Jaunākais izdevums

Pasažieru vilcienu operators "Eurostar", kas nodrošina satiksmi zem Lamanša šauruma, saņēmis 290 miljonu eiro palīdzību, lai spētu pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Uz bankrota sliekšņa nonākušais "Eurostar" norāda, ka kapitāla iepludināšana, ko nodrošina tā akcionāri, tostarp Francijas vilcienu operators SNCF, un banku aizdevumi palīdzēs nodrošināt uzņēmuma nākotni.

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai paredzēto pasākumu dēļ dramatiski sarucis "Eurostar" pārvadāto pasažieru skaits. Šobrīd ik dienu kursē tikai viens uzņēmuma vilciens starp Londonu un Parīzi un Londonu un Briseli.

Pretēji nacionālajiem uzņēmumiem, kurus glābušas to valdības, "Eurostar" nav spējis iegūt valsts palīdzību, jo Francijas valdība to uzskata par britu uzņēmumu, bet briti to uzskata par franču kompāniju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā piektdien - Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas dienā - ātrvilcienu satiksmi daudzos maršrutos traucē sabotāžas akti, tostarp ļaunprātīgas dedzināšanas.

"Tas ir liela mēroga uzbrukums, lai paralizētu ātrvilcienu tīklu," aģentūrai AFP norādīja Francijas valsts dzelzceļa uzņēmumā SNCF, piebilstot, ka daudzi reisi nenotiks ne tikai piektdien, bet būs jāatceļ "vismaz visu nedēļas nogali, kamēr tiks veikti remontdarbi".

Sabotāžas akti notikuši aizvadītajā naktī.

Traucēta ātrvilcienu satiksme Atlantijas, ziemeļu un austrumu līnijās, informēja SNFC. Ietekmēta vilcienu satiksme ar Beļģiju un "Eurostar" vilcienu reisi uz Lielbritāniju pa tuneli zem Lamanša šauruma.

Tomēr dienvidaustrumu līnijā satiksme nav traucēta, jo sabotāžas aktu izdevies novērst.

Pēc SNFC sniegtās informācijas, traucēti apmēram 800 000 cilvēku ceļojumu plāni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprinājis pakāpenisku jaunās automatizētās robežkontroles sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem.

Tā dēvēto ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (Entry/Exit System, EES), ar kuru tiks atcelti spiedogi pasēs, bija plānots ieviest jau pagājušā gada novembrī. Taču sistēmas ieviešana tika atlikta, jo dažas bloka valstis tam vēl nebija gatavas.

Automatizētā sistēma, par kuru pirmo reizi vienojās 2017.gadā, aizstās manuālo spiedogu iespiešanu pasē. Tā reģistrēs apmeklētāju ieceļošanas un izceļošanas datumu, kā arī reģistrēs uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumus un atteiktas ieceļošanas gadījumus.

Saskaņā ar jauno sistēmu no ieceļotājiem Šengenas zonā tiks vākta informācija un biometriskie dati, tai skaitā sejas attēli un pirkstu nospiedumi.

"Mērķis ir uzlabot drošību, paātrināt robežkontroles procesu un samazināt rindas," norādīja Eiropas Parlaments.