iebraukusi Ņūkāslā pie Tainas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību «nāvessodam, ko [premjerministres] Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās vai parlamenta locekļu aizkavētais Brexit izpildīs Lielbritānijas zvejniecībai un piekrastes kopienām».

Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs ceturtdien pauda milzu sašutumu par deputātu lēmumu atbalstīt Mejas priekšlikumu Brexit atlikt.

Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos, un, ja vienošanās tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiks atlikta līdz 30.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tusks piedāvā Lielbritānijai Brexit atlikt uz gadu

Laura Mazbērziņa/LETA-BBC, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu, pavēstījis kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā (ES).

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Tikmēr Lielbritānijā piektdien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no Brexit strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, Brexit , domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku.

Šobrīd paredzēts, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto Brexit vienošanos. Lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, izstāšanās datums jāatliek uz vēlāku laiku, taču Meja vēlas, lai Brexit tiktu atlikts uz iespējami īsāku laiku. Lai to nodrošinātu, premjerministrei jāpanāk vienošanās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu sarīkot balsojumu parlamentā par trīskārt jau noraidīto Brexit vienošanos līdz 10.aprīlim, kad Briselē paredzēts ārkārtas samits. Ja tas neizdosies, valdība parlamentam piedāvās vairākas turpmākās rīcības iespējas, lai deputāti «noteiktu, kādu kursu ievērot».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā

LETA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas raidorganizācija «Sky News» izveidojusi ziņu kanālu bez jaunumiem par Brexit, šādi vēršoties pie nokaitinātajiem skatītājiem, kuri vairāk nekā trīs gadus ilgās Brexit sāgas dēļ vispār pārtraukuši skatīties ziņu programmas.

Jaunais kanāls bez Brexit darbu sāks trešdien un raidīs darbadienu vakaros, kamēr «Sky News» galvenajā kanālā turpinās «detalizēti atspoguļot visus Brexit aspektus», kā arī sniegs ziņas par notikumiem valstī un pasaulē.

Kā norādīja «Sky News», tas jaunu kanālu izveidojis pēc vasarā publicētas aptaujas, ka trešdaļa britu pilnībā izvairās no ziņām.

Vairāk nekā 70% respondentu tajā vainoja Brexit, sakot, ka viņi ir «pārāk nokaitināti par politiskajām debatēm ap to», bet 40% aptaujāto sacīja, ka «jūtas bezspēcīgi, lai ietekmētu notikumus», paziņoja «Sky».

««Sky News Brexit-Free» ir drosmīga pieeja, taču, ieklausoties sabiedrības viedoklī pēdējās nedēļās un mēnešos, tas ir kaut kas, ko mūsu skatītāji uzskatīs par vērtīgu,» paziņoja «Sky News» vadītājs Džons Railijs. «Brexit ir vēsturisks stāsts, kuram ir liela ietekme, un mēs turpināsim tā visaptverošu atspoguļošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso par Brexit vienošanās atlikšanu

LETA--BBC, 19.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES vēl nepieņem lēmumu par laiku, uz kādu atliekams Brexit

LETA--AFP, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki līdz nākamajai nedēļai atlikuši lēmuma pieņemšanu par to, uz cik ilgu laiku atliekama Lielbritānijas izstāšanās no ES, piektdien pēc sarunām Briselē pavēstīja diplomāti.

27 ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka Brexit ir jāatliek uz laiku pēc 31.oktobra, tomēr šobrīd vēl turpinās sarunas par to, cik ilgs laiks varētu tikt atvēlēts.

Vēstnieki vienojušies, ka lēmums tiks pieņemts rakstiskā procedūrā, nevis līderu ārkārtas samitā, un viņu nākamā sanāksme gaidāma pirmdien.

ES dalībvalstis jau trešdien vēstnieku sanāksmē principā piekrita atlikt Brexit uz laiku pēc 31.oktobra.

«Visi bija vienisprātis, ka termiņu ir nepieciešams pagarināt, lai izvairītos no bezvienošanās Brexit,» pēc trešdienas sanāksmes ziņu aģentūrai AFP sacīja avots.

Atbilstoši līdzšinējam plānam paredzēts, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31.oktobrī, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdienas vakarā lūdza ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru