Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.
Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.
Tomēr ir skaidrs, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīm nav iespējas izvairīties no grūtībām, jo reģions dodas tiešā ceļā uz dziļāko recesiju kopš Padomju Savienības sabrukuma, kas rezultējas ar lielu spiedienu uz bankām, strauju investīcijas apjomu kritumu un bezdarba strauju piegumu.
Ungāriju šogad sagaida 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, Ukrainas ekonomikā gaidāms sarukums 10% apjomā, savukārt Latvijai prognozēts IKP kritums 12% apjomā. Db.lv jau vēstīja, ka Swedbank prognozes pat pieļauj IKP kritumu pat 15% apjomā.
Taču nav pareizi visu reģionu vērtēt tikai pēc to sliktākajām īpašībām. Par spīti visām neražām, ir redzama arī gaisma tuneļa galā. Piemēram, dažām valstīm veicas krietni labāk nekā citām, proti, Polijas ekonomikai šogad eksperti pat prognozē 1% pieaugumu. Lai arī cipars izklausās diezgan niecīgs, tas joprojām ir lielāks nekā jebkurai Rietumeiropas valstij. Vienīgās valstis Eiropā, kurām šogad tiek prognozēti labāki rezultāti nekā Polijai, ir Albānija un Azerbaidžāna.
Financial Times uzsver Austrumeiropas ārējo parādu. Proti, šī reģiona banku ārējais parāds, ieskaitot Krieviju, Turciju un Ukrainu ir aptuveni 1 700 miljardi ASV dolāru, taču kā norāda Erste Bank šis parāds ir jāskatās kontekstā, jo, piemēram, no Rietumeiropas valstīm Lielbritānijai vien šāds banku ārējais parāds ir 4 500 miljardi dolāru.
Līdzīga situācija ir ar parādu privātajā un juridiskajā sektorā – Austrumeiropā šis parāds ir krietni zemāks nekā Rietumeiropā. Austrumeiropas problēma ir šo parādu apkalpošana mūsdienu tirgus situācijā, kad krīze, visticamāk, radīs aizvien vairāk tā saukto slikto parādu. No šī skatu punkta reģions ir viegli ievainojams.
